Nevar prognozēt kailsala ietekmi

2014. gada 31. janvāris 00:00

Janvāra sākumā augkopības eksperti un lauksaimnieki priecājās, ka ziemāju graudaugu un rapša sējumi ir labā stāvoklī. Taču ieilgušais kailsals rada bažas, ka pavasarī varētu nākties pārsēt daļu lauku. Tiesa, pagaidām ir grūti prognozēt, ar kādiem zaudējumiem varētu saskarties.

“Vosukalnos” ziemājus vērtēs pavasarī
“Neesmu pat mēģinājis skatīties un vērtēt, kādi ir ziemāji. Nav vērts sevi satraukt, jo tas neko nemainīs. Un ko tur var redzēt – zeme ir sasalusi. Kad nāks pavasaris, tad arī redzēs, kā ir pārziemojuši ziemāju graudaugu un rapša sējumi. Pagaidām cenšos par to nedomāt, ir jāgaida – citu variantu nav, jo segu uzklāt laukiem nevar, un sniegu pasūtīt arī nevar,” atzīst Apes pagasta zemnieku saimniecības “Vosukalni” īpašnieks Guntars Purakalns.
Viņš uzsver, ka katrs gads ir citāds. Tik ilgi spēcīgs kailsals nav sen bijis. Pērn bija silta ziema, bet tāpat 85 procenti ziemāju bija jāpārsēj. “Vosukalnos” nedaudz vairāk kā puse graudaugu ir ziemāji un otra puse – vasarāji. Taču pagaidām G.Puirakalns necenšas zīlēt, vai un cik vajadzēs pārsēt.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis norāda, ka pagājušā gada rudens bija labvēlīgs ziemāju sējai. Tas deva iespēju sējumiem uzkrāt barības vielas pirms gaidāmās ziemas, taču nav iespējams paredzēt, kā tos ietekmēs laika apstākļi ziemā, pavasarī un arī vasarā. Ziemāji nevar “pāriet”nākamajā attīstības stadijā, ja nav sala. Taču vajadzētu arī vismaz 10 centimetrus biezu sniega kārtu, lai viss būtu kārtībā.

Palaujas uz sala izturīgām šķirnēm
Mālupes pagasta zemnieku saimniecības “Kadiķi M.A.” saimnieks Mārtiņš Augstkalnietis spriež, ka ar ziemāju graudaugiem viss būs kārtībā, bet ar rapsi visādi var būt. Viņš ir secinājis, ka sala izturīgākas ir skandināvu ziemas kviešu šķirnes. “Jaunās šķirnes, piemēram, ‘Skagen’, ir tādas viltīgas, pērn ‘Skagen’ bija cietusi no izsušanas. Man ir arī ‘Bjorka’, ‘Zentos’, un tad jau redzēsim, kura būs labāk pārcietusi kailsalu. Kur rudenī zelmenis bija ļoti labs, cerams, ka tas neizsals. Taču laukos, kuri tika vēlāk apsēti, var būt dažādi, jo sniega sega ir niecīga,” atzīst M.Augstkalnietis. Paredzēt neko nevar, jo laika prognozes nemitīgi mainās. Zemnieks skaidro, ka svarīgi, lai nav krasa laika apstākļu maiņa – pēc sala neiestājas atkusnis, pēc kura atkal pieņemas spēkā sals. “Laika maiņas ir daudz bīstamākas nekā ilgstošs sals, kad ziemājiem ir miera periods. Ja vēl uzsnieg, tad viss ir kārtībā. Tiesa, jau tagad ir zināms, ka ziemāju laukos būs vietas, kuras vajadzēs pārsēt. Pirms sala ilgstoši lija, tāpēc uz laukiem izveidojušās peļķes, kas sasala. Tur, protams, ziemāji būs beigti,” saka M.Augstkalnietis. Viņš norāda, ka precīzi pateikt, vai un cik daudz ziemāju ir bojāti, var tikai tad, ja izrok zemes kluci ar ziemājiem un siltā vietā ļauj tam atkust, lai noskaidrotu, cik daudz ataug.

Pirms 20 gadiem bija līdzīgs janvāris
Līdzīga bezsniega ziema ar ilgstošu kailsalu bija apmēram pirms 18 - 20 gadiem. Arī toreiz tikai pusjanvārī piesala. “Atceros, ka toreiz vēl 4.janvārī arām zemi. Savukārt šogad vēl 9.janvārī arām. Toziem visas ziemcietīgās kviešu šķirnes palika dzīvas, bet tās, kuras nebija sala izturīgas, pilnībā gāja bojā,” salīdzina M.Augstkalnietis. Viņš piebilst, ka diemžēl rapsim nav tādu sala izturīgu šķirņu. “Rapsi glābt varētu vienīgi tas, ka tas tika agri iesēts un rudenī izveidojās ļoti labs zelmenis. Cerams, ka tas pilnībā neizsals,” saka zemnieks. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nevar prognozēt kailsala ietekmi

Kategorijas