Kā īsti iekustējās Gaisma pils ideja

2014. gada 17. janvāris 08:29

202

Tagad, kad Gaismas pils gatava, daudzi nemaz nezina, kā šī ideja radās un kā tā tika realizēta. Presē lasāmais bieži vien ir uz pieņēmumiem balstīts un ir patālu no patiesības.

Īstenībā problēmu sāka risināt laikraksts „Padomju Jaunatne”, kas 1987. gada 21. novembrī publicēja lielapjoma Intas Lehmusas-Briedes interviju ar Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas komjauniešu sekretāri Maiju Maļinovsku par Latvijas lielākās bibliotēkas grāmatu krātuvju ļoti slikto stāvokli. Situāciju raksturoja Daiņa Berdigāna dramatiskie fotoattēli. Lai situāciju paspilgtinātu un darītu drošāku, „Padomju Jaunatne” palīgā aicināja Ojāru Rubeni un Edvīnu Inkēnu. Tajā pašā sestdienas vakarā Latvijas Televīzija rādīja „Stopkadru”. Tā laika mierīgajā atmosfērā tas kļuva par izcilu notikumu, kas līdzinājās iepriekšējai Daiņa Īvāna un Artura Snipa cīņai pret Daugavpils HES būvniecību. Padomju laikā šāda publikācijas un raidījumi bija reti.

Pēc dažām dienām Latvijas Televīzijā parādījās raidījums „Risinājumu meklējot”, kas bija vairāk nekā graujošs – 15 minūšu vietā tas ilga vairāk nekā stundu un šī raidījuma dēļ pat tika mainīta visa vakara programma. Tā vēl nekad iepriekš padomju laika sterilajos raidījumos nebija bijis – skatītāji varēja vien nenoskatīties, kā Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks un kultūras ministrs Jāzeps Barkāns bāra un rāja „Padomju Jaunatnes” redaktoru par politisko bezatbildību un pretpadomju propagandu.

„Padomju Jaunatnes” un Latvijas Televīzijas tālākā sadarbības turpinājās un Latvijā šajā ziņā gāja varen karsti. Par Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas grāmatu bēdīgo stāvokli sāka rakstīt visas avīzes, šī tēma bija aktuāla radioraidījumos , lekcijās, politinformācijās, vienīgās (komunistiskās) partijas un komjauniešu sanāksmēs, to apsprieda dažāda rangu deputātu sesijās, kā arī katra dzīvokļa virtuvē.

Par valsts galvenās grāmatu glabātuves skumjo likteni satraukumu pauda daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. Daudzas lasītāju vēstules tika publicētas laikrakstos, kuru tirāžas bija desmitiem reižu lielākas nekā tagad – interneta laikmetā.

Par Viļa Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas ēku stāvokli neapmierinātību pauda pat LKP Rīgas pilsētas X plēnums. Republikas Ministru padomi asi kritizēja pirmais sekretārs Arnolds Klaucēns.

1988. gada janvāra nogalē bija divi ievērojami notikumi – televīzijā nodibinājās „Labvakars” un Latvijas PSR Ministru Padome pieņēma lēmumu Rīgā celt jaunu bibliotēkas kompleksu, lai izvietotu tajā V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēku. Savukārt Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildkomiteja saskaņā ar Rīgas pilsētas ģenerālplānu par bibliotēkas kompleksa celtniecības vietu noteica Uzvaras bulvāra, Kuģu ielas, Akmeņu ielas un Valguma ielas rajonu.

1988. gada 3. februārī redakcijā tika saņemta vēstule:

V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēkas kolektīva vārdā izsakām sirsnīgu pateicību laikraksta "Padomju Jaunatne" kolektīvam un personīgi redaktoram Andrejam Cīrulim un žurnālistei Intai Lehmusai par ieinteresētību, konsekvenci un neatlaidību, rosinot sabiedrisko domu Valsts bibliotēkas turpmākā likteņa izlemšanā.

Apliecinot Jums dziļo cieņu, atklātās partijas sapulces vārdā

Direktora vietniece	I. Beijere
Direktora vietniece	G. Dēliņa
Direktora vietniece	S. Sardiko
Partijas biroja sekretāre	L. Bernharde
Arodkomitejas priekšsēdētāja	M. Dimenšteine
Tautas kontroles grupas priekšsēdētāja	L. Žeglova
Komjaunatnes komitejas sekretāra vietniece	A. Celma»

Līdzīga vēstule tika nosūtīta uz Latvijas TV.

Tas notika tieši pirms 26 gadiem.

Tagad par to visu detalizēti daudzos rakstos varat izlasīt vietnē: www.barikadopedija.lv

Te ir īpaša tēma: Latvijas Nacionālā bibliotēka – V. Lāča Latvijas PSR Valsts bibliotēka - http://www.barikadopedija.lv/raksti/Latvijas_Nacion%C4%81l%C4%81_bibliot%C4%93ka_-_V._L%C4%81%C4%8Da_Latvijas_PSR_Valsts_bibliot%C4%93ka

Barikadopēdijā iespējams ne vien izlasīt tekstus, bet arī redzēt publikāciju oriģinālus! Tepat varat atrast Jāņa Dripes rakstus par to, kā iesākās sadarbība ar slaveno arhitektu Gunāru Birkertu un par viņa viesošanos Rīgā.

Barikadopēdijā ielikto materiālu lasīšana būtu derīga daudziem. Un jo īpaši skeptiķiem. Cīņa par valsts bibliotēku bija solis pretī Latvijas neatkarībai. Pat pašiem to neapzinoties.

Un tāpēc tagad pret Gaismas pili pienākas izturēties ar cieņu – kā pret mūsu valstiskuma, garīguma un kultūras simbolu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kā īsti iekustējās Gaisma pils ideja

Kategorijas