Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ansambļiem labāks skanējums

Mārīte Dzene

2011. gada 28. februāris 15:29

1105

Alūksnes un Apes novadu vokālo ansambļu skatē, kas notika sestdien Apē,  žūrijas komisija vērtēja 19 ansambļus. Seši ansambļi ir ieguvuši pirmo pakāpi un dosies uz reģionālo skati. Tie ir Apes, Jaunlaicenes un Ilzenes sieviešu, Veclaicenes vīru un senioru ansambļi, Pededzes folkloras kopa “Labā oma”.

“Pērn bija ansambļi, kuri ieguva trešo pakāpi, bet šogad tādu nav. Ir tikai pirmās un otrās pakāpes. Tas nozīmē, ka kopumā ir vērojama izaugsme. Kauns nebija ne par vienu ansambli. Lai nopelnītu 34 punktus un otro pakāpi, ir vajadzīgs liels darbs. Tāds vērtējums bija Virešu senioru ansamblim, kas pirmo reizi piedalījās skatē. Vērojot kolektīvus, kuri darbojas jau ilgi, man par vairākiem bija patiess prieks, jo tieši pēdējā laikā ir jūtams uzlabojums. Tiesa, nav lielu izmaiņu, nosakot labākos. Kuri ir bijuši skanīgi ansambļi, tie arī cenšas saglabāt savu līmeni,” stāsta Alūksnes novada Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Viņa atzīst, ka šoreiz bija prieks par Ilzenes sieviešu vokālo ansambli, kam reizēm izdodas un reizēm neizdodas labi uzstāties. Prieks  ir arī par Gaujienas senioru ansambli, lai gan tas tika novērtēts ar otro pakāpi, un Mārkalnes sieviešu ansambli, kas parādīja krietni labāku skanējumu. S.Eglīte uzsver, ka daudz nosaka dziesmu izvēle skatei.

Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra koru un ansambļu nozares speciālists Lauris Goss, kurš arī bija žūrijā, norāda, ka labākie ansambļi tiek virzīti uz reģionālo skati, kas 9.aprīlī notiks Cēsīs. Tur pulcēsies Vidzemes reģiona novadu skanīgākie dziedātāji. “Veclaicenes vīru ansamblim līdz pirmajai kategorijai gan nedaudz pietrūka, bet devām nelielu avansu, izvirzot to uz reģiona skati,” norāda L.Goss. Tajā tāpat kā šajā skatē būs jādzied trīs dziesmas, no kurām viena bez pavadījuma.

Alūksnes un Apes novadu koru virsdiriģents žūrijas komisijas pārstāvis Roberts Liepiņš atzīst, ka  kopumā ansambļu līmenis ir labs. “Vērtēju ne jau pirmo reizi, tāpēc man ir patīkami, ka ir dažādi ansambļi. Tiesa, vienam otram ir repertuāra problēmas. Ne visas dziesmas, kuras šķiet skaistas, ir piemērotas tieši tam ansamblim.  Tas ir akmens ansambļu vadītāju dārziņā, bet diemžēl tā gadās,” vērtē R.Lipeiņš. Alūksnes un Apes novadu skolu koru virsdiriģents Jānis Baltiņš atzīst, ka nevienam nav noslēpums - dziesmu aranžējumu cenšas piemērot konkrētam ansamblim. “Taču vajadzētu arī vērtēt ansambļa iespējas – tesitūras, kā skanēs un kā veidosies sabalsojums. Dažbrīd ansambļu skanējums pazuda, jo nebija piemērotas tesitūras, nav vienāds dziedātāju skaits balsu grupām, tāpēc neskan ansambliski. Daži ansambļi ar to zaudēja,” norāda J.Baltiņš. Viņš atzīst, ka no senioru sieviešu ansambļiem bija gaidījis labāku sniegumu. “Taču ir apsveicami, ka senioru ansambļu ir tik daudz. Turklāt tie dzied dažādos sastāvos. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir visu mūžu dziedājuši un turpina to darīt,” secina J.Baltiņš. Viņš uzsver, ka ļoti daudz ir atkarīgs no vadītāja, kā tas spēj mobilizēt ansambli pirms uzstāšanās. “Mēs vērtējam ansambli,.bet ansamblis ir vadītāja seja jeb viņa darba spogulis,” atzīst J.Baltiņš. R.Liepiņš uzskata, ka vairākiem ansambļiem varētu būt labāks pavadījums. “Ir grūti prasīt senioru ansambļiem, bet tomēr arī tiem vajadzētu vairāk dziedāt “uz elpas”, jo citādi dziedājums atstāj iespaidu gan uz intonāciju, gan uz ansambļa kopējo skanējumu. Šī problēma ir daudziem ansambļiem,” secina R.Liepiņš.

Vairāk foto šeit .

Kategorijas