Alūksnes novads – miera osta tūristiem?

2014. gada 24. janvāris 00:00

528

Alūksnes novada pašvaldība daudzos savos dokumentos ir deklarējusi, ka tūrisms ir viena no svarīgākajām prioritātēm, bet ikdienā joprojām ir vairāki aspekti, kas nav novērsti vai attīstīti, lai patiesi tūristam Alūksnes novads būtu ērti sasniedzams un interesants.
To apliecināja arī nesenā Alūksnes novada tūrisma uzņēmēju un mājražotāju tikšanās ar Alūksnes novada pašvaldības pārstāvjiem, kopā pulcējoties pēc ilgāka pārtraukuma. Arī „Alūksnes Ziņu” portālā „aluksniesiem.lv” veiktajā aptaujā vairums no respondentiem atzīst – pietrūkst prasmes pašiem popularizēt savas vērtības.

Likvidēts tūrisma centrs
Alūksnē šobrīd nav Tūrisma informācijas centra kā iestādes – pēc Alūksnes novada izveides to likvidēja. Šobrīd Alūksnes novada kultūras un sporta nodaļas pakļautībā strādā tūrisma informācijas speciāliste, kuras darba vieta atrodas Bībeles muzeja telpās. Izskanēja vairāki viedokļi, ka vajadzētu vēl vienu šādu speciālistu. „No tūristiem ir dzirdēts, ka tūrisma centram Alūksnē nereti durvis ir ciet un nevar gūt vajadzīgo informāciju,” saka A.Misiņa medicīnas vēstures muzeja vadītāja Ilze Baltais. Ar šādām atsauksmēm ir saskārušies arī Viktora Ķirpa Ates muzeja darbinieki. „Galvenais ir pieejamība, tad tūrismam ir jēga,” ir pārliecināts Alūksnes moteļa „Vējakalns” saimnieks Armands Musts. Viņš rosina vasarā šo trūkumu novērst, nodarbinot jauniešus un individuāli apmācot darbam. “Ja tūrisma centrā telefons neatbild, tūristus šeit vairs var negaidīt...” saka ceļojumu aģentūras „Apkārt pasaulei” vadītāja Inese Grava. Ates muzeja vadītāja Ina Rubene uzsver – svarīga ir arī materiālā motivācija, jo noslogojums nav mazs. I.Grava pieļauj, ka lielāka motivācija būtu vidēja vecuma cilvēkiem. “Pieredze liecina: jaunāki cilvēki ir mazāk motivēti, jo viņiem galvenais ir pēc iespējas lielāks atalgojums. Savukārt cilvēki ar pieredzi ir gatavi kalnus gāzt arī par mazāku atalgojumu, jo viņiem ir jāuztur ģimene,” atzīst I.Grava. Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita.Eglīte piekrīt – ikdienā pietrūkst ne tikai speciālista, kas atbild uz tālruņa zvaniem, bet nav arī kas strādā ar informāciju mājas lapā internetā, uztur regulāru komunikāciju ar tūrisma uzņēmējiem un mājražotājiem.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzskata, ka nākotnē tūrisma centru varētu atjaunot kā iestādi, bet vispirms pašiem ir jāsaprot vēlamais. “Parasti uzskata: algos trīs speciālistus, bet mēs te sēdēsim un gaidīsim, kā tie trīs mūsu vietā visu izdarīs! Ne vienmēr svarīgākais ir cilvēku skaits - reizēm viens var izdarīt vairāk nekā trīs kopā. Šobrīd ir sistēma, kādu pārņēmām no iepriekšējā novada domes sasaukuma. Kā turpināt darbu – ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tādēļ jebkurā laikā gaidu konstruktīvus priekšlikumus,” saka A.Dukulis.

Alūksne – zušu karaļvalsts
Arī šogad Alūksnes novadā plānoti vairāki nozīmīgi pasākumi, kurus apmeklē liels iedzīvotāju skaits. Starp viņiem ir arī daudz iebraucēju, kas te meklē naktsmītnes, atstāj savu naudu atpūtas vietās, veikalos.
“Kad Madona kļūs par ziemas galvaspilsētu, mēs Alūksnē varēsim tikai laika ziņās skatīties, ka visvairāk sniega ir pie mums...”
Druvis Tomsons

Lielākoties pasākumi notiek vasarā, tādēļ tad tūrisma uzņēmējiem ir karstākais darba laiks. Viņi rosina pašvaldību vairāk pasākumu plānot arī citos mēnešos, tādējādi pagarinot sezonu.
“Pirmie Zušu svētki apliecināja, ka cilvēki ļoti, ļoti vēlas iegādāties Alūksnes ezera zušus. Tie varētu kļūt par svētkiem, kas notiek tikai Alūksnē – zušu karaļvalstī. Zuši varētu būt viens no mūsu novada zīmoliem,” saka S.Eglīte. Lauku tūrisma un atpūtas centra „Jaunsētas” īpašnieks Druvis Tomsons uzskata, ka sezonu varētu pagarināt, piemēram, Zušu svētkus rīkojot citādāk. “Zušu svētki pērn bija balagāns. Ja pašvaldība veido pasākumus, tad nevajag vasarā tos krāmēt vienu otram uz muguras, radot pārbagātību, jo cilvēku tāpat ir tik, cik ir, un visu nevar apmeklēt. Jau pērn no uzņēmējiem bija ieteikumi Zušu svētkus rīkot septembrī, jo zutis ir zivs, ko var uzglabāt. Tiem jābūt svētkiem pašiem par sevi, nevis kopā ar volejbolu vai Jāņiem. Organizējot Zušu svētkus augstā līmenī, te brauktu cilvēki no tālienes, ne tikai vietējie stāvētu rindā pēc lētā zutīša, ko pusstundas laikā izpārdeva, katram nedodot vairāk par divām zivīm. Ja pārdotu par tirgus cenu, tik liela pieprasījuma nebūtu, bet būtu augstāka pievienotā vērtība, toties tagad tūrisma vērtība bija nulle,” vērtē D.Tomsons. Viņš uzskata, ka Zušu svētkos vajadzētu izcelt šīs puses identitāti - varētu būt ekskursija uz atjaunoto zušu taci, apskatot, kā tas darbojas, kā ķer zušus, kāpēc zutis bēg no ezera ārā.
A.Musts uzskata, ka arī Bānīša svētki esošā veidolā ir sevi izsmēluši un jādomā kaut kas jauns, jo apmeklējums tiem nav liels. S.Eglīte uzsver, ka Bānīša svētki ir sadarbības projekts ar Gulbenes pašvaldību, un piekrīt, ka šo svētku norise ir jāmaina.

Ziema – tikai laika ziņās?
Nav noslēpums, ka Alūksnē ir garas un sniegotas ziemas, kādas citviet Latvijā var tikai vēlēties, bet ziemas mēnešos dabas dāsnums netiek pienācīgi izmantots. Aktīva tūrisma sezona Alūksnes novadā ir no jūnija līdz septembrim, bet ziema ir tukšais laiks, tādēļ tūrisma uzņēmēji ir ieinteresēti, lai arī šis laiks būtu piepildītāks dažādām aktivitātēm, kas veicina cilvēku plūsmu. I.Baltais ir pārliecināta, ka pašiem ar savām aktivitātēm jācenšas tūrisma sezonu paplašināt, lai “tā būtu kā vēdeklis - pēc iespējas plašāk”. Viņa ierosina rīkot Alūksnē Ragaviņu svētkus.
D.Tomsons uzsver, ka šobrīd ļoti aktīvi pie tā, lai popularizētu sevi kā Latvijas ziemas galvaspilsētu, strādā Madonas pašvaldība. Viņš uzskata, ka arī Alūksnē noteikti vajadzētu kādu ziemas pasākumu: agrāk armija veidoja sniega pilsētiņu, pašvaldība rīkoja Muižas svētkus. “Varētu, piemēram, organizēt slēpojumu apkārt Alūksnes ezeram, jo slēpošana kļūst arvien populārāka. Kad Madona kļūs par ziemas galvaspilsētu, mēs Alūksnē varēsim tikai laika ziņās skatīties, ka visvairāk sniega ir pie mums...” saka D.Tomsons. I.Grava vērš uzmanību, ka šobrīd Alūksnes novada ziemas sporta centrā “Mežinieki” trase slēpošanai ir apgaismota tikai otrdienās un ceturtdienās. “Ja mēs paši katru vakaru slēpotu, tad arī citi noticētu, ka pie mums ir forši to darīt. Var arī citur veidot trases slēpošanai, jo Alūksne ir tam piemērota pilsēta,” viņa saka.

Vajag Zaļo tirdziņu
Aktuāls ir arī jautājums par dalības maksu pašmāju amatniekiem un mājražotājiem, jo pērn bija gadījums, kad pašvaldības rīkotā pasākumā pašmāju amatniekiem prasīja dalības maksu. “Mājražotājiem un amatniekiem no šādas tirgošanās ienākumi nav lieli, bet, ja vēl prasa maksāt par tirdzniecības vietu, tas ir neadekvāti. Tādēļ arī neveidojas atgriezeniskā saikne,” saka A.Musts. Viņš kā pozitīvu piemēru min Apes novadu, mudinot mācīties no kaimiņiem, jo Apes novada pašvaldība savos rīkotos pasākumos, tirdziņos no pašmāju ražotājiem neprasa samaksu. Alūksnes novada uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Lienīte Spiridonova skaidro – Alūksnes novadā reģistrētiem mājražotājiem un uzņēmējiem maksa netiek piemērota, bet izņēmums ir Alūksnes Pilsētas svētki, kad maksu prasa pēc Alūksnes tautas nama ierosinājuma arī vietējiem.
Mājražotājs Raivis Cekuls no Ziemera pagasta rosina arī Alūksnes pilsētā ieviest tradīciju rīkot Zaļo tirdziņu. “Tāds notiek Gulbenē, Balvos, tur regulāri piedalāmies un esam ļoti apmierināti.” L.Spiridonova norāda – lai tirdziņu rīkotu ziemā, nav piemērotu telpu. “Jau šobrīd veikala “Maxima” telpās vietējie mājražotāji piedāvā savu produkciju – nākotnē ir iecere to attīstīt, bet vieta tur ir ierobežota, tādēļ esam atvērti priekšlikumiem, kur to varētu organizēt katra mēneša ceturtajā sestdienā, uzaicinot tirgotājus arī no kaimiņu novadiem,” saka Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Sarmīte Svilāne. Piemēram, Madonā, Igaunijā tos rīko sporta angāros.
I.Rubene uzsver, ka amatnieku un mājražotāju šūpulis ir Ates muzejs, tādēļ savā starpā jāattīsta aktīva sadarbība. “Muzejs labprāt uzturēs kontaktus ar visiem, dodot iespēju Atē popularizēt savu produkciju. Pērn muzeja darbā tematiski lielu uzmanību pievērsām linam, šogad – maizei, tādēļ aicinām atsaukties maizes cepējus un šo tradīciju zinātājus. Ates muzejā ļoti vēlamies atjaunot arī kaņepju sviesta tradīciju,” saka I.Rubene.

Pietrūkst vides reklāmas
A.Musts vērš uzmanību, ka šosejas Rīga – Sigulda – Veclaicene malā šobrīd vispār nav vides reklāmas. “Reklāmu varētu izvietot Lūšakrogā, Luckas krustojumā, lai nebrauc garām. Mūs visus interesē cilvēku plūsma, kas varētu apgrozīties novadā un dot labumus, lai tūrisms būtu aktīvs,” viņš saka. Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Arita Prižavoite piekrīt – “šobrīd lielā Veclaicenes šoseja iet Alūksnei garām”. “Caur Pededzes robežkontroles punktu, to atdzīvinot un noasfaltējot atlikušos 8 kilometrus ceļa līdz Krievijas robežai, caur mums tiešām varētu ienākt tūristu plūsma.
“Mūs visus interesē cilvēku plūsma, kas varētu apgrozīties novadā un dot labumus, lai tūrisms būtu aktīvs.”
Armands Musts

Šobrīd to dēvē par kontrabandas ceļu, bet es uzskatu, ka šis ceļš tūrismam un ekonomikas atdzīvināšanai novadam būs ļoti būtisks,” saka A.Prižavoite. A.Musts iebilst: „Nevajag lolot lielas cerības, ka pa ceļa posmu Ņikoviči – Lauri – Pededze brauks “biezās” krievu mašīnas un tikai uz Alūksni. Tas būs tikai tad, kad arī Krievijas puse izbūvēs ceļu no savas lielās šosejas līdz Lauriem. Šobrīd simtiem Krievijas pilsoņu mašīnu brauc pa Veclaicenes šoseju – ja vismaz 5 procentus no tiem mēs varētu ievirzīt Alūksnē un Apē, būtu liels ieguvums. Tikai vajag izvietot uzrunājošu vides reklāmu, izdevumi tam nebūs lieli,” ir pārliecināts A.Musts.
I.Grava norāda, ka Krievijas iedzīvotāji ir sajūsmā par mūsu skaisto dabu, bet šobrīd Pleskavā un citviet Krievijā alūksnieši sevi ir maz popularizējuši, lai gan tūrismam tas ir ļoti liels potenciāls.
Arī veclaiceniešiem jautājums par Veclaicenes šoseju ir sasāpējis, jo ģeogrāfiski nav vietas nosaukuma Veclaicene, bet gan ir Korneti, kas traucē atpazīstamībai un tūristu piesaistei. Ja cilvēkus aicina uz Veclaiceni, viņi nezina, kurp braukt, un maldās, bet valsts autoceļa malā izvietot informatīvu karti neļauj. Vēsturnieks Jānis Polis atzīst – šo problēmu varētu risināt, izveidojot “kapitālu tūrisma grāmatu” par novadu, kur izskaidrotu vēsturisko nosaukumu izcelsmi, ievietotu teritorijas kartes un citu svarīgu informāciju.

Svarīga savstarpēja
sadarbība
Pašvaldība ir uzsākusi darbu pie Alūksnes novada zīmola izstrādes. Lai gan pieaicināti arī speciālisti, darbs vēl nav pabeigts un joprojām nav zināms, kas būs Alūksnes novada zīmols. S.Eglīte atzīst – tik ātri tas arī vēl nenotiks, “lai atrastu vērtības, kas apmierina visus”. A.Dukulis uzsver, ka ne visi pašvaldības rīkotie pasākumi ir komerciāli.
“Piekrītu, ka šobrīd Alūksne kā pilsēta neizmanto savu potenciālu ziemā, toties vairāki sportisti no Alūksnes šogad brauks uz Ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos. Šo faktu izmantosim sarunās ar ministrijām, lai Alūksnē attīstītu ziemas sporta centru. Piekrītu arī, ka šobrīd uz Pededzi ir “kontrabandas ceļš”, bet ar Krievijas pusi mums rit sarunas, tomēr jāuzsver, ka ceļu jautājums jārisina starpvalstu, ne novadu līmenī. Vidzemes plānošanas reģionā ir panākta vienošanās, ka Alūksnes novadā no Zaicevas līdz Krievijas robežai noasfaltēs atlikušo ceļa posmu. Tiesa, konkurence ir liela, jo Balvi un Gulbene nav sajūsmā, ka Alūksne attīsta šo ceļa virzienu. Mūsu mērķis ir šo jauno, asfaltēto ceļu izmantot nevis kravu transportam, bet vieglajam un autobusiem,” skaidro A.Dukulis. Arī viņš ir pārliecināts, ka novadiem savstarpēji jāsadarbojas. “Alūksnes un Apes novadu uzņēmējus uzskatīt par konkurentiem ir liela muļķība. Mums tūrismā ir jāmaina sava domāšana. Es atbalstu ekonomisko tūrismu, tas arī novadā jāattīsta, nevis pozitīvo emociju tūrisms. Pašvaldībai un uzņēmējiem savstarpēji ir jāsniedz pieejamā informācija un kopā maksimāli jākoncentrē līdzekļi, lai panāktu reklāmu. Pašvaldības mērķis ir atbalstīt vietējos tūrisma uzņēmējus, mājražotājus, lai viņi var nodrošināt savas ģimenes un dot darbu vēl citiem,” saka A.Dukulis. ◆

Nozīmīgākie pasākumi 2014.gadā
Alūksnes un Apes novadā

Alūksnes novadā:
1.-2.marts – Latvijas čempionāts biatlonā jauniešiem.
29.marts - gleznotājam Leo Koklem - 90.jubilejas pasākums.
11.aprīlis - Alūksnes un Apes novadu Grāmatu svētki.
7.-13.jūnijs - Ernstam Glikam - 360. Glika dienas Alūksnē.
21.jūnijs - Līgosvētku pasākums „Lielās līgo lustes Alūksnē” un Zušu svētki „Bute zuti precēt brauc” Alūksnes Pilssalā.
23.jūnijs - Līgosvētku pasākums Dēliņkalnā „Lai skan “līgo!” Malēnijā”.
Datums vēl nav zināms - Pasaules un Latvijas čempionāts ūdens motosportā.
26.jūlijs - 1. vispasaules malēniešu svētki Jaunlaicenē.
1.-3.augusts – Alūksnes Pilsētas svētki.
16.-17.augusts - „Pārgājieni ar garšu Veclaicenē”.
16.-17.augusts - XXXIII Starptautiskās orientēšanās sacensības „Malienas Kauss”.
6.septembris – Bānīša svētki.
12.septembrī - Puna čempionāts „ Barons fon Puns” Zeltiņos.
13.septembrī - Pļaujas svētki V. Ķirpa Ates muzejā.
21.septembrī - XV Alsviķu Miķeļa jampadracis ar andeli.

Apes novadā:
22.-23.februārī - autorallijs “Sarma 2014”.
11.maijā – Pavasara gadatirgus Apē.
3.maijā – upju festivāls “Vaidava 2014”.
18.maijā – motokross “Vaidavas kauss”.
31.maijā – D.Ozoliņa Apes vidusskolas 75.jubileja un salidojums.
25.un 26.jūlijs – J.Vītola Mūzikas dienas Gaujienā.
22.līdz 24.augusts – Apes Pilsētas svētki.
28.septembrī – Rudens gadatirgus Apē.
4.oktobrī – Rudens andele Gaujienā.

ieceres

Ieceres tūrisma piedāvājuma
bagātināšanai:

◆ Organizēt Alūksnes ezerā starptautiskas spiningošanas sacensības, kas līdz šim ir notikušas Burtnieku ezerā un kurām organizatori vēlas mainīt norises vietu. To dalībnieki 2 - 3 nedēļas pirms sacensībām brauc trenēties, sacensībās parasti piedalās aptuveni 250 cilvēku, līdzbraucēji ir ģimeņu locekļi.
◆ Izveidot sajūtu jeb labjūtu taku, kura jāveic basām kājām. Tādas jau ir, piemēram, Priekuļos, Valmierā.
◆ Atjaunot meža mācību taku Alūksnes ezera krastā vai veidot jaunu, jo Alūksnes novadā ir atbilstoši meža resursi, lai to attīstītu.
◆ Velomaršrutu attīstīšana Alūksnes novadā, velokaršu izveide – laminētas, ko var piestiprināt velosipēdam pie stūres, jo velotūrisms kļūst arvien populārāks.

◆ Sociālās nevienlīdzības mazināšana – cilvēkiem ar speciālām vajadzībām draudzīgas vides radīšana Alūksnes novadā: lai būtu ērta piekļuve apskates objektiem, iestādēm, tūrisma uzņēmumiem, labierīcību pielāgošana.

◆ Turpināt darbu pie jaunā maršruta “Kā saimnieko malēnieši” radīšanas, kas ļautu tūristiem apmeklēt dažādas Alūksnes novada saimniecības.

◆ Pievērst vairāk uzmanības tam, kāda informācija pieejama sociālajos tīklos par Alūksnes novada tūrisma piedāvājumu, lai tā būtu korekta.

◆ Attīstīt savstarpējo sadarbību – dzīvojot nelielā novadā neuztvert citam citu kā konkurentus, bet sadarboties.

◆ 2014.gada galvenās tūrisma aktivitātes ir jauna bukleta izdošana, dalība vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alūksnes novads – miera osta tūristiem?

Kategorijas