Būt vai nebūt mazajām skolām?

2014. gada 17. janvāris 00:00

632

2011.gadā nepietiekama skolēnu skaita dēļ tika slēgtas Veclaicenes, Annas un Zeltiņu pamatskolas. Pērn uzmanība tika pievērsta Mārkalnes pamatskolai un Liepnas vidusskolai. Kāda situācija mazajās skolās ir šobrīd? Ja vien Izglītības ministrijai neienāks prātā veikt kādas drastiskas izmaiņas, Alūksnes novada pašvaldība sola skolas neslēgt.

Nav domu reorganizēt
Bērnu skaits skolās nebūt nav liels, un jau pērnā gada decembrī Alūksnes novada pašvaldības sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē tika apspriests jautājums, vai Mārkalnes pamatskolā un Liepnas vidusskolā būtu nepieciešamas kādas pārmaiņas. Darba grupa viesojās skolās un jau šīs nedēļas sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē atzina, ka skolās vērojami uzlabojumi un pašvaldībai nav domu reorganizēt iepriekš minētās skolas.
Annas kultūras nama vadītāja Lolita Vanaga sēdes laikā uzsvēra - tā kā Annā nu vairs nav skolas, arī kultūras jomā nākas meklēt sadarbību ar tuvākajām skolām, tas pierāda to, ka mazo skolu reorganizācija nav jautājums, kurš skar tikai formālo izglītību, bet arī neformālo. Bērnu aizplūšana no pagasta ietekmē vairākas jomas, un tādējādi cieš visa pagasta attīstība.

Jāpārstāj tas izskatīt atkal un atkal
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Kupča informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas plānos ir paaugstināt klases nokomplektēšanai vajadzīgo skolēnu skaitu. “Ja sākumā tie bija 15 bērni, tad tagad tiek arī spriests par to, vai nepalielināt plānoto skaitu uz 20. Uzskatu, ka ir negodīgi mazajām skolām piemērot tādus pašus kritērijus kā novadu centru skolām,” uzsver G.Kupča. Viņa arī norādīja, ka, darba grupai viesojoties Liepnas vidusskolā, notika apspriede ar skolēnu vecākiem, kuri uzskata, ka Liepnas skola ir jāsaglabā. “Ja bērnam būs jādodas uz Alūksni, tad daži bērni to nevēlēsies pat darīt, jo viņiem būs jādzīvo Alūksnes internātā. Protams, tur vietu pietiek, taču ne visi to gribēs,” apgalvo G.Kupča.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins atbalstīja domes deputātu viedokli par to, ka uz kādu laiku šis jautājums ir jāatliek un jāpārstāj tas izskatīt atkal un atkal. “Skolām jādod vismaz divu gadu garantija, ka tās netiks slēgtas, citādāk tām ir grūti piesaistīt jaunos audzēkņus.

Iesaku neskriet pa priekšu Ministru kabineta noteikumiem, un nav pamata šīs skolas slēgt. Ja nebūs kāda ārkārtas ministrijas lēmuma, skolas mierīgi var turpināt strādāt arī pie šāda skolēnu skaita,” uzsvēra A.Fomins.

Neiedziļinās pierobežas specifikā
Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinge uzsver, ka šobrīd nekādas pārmaiņas nav plānotas. “Nekādu plānu par reorganizāciju mums nav. Nevaru atbildēt par to, ko lemj kādi citi. Šobrīd mums norit skolas siltināšana, kas palīdzēs samazināt apkures izdevumus. Tas, savukārt, ietekmēs skolas budžetu. Dzīvojam taupīgi, un viss notiek,” saka L.Stabinge. Viņa uzsver, ka visā valstī samazinās iedzīvotāju skaits, un šis faktors ietekmē visas skolas, taču mazākās skolas šo procesu izjūt daudz sāpīgāk. “Mūsu skolā šobrīd ir 84 skolēni un 4 apvienotās klases. 2.klasē, piemēram, ir tikai viens skolēns. Apvienotās klases prasa ļoti lielu profesionalitāti. Skolēniem sākumā to bija grūti pieņemt, taču pārmaiņas ir jāakceptē un mūsu mērķis ir skolēniem iedot kvalitatīvāko izglītību, kāda pagastā ir pieejama,” uzsver L.Stabinge. Viņa uzskata, ka valsts mazās skolas ir atstājusi novārtā, uzliekot noteikto skolēnu skaitu un neiedziļinoties pierobežas specifikā. “Valsts pati veicina iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem un tad vēl uzliek tikai ciparus, kuros jāiekļaujas. Ir lietas, kuras skola var ietekmēt, bet ir arī tādas, kur svarīgākais ir šis cipars un birokrātija. Aiz katra viena cipariņa stāv reāls cilvēks, reāla ģimene un reāls darbs. Mēs skolā uzņemam katru un mēģinām atrast labākos risinājumus,” pauž L.Stabinge.

Kas gan valstī var būt
svarīgāks, ja ne izglītība?
Apes novada domes izglītības darba speciāliste Gunta Ļuļe informē, ka Apes novadā šogad nav paredzēts reorganizēt skolas. Viņa uzsver, ka viss ir atkarīgs no tā, kā risināsies valstiskie procesi. Pasniedzēju algas ir minimālas, bet pašvaldības prioritāte tik un tā ir nodrošināt izglītības iespējas pēc iespējas tuvāk izglītojamā dzīvesvietai. Viņa informē, ka ar apvienotajām klasēm strādā Sikšņu pamatskola. G.Ļuļe uzsver, ka finansējuma problēmas izriet no bērnu skaita un, jo mazāk ir bērnu, jo mazāk ir finansējuma. “Ne Apē, ne Gaujienā 10.klases neiztur kritērijus klases komplektēšanā,” uzsver G.Ļuļe. Viņa gan cer, ka situācija neizvērsīsies sliktāka, jo kas gan valstī var būt svarīgāks, ja ne izglītība? Skumji būtu atskārst, ja izrādītos, ka izglītība valstī ir domāta nevis dzīviem cilvēkiem, bet gan statistikas stabiņiem. ◆

Skolēnu skaits
Alūksnes novadā

Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā - 345 skolēni,
Alūksnes novada vidusskolā – 274,
Liepnas vidusskolā – 101,
Bejas pamatskolā – 101,
Ilzenes pamatskolā – 64,
Jaunannas mūzikas un mākslas pamatskolā – 62,
Jaunlaicenes pamatskolā – 77,
Malienas pamatskolā – 53,
Mālupes pamatskolā - 66,
Mārkalnes pamatskolā – 60,
Pededzes pamatskolā – 85,
Strautiņu pamatskolā – 107,
Ziemeru pamatskolā – 91,
Alūksnes pilsētas sākumskolā – 356,
Liepnas internātpamatskolā – 94,
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Cālis” - 50, “Sprīdītī” - 216, “Pienenītē” - 142,
Malienas pirmsskolas izglītības iestādē “Mazputniņš” - 42,
Alsviķu pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte”- 34,
Jaunalūksnes pirmsskolas izglītības iestādē “Pūcīte” - 42,
Strautiņu pirmsskolas izglītības iestādē “Zemenīte” - 43.

Skolēnu skaits
Apes novadā

Trapenes pamatskolā - 25 pirmsskolēni un 50 izglītojamie no 1. līdz 9.klasei,
Sikšņu pamatskolā - 19 pirmsskolas skolēni un 35 izglītojamie no 1. līdz 9.klasei,
Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolā - 111,
Gaujienas pirmsskolas izglītības iestādē “Taurenītis” - 40,
Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolā - 132,
Apes pirmsskolas izglītības iestādē “Vāverīte” - 62.

Jānis Ločs,
Dāvja Ozoliņa
Apes vidusskolas direktors

- Situāciju saasina tas, ka katrs nākamais izglītības ministrs nāk ar jaunām idejām. Te pēkšņi parādās, ka fizikas un ķīmijas eksāmeni būs obligāti, te pēkšņi, ka minimālais skolēnu skaits, no kura varēs sākt komplektēt vidusskolas klasi, varētu būt 15 bērni un tā tālāk un tā joprojām. Pašreizējā izglītības ministra ideja ir no šī vai nākamā gada septembra atļaut atvērt vidusskolas klasi, tikai sākot no 15 skolēniem. Pagaidām gan skaitu, cik skolēniem jābūt klasē, nosaka novada pašvaldība. Viss ir atkarīgs no finansēm. Mazām skolām 15 skolēni ir ļoti maz un varbūt, kad nāks jauns izglītības ministrs, tad arī būs jauni un sakarīgāki risinājumi.
Skolām, it īpaši vidusskolām, ir ļoti nopietni jāpiedomā, kā piesaistīt skolēnus, jo tā jau mazais skolēnu skaits ir jāsadala. Nav noslēpums, ka pēc 9.klases gandrīz puse bērnu dodas apgūt profesiju, un profesionālas ievirzes programmas varētu būt viens no risinājumiem, kā nepazaudēt skolēnus. Apē ir sporta komplekss, kādēļ gan neizveidot vidusskolā profesionālo sporta ievirzi? Risinājums būtu veidot arī sadarbību ar Smiltenes tehnikumu.
Situācija ar laiku noteikti uzlabosies, jo jau tagad pamatskolās un pirmsskolas iestādēs ir vairāk skolēnu. Šogad pirmsskolas izglītības iestādēs ir daudz bērnu un skolu nākotne rādās gaiša, taču šiem bērniem vēl jāaug līdz vidusskolai, bet tajās jau tagad ir bērnu trūkums. Problēma jau ir arī tā, ka bieži vien no bērnudārziem līdz skolai nenonāk visi bērni, jo daudzi kopā ar vecākiem aizbrauc uz ārzemēm. Ar šā gada janvāri mums uz pusslodzi sācis strādāt pedagoga palīgs, taču tāds būtu nepieciešams vairākām klasēm. Bērniem pēdējā laikā ir daudz vairāk dažādu uzmanības traucējumu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Būt vai nebūt mazajām skolām?

Kategorijas