Iepazīstina ar amatniekiem

2011. gada 11. marts 06:19

2375

Turpinot pirms diviem gadiem aizsākto izstāžu ciklu par Alūksnes amatniekiem 20.gadsimta sākumā, Alūksnes muzejs piedāvā trešo vēsturisko izstādi “Neskati vīru no cepures!”. Tā šoreiz veltīta cilvēkiem, kas rūpējušies par alūksniešu ietērpšanu no galvas līdz kājām – drēbniekiem, cepurniekiem un kurpniekiem.

Izstādi sagatavojusi Alūksnes muzeja vēsturniece Maija Semjonova kopā ar galvenā krājuma glabātāju Astrīdu Ievednieci.
Tajā apkopots informatīvais materiāls, kas sastāv no tādiem dokumentiem, kā, piemēram, mācību programmas konkrēta aroda apgūšanai vai laika un izmaksu tāmes par noteikta apģērba gabala izgatavošanu. Izstādē var iepazīties ar izvilkumiem no tā laika preses izdevumiem. Izrādās, jau tolaik publicētas aktualitātes par jaunākajām modes tendencēm un padomi sava stila veidošanai. Informatīvos materiālus papildina reklāmas, sludinājumu teksti, fotogrāfijas, kā arī darbarīki, ar kādiem tolaik strādāts.

Izstādē sniegts ieskats visu trīs arodu vēsturē. Piemēram, skroderi, tāpat kā citi amatnieki, strādājuši darbnīcās, taču bijuši arī ceļojošie šī amata pratēji. Staigājot pa mājām strādādami, viņi šuva apģērbus visiem ģimenes locekļiem un dzīvoja uz vietas tik ilgi, kamēr šūšanas darbu pabeidza. Samaksa par darbu bijis uzturs un neliela atlīdzība naudā.

Citādi bijis ar cepurēm, kuras sākotnēji valkāja tikai vīrieši. Sieviešu cepuru mode attīstījusies tikai 18.gadsimtā. “Cepuru valkāšanas kultūra ļoti atšķīrās vīriešiem un sievietēm. Ja sievietēm cepures valkāšana drīzāk skaitījās nepieņemama, tad vīriešiem tā bija neatņemama tērpa sastāvdaļa,” teikts izstādē skatāmajos materiālos. Tāpat cepurēm bijusi simboliska nozīme. Piemēram, cilindrus valkāja tikai augstmaņi, lai demonstrētu savu piederību aristokrātijai.

Par sociālo statusu liecinājuši arī apavi: pieaugot iedzīvotāju labklājībai, ādas apavi kļuvuši par vienu no turības ārējiem lieciniekiem. Savukārt vīzes un pastalas, kas gadsimtiem skaitījās tipiski zemnieku kārtas apavi, saglabājās ikdienas darba gaitās. Šos apavus parasti gatavoja mājas apstākļos.

Tiesa, vairāk par minētajiem arodiem un to tradīcijām Alūksnes pilsētā var iepazīties, apskatot izstādi pašu acīm. To nekavējās izmantot Alsviķu profesionālās skolas audzēkņi, kuri apgūst šuvēja un kurpnieka amatus. Uzrunātie jaunieši Kaspars Valbergs, Daiga Rezgoriņa un Andrejs Sprudzāns atzīst, ka izstāde ļāvusi uzzināt daudz jauna. Piemēram, ar kādiem darbarīkiem strādājuši viņu amata kolēģi gandrīz pirms 100 gadiem, kā arī iepazīties ar sava aroda vēsturi, par kuru mācību stundās netiekot daudz runāts. “Visvairāk mani interesēja kurpnieka darbarīki, ar kādiem savulaik strādāts. Tagad varu salīdzināt, kādos apstākļos apavus nācās labot tolaik, un novērtēt tagadējās iespējas,” saka A.Sprudzāns.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Iepazīstina ar amatniekiem

Kategorijas