Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Vai 2013. gada silto decembri Latvijas iedzīvotāji var gaidīt arī turpmāk?

Ainars Vladimirovs, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sabiedrisko attiecību konsultants
Latvijas ziņas

2014. gada 22. janvāris 18:00

222

Latvijas iedzīvotāji jau sāk pierast pie normāliem ziemas apstākļiem – gaisa temperatūras zem nulles, taču 2013.  gada decembrī un 2014. gada janvāra sākumā piedzīvojām vienu no siltākajiem ziemas periodiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. No 2013. gada 16. decembra līdz pat 2014. gada 10. janvārim diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā lielākoties turējās +2..+6 grādu robežās, un šis rādītājs kopumā Latvijā bija no 5 līdz pat 8 grādiem, bet janvāra pirmajā dekādē pat no 9 līdz 11 grādiem augstāks par normu. Kādi tad bija tie faktori, kas ietekmēja laika apstākļus pagājušā gada nogalē un šī gada sākumā? Vai arī turpmāk mūs sagaida tikpat netipiski silti ziemas periodi?

2013. gada decembra otrā dekāde bija trešā siltākā Latvijā XXI gadsimtā, bet decembra trešā dekāde bija vissiltākā visā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Tā pārspēja līdz šim siltāko gada pēdējo dekādi 2006. gadā par 1,5 grādiem.  Ziemai netipiski siltus laika apstākļus Latvija šā gadsimta sākumā janvāra pirmajā dekādē jau piedzīvoja 2007. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +4,5 grādi, un gandrīz tikpat silts kā šogad bija arī 2005. gada janvāra pirmajā dekādē. 2013. gada decembra trešajā dekādē – tieši Ziemassvētkos, 24. un 25. decembrī tika uzstādīti jauni visas Latvijas maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet 2014. gada janvārī visas diennaktis no 6. līdz 10. janvārim ilggadīgajā datu rindā bija pirmo piecu vissiltāko atbilstošo datumu skaitā. Tomēr, tā kā neparasti siltās 2005. un 2007. gada janvāra pirmās desmit dienas diennakšu ilggadīgo maksimālo gaisa temperatūru „latiņu”  bija pacēlušas visai augstu, šā gada janvāra pirmajā dekādē jaunu siltuma rekordu bija maz – tādus varēja vērot tikai 7. janvārī vietām Austrumlatvijā. Kā redzam, laika apstākļu novērojumu vēsturē pēdējos gados ir bijuši tikpat maigs decembris un bezsniega Ziemassvētki kā pērn – 2013. gadā.

Vissiltākais Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē bija 2006. gada decembris, kad vidējā gaisa temperatūra bija par vairāk nekā diviem grādiem augstāka kā šīs ziemas decembrī: +4,3 grādi. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs siltums bija vēl stabilāks nekā 2013. gada decembrī un 2014. gada janvāra pirmajā dekādē. 2006. gada decembrī un 2007. gada janvāra pirmajās divās dekādēs nebija nevienas diennakts ar gaisa temperatūru zem normas, gaiss sasila lielākoties no 6 līdz 9 grādiem, bet atsevišķās 2007. gada janvāra dienās pat no 10 līdz 13 grādiem virs normas. Atsevišķās dienās maksimālā gaisa temperatūra sasniedza pat +10...+11 grādu atzīmi. Ilggadīgajā datu rindā trešais siltākais decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru tikai 0,1 grādu mazāk kā 2013. gadā ir bijis 2011. gadā. Arī 2011. gadā gan Ziemassvētki, gan gadu mija visā Latvijā bija gandrīz bez sniega.

Latvijas iedzīvotājus satrauc jautājums – vai šādus laika apstākļus un siltas ziemas bez sniega segas var uzskatīt par tendenci kopumā. Jāsaka, ka ilggadīgie dati liecina – ziemas kopumā un arī atsevišķi ziemas mēneši Latvijā pēdējo gadu laikā tiešām paliek siltāki. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijas klimatam ir raksturīgs mainīgums. Tas nozīmē, ka tas pats mēnesis vienā gadā var būt ļoti silts, bet nākamajā – auksts. Par to varam pārliecināties, vērojot pēdējo gadu decembra mēnešu vidējās gaisa temperatūras. Piemēram, 2010. gada decembris ar vidējo gaisa temperatūru – 6,6 grādi un bagātu sniega segu visa mēneša garumā bija ceturtais aukstākais ilggadīgajā datu rindā, bet 2011. gada decembris, kā jau minēts, bija trešais siltākais. Savukārt 2012. gada decembris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru – 4,8 grādi bija 17. aukstākais ilggadīgajā datu rindā, bet 2013. gada decembris – otrais siltākais. Analoģiskas svārstības ir novērojamas arī citos mēnešos un citos meteoroloģiskos elementos.

2013. gada decembrī mežos vēl varēja salasīt gailenes, mediji ziņoja par plaukstošām lapām un gājputnu ziemošanu Latvijā. Tomēr šīs dabas parādības nebūt nenozīmē, ka arī turpmākie ziemas mēneši būs silti, un lieli sali nebūs gaidāmi. Ar līdzīgu situāciju jau saskārāmies 2011. – 2012. gada ziemā, kad decembra vidējā gaisa temperatūra sasniedza 4,4 grādus virs ilggadīgās normas, bet jau 2012. gada februāris bija 4 grādus aukstāks par normu un termometra stabiņš Latvijā mēneša pirmajā dekādē piecas dienas pēc kārtas noslīdēja zem – 30 grādiem. Arī 2006.-2007. gadu ziemā neparasti siltajam decembrim un janvārim sekoja 3 grādus aukstāks par normu februāris.

Tomēr šie dati neliecina, ka turpmāk Latvijā valdīs tikai siltas vai tikai aukstas ziemas. Šogad rudenī – ziemas sezonas sākumā laika apstākļus visā Ziemeļeiropā noteica aktīva mēreno platumu rietumu – austrumu gaisa masu plūsma, tādēļ valdošie bija rietumu puses vēji, kas no Atlantijas okeāna atnesa siltās gaisa masas. Lai šajā reģionā iestātos stabili ziemas laika apstākļi, nepieciešams, lai šī rietumu gaisa masu plūsmas aktivitāte Ziemeļeiropā pavājinātos, tiktu „atstumta” vairāk uz Vidusjūru un Eiropas dienvidu rajoniem. Šādā situācijā no Arktikas vai Eirāzijas kontinenta vidienes Eiropā ieplūstu aukstās arktiskās vai ļoti atdzisušās mēreno platumu kontinentālās gaisa masas.  Šī silto un auksto gaisa masu mijiedarbība mūsu reģionā arī raksturo Latvijas ziemu – pēc siltiem mēnešiem nāk auksti, kuriem atkal var sekot silti. Tā tas turpinās no sezonas uz sezonu.

Kategorijas

Kategorijas