Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes slimnīcā – jauns ārsts

Līga Vīksna

2014. gada 17. janvāris 00:00

444

Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļā vairākus mēnešus strādā jauns ārsts – rīdzinieks Ernests Kasparsons. Viņam patīk dzīve mierpilnajā mazpilsētā Alūksnē, kur gandrīz visi cits citu pazīst.
E.Kasparsonam vecmāmiņas bijušas medicīnas māsas. Jautāts, kādēļ izvēlējies mediķa profesiju, viņš atzīst – savulaik pašam ārsti ir ļoti daudz palīdzējuši, tādēļ tagad viņš vēlas palīdzēt citiem.

Priecīgs par gūto pieredzi
“Sešus gadus mācījos Rīgas Stradiņa universitātē. Tā kā netiku rezidentūrā savā specialitātē, kur vēlos – neiroloģijā, nolēmu, ka jāstrādā, jāpilnveido zināšanas un prasmes. Alūksnes slimnīcā strādāja man pazīstami kolēģi un uzrunāja,” stāsta E.Kasparsons. Viņam patīk Alūksnē. “Salīdzinot ar Rīgu, šeit ir miers – skaista pilsēta! Daudz jauku pastaigu maršrutu – līdz Tempļa kalnam, Pilssalai. Cilvēki nav tik vīzdegunīgi un agresīvi kā Rīgā. Alūksnē gandrīz visi cits citu pazīst – tas ir jauki. Arī ārsti zina pacientus un to, kas kuram kaiš. Patiesībā tas pat atvieglo darbu, jo ne visi cilvēki par sevi visu stāsta. Slimnīcā man ir ļoti labi kolēģi – esam sastrādājušies. Rīgas slimnīcās vecākie kolēģi tik daudz “brīvas rokas” man neļautu... Šeit nav tik liela pacientu plūsma kā Rīgā, toties pacientiem ir plašs saslimšanu un traumu loks, līdz ar to kā ārsts varu gūt nenovērtējamu pieredzi, kādu Rīgā šajā vecumā man nebūtu iespēja gūt. Alūksnes slimnīcā asistēju operācijās ārstiem, operācijās man uztic veikt atsevišķas procedūras un līdz ar to arī neliedz padomu, bet studējot mums bija iespēja tikai acīm vērot notiekošo,” atzīst E.Kasparsons.

Mediķis jāapmeklē laikus
E.Kasparsons vērtē, ka valstī vajadzētu uzlabot primārās veselības aprūpes sistēmu, lai nebūtu tā, ka daļa cilvēku ģimenes ārstu neapmeklē vispār un daļai ģimenes ārstu ir vairāk nekā 2000 pacientu. “Vajadzētu vairāk ģimenes ārstu, arī iedzīvotāji vairāk jāizglīto. Galvenais, lai cilvēki laikus vēršas pie ārsta, nevis slimo četrus mēnešus un tad izsauc ātro palīdzību. Atbalstāma ir iecere Latvijā ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, bet, manuprāt, Latvijā šobrīd iedzīvotājiem nav tāds dzīves līmenis, lai to darītu,” viņš saka.
Uzņemšanas nodaļā E.Kasparsons strādā katru dienu, ir arī diennakts dežūras. “Grūtākais ir ieskaidrot cilvēkiem: ja viņi ir slimojuši vairākus mēnešus, tad tas nav akūts gadījums – viņiem jāvēršas pie primārās veselības aprūpes speciālistiem, jāgūst ģimenes ārsta nosūtījums un jāveic plānveida izmeklējumi. Uzņemšanas nodaļā bieži nokļūst personas, kas pārmēru lietojušas alkoholu un tiek atvestas šeit no ielas – viņi ir kaut kur pakrituši, nedaudz nosaluši, bet ir normālā stāvoklī un viņiem nevajadzētu atrasties slimnīcā, vien izgulēt reibumu, bet atskurbtuves Alūksnē vairs nav.” Jaunais ārsts secina, ka ir divas galējības – daļa cilvēku vienmēr sūdzas par visādām problēmām un pārspīlē, bet daļai ir patiesi nopietnas, ielaistas kaites, taču pie ārsta vēršas novēloti. “Cilvēks, kurš rūpējas par savu veselību, zina, ka reizi gadā viņas pienākas vizīte pie ģimees ārsta par brīvu – cits jautājums ir, vai cilvēki to izmanto. Daudziem iedzīvotājiem ir arguments, ka viņi netiek pie ģimenes ārsta, jo nav transporta, bet ģimenes ārsts uz viņa dzīvesvietu atbrauc reizi nedēļā – šīs problēmas būtu jārisina valstiskā līmenī,” uzskata E.Kasparsons.
Rudenī viņš vēlas turpināt izglītoties rezidentūrā, lai iegūtu specialitāti neiroloģijā. “Ārstam jāizglītojas visu mūžu – es šobrīd esmu tikai ceļa sākumā. Vēlos specializēties neiroloģijā, jo valstī, īpaši reģionos, trūkst šādu speciālistu. Šobrīd Alūksnes novadā arī nav vairs LORa. Ja izlemšu savu nākotni saistīt ar Alūksni, darba iespējas būs,” secina E.Kasparsons.
Iedzīvotājiem viņš vēl ikdienā vairāk rūpēties par savu veselību. “Ja pietiek naudas automašīnai un benzīnam, tad būtu jāpietiek arī, lai rūpētos par savu veselību. Automašīnu var nopirkt jaunu vai iztikt bez tās, bet veselību nopirkt nevar,” viņš saka. ◆

Kategorijas