Kanādas sfinksu sauc par savējo

2014. gada 17. janvāris 00:00

Viļņa un Ilzes Blūmu ģimenē ir trīs mīluļi – divas Kanādas sfinksu kaķenītes Pērle un Brita, kā arī Taizemes kaķis Miķelis. Katram no viņiem ir savs raksturs, un Ilze uzsver, ka dzīvnieki ir jāmīl un tad viņi noteikti atbild ar pretmīlu.

Kaķiem nav ūsu, bet ir lielas ausis
Interesantās Kanādas sfinksu šķirnes kaķenītes Blūmu ģimenei uzdāvināja kāds draugs. “Šiem kaķiem ļoti nepieciešama kompānija, tādēļ mums tika uzdāvināts nevis viena, bet divas kaķenītes uzreiz. Tikai vēlāk mūsu ģimenē ienāca arī Miķelis,” stāsta Vilnis. Visi trīs kaķi sadzīvo labi, taču palaikam arī viņiem gadās ķīviņi, kā jau tas notiek starp daudziem kaķiem. “Britai gan ir kāds netikums - kad viņa sadusmojas, viņa neliksies mierā, kamēr tev neieskrāpēs vai neiekodīs. Nāks kaut vai pakaļ, bet iedomāto izdarīs,” stāsta Vilnis.
Sfinksu kaķi nebūt nav atšķirīgāki par citiem kaķiem, izņemot vien to, ka tiem ir ļoti īss apmatojums, kurš drīzāk atgādina zamšādu. Kaķiem arī nav ūsu, bet ir lielas ausis. Blūmu ģimenes kaķenes neierastas ir ar to, ka viņām ļoti patīk braukt automašīnā. “Viņas tas nebūt nebaida. Arī Miķelim patīk vizināties, taču - ķerrā. Ja darām kādus dārza darbus un tur ir ķerra, tad Mikiņš vienmēr tur ielec un gaida, kad viņu vizinās,” stāsta Ilze. Mikiņam patīk ielīst malkas grozā arī tad, kad malka tajā jau ir salikta. “Viņš iekārtojas uz malkas čupas un gaida, kad nu es viņu nesīšu,” teic Vilnis.
Sfinksu kaķenītes arī neatšķiras ar ķermeņa temperatūru, kaut gan šķiet, ka šo kaķu āda ir karstāka. Temperatūra viņiem ir tāda pati kā citiem kaķiem, bet tā šķiet karstāka, jo, tos aizskarot, cilvēks pieskaras uzreiz kaķa ādai, nevis kažokam. Blūmi stāsta, ka kaķenēm patīk gulēt arī uz tām vietām, kur ir kādas sāpes, tādā veidā tās sildot.

Pie mājas logiem bieži
apstājas bērni
Ilze atzīst, ka ne visi jūsmo par sfinksu kaķiem, taču viņai patīk šo kaķu neatkarība, cēlums un graciozitāte. “Pie mūsu mājas logiem bieži apstājas bērni, lai apskatītu kaķenes. Tad viņas izrādās, visādi grozās. Man šķiet, ka bērni pat speciāli izvēlas nākt pa šo ielu, lai apskatītu kaķus,” smej Vilnis.
Ikvienam Blūmu ģimenes kaķim ir potēšanas pase, kurā katram no ģimenes mīluļiem Vilnis ir izveidojis pases bildi. Ilze un Vilnis atzīst, ka dzīvnieki ir jāmīl un tie noteikt jūt cilvēku raksturu un garastāvokli. Vilnis stāsta, ka pēc kaķeņu reakcijas jau var nojaust, kāds cilvēks stāv pie mājas durvīm un ar kādu nolūku viņš nāk. Kad mājās reiz ienācis kāds miesnieks, visi kaķi esot pabēguši zem gultas un nav rādījušies. Pērle un Brita arī jūt Ilzi tuvojamies mājām pat tad, kad viņa atrodas vēl vairāku metru attālumā. Ilze neatgriežas mājās vienā un tajā pašā laikā, tādēļ nav tā, ka kaķi vienkārši būtu iegaumējuši Ilzes mājās nākšanas laiku. Tas liek domāt, ka šie kaķi tiešām spēj sajust cilvēkus. Vilnis atzīst, ka nu vairs nevēlas nevienu citu kaķi, jo šī kaķu šķirne ir kļuvusi viņam ļoti mīļa. Arī Ilze uzsver, ka nu ir atradusi kaķu šķirni, kuru pilnībā var saukt par savējo. ◆

Fakti

◆ Kanādas sfinkss ir bezspalvu kaķis ar lielām ausīm un krokainu ādu. Kaķa neparastā āriene kombinējas ar kaķim piemītošo tikpat neparasto raksturu. Kanādas sfinkss necieš vientulību un meklēs kontaktu ar saimnieku.
◆ Šķirnes pamatā ir dabīga mutācija. Kad 1966.gadā Ontārio provincē pūkainai kaķenei piedzima mazuļi, starp kuriem atradās arī viens bezspalvains kaķēns, uzsākās mēģinājumi izveidot jaunu kaķu šķirni. Kad runcis Pruns paaugās, to sapāroja ar māti. Piedzima kaķēni gan ar apmatojumu, gan bez tā. Šķirnes veidotāji atkal sapāroja māsas un brāļus, lai iegūtu kaķēnus bez apmatojuma. Niecīgais ģenētiskais materiāls noveda pie tā, ka iegūtie runči negribēja pāroties, bet kaķenēm visi mazuļi bija dzīvot nespējīgi, līdz ar to šķirnes izveidei tika izmantoti Devonas reksa kaķi. Rezultātā neviens no mūsdienu sfinksiem nav radniecīgs ar pirmo runci Prunu.
◆ 1971.gadā Amerikas felinologu organizācija atņēma šķirnei tās pagaidu statusu, jo ar esošajiem dzīvniekiem nebija iespējams radīt stabilu populāciju. Pēc tam kaķu audzētājs no ASV Toms Smits uzrakstīja šķirnes standartu. 1975.gadā Minesotas štatā (ASV) kādai pūkainai kaķenei piedzima bezspalvains kaķēns. Gadu vēlāk piedzima vēl viens kaķēns - kaķenīte un šis kaķu pāris kļuva par īstajiem Kanādas sfinksu saimes cilts dibinātājiem. Pēc pāris gadiem Toronto ielās atrasti vēl pāris kaili mazuļi. Tie aizceļoja uz Holandi un kļuva par Kanādas sfinksu atzaru Eiropā.
◆ Par Kanādas sfinksu ilgdzīvošanas čempionu kļuvis Toronto atrasts kaķēns, kuru saimnieki nosaukuši par Bembiju - viņš nodzīvoja līdz 19 gadu vecumam.

Avots: lv.wikipedia.org

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kanādas sfinksu sauc par savējo

Kategorijas