Grib “uzspiest” fiziku un ķīmiju

2014. gada 17. janvāris 00:00

Baiba Lietapure, Alūksnes novada Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe
Radīs lieku
satraukumu
Nesaredzu jēgu šādam obligātam eksāmenam. Tas tikai radīs liekus satraukumus jau tā stresa pārbagātajā dzīvē. Paredzēts, ka izmaiņas attieksies uz skolēniem, kuri šobrīd mācās 10.klasēs – viņiem būs eksāmens jākārto, bet viņi varēs izvēlēties, vai iegūto eksāmena rezultātu atspoguļot atestātā vai ne. Savukārt tiem, kuri šobrīd mācās 9.klasē, eksāmens būs jākārto un iegūtais vērtējums būs atestātā – izvēles vairs nebūs. Savukārt skolēniem, kuri apgūst dabaszinību programmu, jo viņiem nav fizikas un ķīmijas, piedāvāšot kārtot eksāmenu dabaszinībās, bet, manuprāt, tas ir vēl plašāks mācību vielas saturs. Ja arī kārtos eksāmenu dabaszinībās, aktuāls paliek jautājums, kā uz šāda eksāmena izvēli raudzīsies augstskolas, jo tas nav tas pats, kas ķīmija vai fizika. Varbūt varētu skolēniem, kuri vidusskolā padziļināti apgūst matemātiku, eksāmenu fizikā vai ķīmijā ieviest kā obligātu, bet šobrīd pēc statistikas redzam, ka arī no šīm klasēm ir ļoti maz skolēnu, kuri izvēlas kādu no šiem eksāmeniem. Parasti tos izvēlas skolēni, kuri savu profesiju vēlas saistīt, piemēram, ar medicīnu, bioloģiju. Pēdējo četru mācību gadu izvērtējums liecina, ka Alūksnes novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs eksāmenus fizikā, ķīmijā un dabaszinībās izvēlas mazs skolēnu skaits: pērn 7 ķīmijā, 4 fizikā, neviens dabaszinībās; pirms gada – 12 fizikā, 1 ķīmijā, 2 dabaszinībās; pirms diviem gadiem – 10 fizikā, 14 ķīmijā, 1 dabaszinībās, bet pirms trim gadiem – 17 fizikā un 8 ķīmijā. Starp šiem skolēniem lielākā daļa ir no ģimnāzijas, bet neviens – no Liepnas vidusskolas. ◆

Ilga Ozoliņa, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas direktora vietniece izglītības jomā
Par daudz obligāto eksāmenu
Neatzīstu obligātos eksāmenus - Latvijā to ir daudz vairāk nekā citviet pasaulē. Normālās attīstītās valstīs ir viens obligāts eksāmens – valsts valodā. Mums 12.klasē ir trīs obligātie un vēl ceturtais – izvēles eksāmens! Ko atrisinās eksāmens fizikā vai ķīmijā, ja, piemēram, humanitārās programmas skolēniem tad būs jākārto eksāmens dabaszinībās, kas ir cita līmeņa priekšmets un nav savstarpēji salīdzināms! Turklāt visās skolās nav tāda materiāltehniskā bāze, lai varētu izpildīt pētnieciskos, laboratorijas darbus atbilstoši izglītības standartam. Savukārt skolām, kas pirms vairākiem gadiem piedalījās dabaszinību projektā un ieguva aprīkojumu, tas jau ir nolietojies un bez aprīkojuma atjaunošanas arī šajās skolās būs grūtības. Bet – tā kā mūsu valstī papildu līdzekļus izglītībai šajā jomā nevar iedalīt novadiem, kas ir tālu no Rīgas, tad beigās būsim pie sasistas siles, jo – viena no eksāmena sastāvdaļām ir pētnieciskais darbs. Obligāts eksāmens neveicinās skolēnu interesi par dabaszinībām, bet gan radīs papildu stresu. Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu beidzot sākt kvalitatīvāk strādāt, nevis nākt klajā ar nepārdomātiem lēmumiem, padarot skolēnus par nekonkurētspējīgiem cilvēkiem. Pirms vairākiem gadiem pati ministrija ieviesa to, ka fizika, ķīmija un bioloģija nebija obligāti mācību priekšmeti vidusskolēniem! Ieviesa arī to, ka uz nākamo pamatskolas klasi var pārcelt ar nepietiekamiem vērtējumiem, 1. līdz 4.klasē nedrīkst skolēnus atstāt uz otru gadu – visiem šādiem muļķīgiem un nekompetentiem lēmumiem ar gadiem būs ļoti nepatīkamas sekas. ◆

Nauris Kristofers Gailītis, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 12.b klases skolnieks
Ierosina eksāmenu vēsturē
Eksāmens vienā no eksaktajām mācībām nebūtu nepieciešams, jo ir maz skolēnu, kuri vēlas saistīt nākotni ar šīm jomām. Es ierosinātu, lai arī vidusskolēniem ir obligāts eksāmens vēsturē, jo diemžēl jāatzīst, ka vairumam manu vienaudžu ir vājas zināšanas par Latvijas un pasaules vēsturi. Pārzināt vēstures attīstību un svarīgākos notikumus man šķiet daudz svarīgāk, nekā prast rēķināt fizikas vai ķīmijas uzdevumus. Iespējams, eksāmens fizikā vai ķīmijā mudinātu skolēnus vairāk pievērsties dabaszinātnēm, paaugstinot intelektu kopumā, lai gan pastāv arī iespējamība, ka uzspiests eksāmens un bailes no tā radītu vēl lielāku attālināšanos no šiem priekšmetiem. Skolēni, kuri ir ieinteresēti redzēt sevi šīs jomas darba tirgū, tāpat kārtos sev vajadzīgos eksāmenus un tā paaugstinās savu konkurētspēju. Tiem, kas plāno attīstīties radošās, sociālās vai tamlīdzīgās nozarēs, eksāmens dabaszinātnēs nepalīdzēs. Uzskatu, ka eksāmeni nerada lielu slodzi skolēniem - tajos taču pārbauda viņu kopējās vidusskolas laikā iegūtās zināšanas, nevis liek mācīties ko jaunu pēdējā mēnesī. Protams, ir daži skolotāji, kuri pārspīlēti uztraucas par eksāmeniem, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi nepareizi. Četri obligāti eksāmeni nav daudz, to nozīme ir pārspīlēta un attieksmei pret tiem būtu jāmainās - skolotāji iedzen skolēnos liekas bailes no valsts pārbaudījumiem, bet tas traucē jauniešu izaugsmei. Pats mācos humanitārajā novirzienā, tāpēc eksaktās zinātnes man noteikti nav tuvas, tomēr vajadzības gadījumā varētu iemācīties visu nepieciešamo, jo esmu teicamnieks kopš 1.klases. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Grib “uzspiest” fiziku un ķīmiju

Kategorijas