Kluba “Cita opera” īpašniekiem ideju pilnas kabatas

2014. gada 31. janvāris 00:00

5897

Trīs alūksniešiem - Līgai un Zigmundam Tumševiciem, Ievai Gerhardei-Misiņai - un rīdziniekam Kārlim Misiņam ikdiena paiet Rīgā, kur viņi dzīvo un strādā, bet nedēļas nogales – Alūksnē, kur pēc atpūtas un izklaides kluba “Cita opera” atvēršanas pērn decembrī darba netrūkst. Viņi visi ir draugi, no kuriem var mācīties uztvert lietas vienkāršāk – ja pašiem patīk, tad tas, ko domā skeptiski noskaņotie, bieži vien ir vienalga.
Ieva, Līga un Zigmunds pirms 12 gadiem absolvēja Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāziju, devās studēt uz Rīgu, kur arī ir palikuši dzīvot un strādāt, bet joprojām bieži brauc uz Alūksni, jo šeit dzīvo viņu vecāki. Līgas dzimtā puse ir Mārkalne, savulaik apguvusi pasākumu organizēšanas prasmes, šobrīd strādā apmācību kompānijā. Zigmunds ieguvis sporta skolotāja un fizioterapeita specialitāti, bet savā profesijā nav strādājis, jo secinājis, ka “tas nav priekš viņa”. Šobrīd strādā Baltijā vadošajā bruģa rūpnīcā kā tirdzniecības vadītājs. Līga un Zigmunds audzina divus dēlus - Jāni (5 gadi) un Kasparu (2,5 gadi). Ieva ieguvusi bakalauru psiholoģijā un šobrīd studē personālvadību maģistratūrā, vada veikalu “Suflē” Alūksnē, ko pirms diviem gadiem abi ar vīru atvēra. Savukārt Kārlis ir rīdzinieks, ieguvis augstāko būvinženiera izglītību un strādā būvniecības nozarē projektu vadībā. Ieva un Kārlis ir vecāki diviem dēliem – Rihardam (5 gadi) un Tomam (1,5 gads).
Intervijas laikā no viņiem visiem strāvo dzīvesprieks un optimisms. Kopš viņi saimnieko kādreizējā kluba “Ideja” telpās, tās pārvērtušās gandrīz līdz nepazīšanai, kur jau vide vien rada emocionālo baudījumu...
- Kā radās iecere atvērt atpūtas un izklaides klubu Alūksnē?
Ieva: - Kad Alūksnē aizvēra “Ideju”, ar vīru runājām, ka vajadzētu klubu atjaunot. Tad kopā ar Līgu un Zigmundu atpūtāmies “Pajumtē” un arī Zigmunds izteica to pašu domu, ka vajadzētu.
Līga: - Doma par savu klubu nebija spontāna, tā brieda jau senāk, bet pērn bija vairāku pozitīvu apstākļu sakritība un sapratām: jā, tieši mums tas ir jādara. Braucot nedēļas nogalēs uz Alūksni, mums pašiem gribas atpūsties, turklāt vēlējāmies tādu klubu, lai tas mums patīk, ir mājīgs.
Zigmunds: - Savā starpā jokojām: ja neviens nenāks uz mūsu klubu, vismaz paši varēsim ar šiku atpūsties (smejas). Ja nopietni - gan Ievai un Kārlim, gan mums ar Līgu jau bija iestrādes biznesā Alūksnē: viņiem veikals “Suflē” un mums kā sadarbības projekts sveču darbnīca “Avocado”. Sapratām, ka ne finansiāli, ne emocionāli nevaram vieni paši atvērt mūzikas klubu, tādēļ sametāmies kopā. Divatā varbūt par maz uzņēmības, bet četratā sanāks!
- Kāpēc tieši kādreizējā kluba “Ideja” telpās un ar nosaukumu “Cita opera”?
Līga: - Tas, ka pieejamas brīvas un jau pielāgotas telpas, bija viens no noteicošajiem faktoriem. Iekārtot jaunas telpas būtu liels risks, prasītu lielākas finanses un ilgāku laiku.
Kārlis: - Atstājot šīs telpas brīvas, kāds konkurents varētu atvērt otru klubu! Bet kluba nosaukumu izdomāja Zigmunds.
Zigmunds: - Esam uzzinājuši, ka pirms sešiem gadiem Rīgā ir bijis klubs “Cita opera”. Kad mašīnā braucot radās ideja nosaukumam, to vēl nezināju.
Līga: - Ir grūti izskaust stereotipus, jo Alūksnes sabiedrībā vēl dzīvo nosaukums “Ideja”. Mūsu klubs ir pilnībā citādāks – patiesi pilnīgi cita opera ar uzsvaru uz vārdu “cita”.
- Jums ir sadalīti pienākumi, kurš par ko atbild.
Līga: - Jā. Ievai jau no sākuma bija vīzija, kādam klubam jāizskatās vizuāli – to kopīgi īstenojām. Ieva mums ģenerē idejas ballītēm, ir kostīmu māksliniece bārmeņiem, nemitīgi dod radošo dzirksti un neļauj atslābt – ir kā radošā direktore. Kārlis ir atbildīgs par dokumentāciju. Zigis - par personālu, bāra darbu, sagādi. Savukārt es komunicēju ar māksliniekiem un organizēju uzstāšanās. Protams, daudzi pienākumi arī pārklājas, jo visi darām to, ko vajag.
Zigmunds: - Pēc katra pasākuma izkristalizējas, kas vēl šajā jomā ir jāapgūst, jo klubu bizness mums ir kas jauns. Labi, ka ir pieredzējuši bārmeņi – pat ar 15 gadu pieredzi. Mums ir prieks ar viņiem sadarboties un gandarījums, ka viņiem patīk pie mums strādāt. Šobrīd meklējam vēl darbiniekus, lai varētu organizēt darbu maiņās, jo arī bārmeņi kādreiz grib atpūsties kopā ar ģimeni bāra letes otrā pusē. Meklējam arī vēl apsargus.
Līga: - Tiesa, atrast darbaspēku nebija viegli. “Citā operā” apmeklētājus nedrīkst apkalpot “ķap-ļap” - tas ir mūsu uzstādījums. Ar saviem darbiniekiem esam apmierināti.
Ieva: - Mūzikas klubu nevar atvērt kā tādu stūra kafejnīcu un pamest novārtā, lai tā strādā ikdienas rutīnā – nemitīgi ir jārada kaut kas jauns, jāattīsta, lai apmeklētājam ir interesanti.
Zigmunds: - Mums nav ideoloģijas: kā ir, tā labi, gan jau apmeklētāji tāpat nāks, jo citur jau nav, kur iet!
“Mūsu klubs ir pilnībā citādāks – patiesi pilnīgi cita opera ar uzsvaru uz vārdu “cita”.”
Līga Tumševica

- Kādu redzat “Citas operas” turpmāko darbību?
Kārlis: - Mūsu mērķis ir radīt vietu, kur atpūsties, pulcēties ne tikai brīvdienās, bet arī ikdienā, piedāvājot ne tikai atpūtas, bet arī kultūras pasākumus. Telpas šeit ir plašas, ideju mums ir pilnas kabatas un pašiem bail no ambīcijām. Šobrīd ir pats sākums – apgriezienus vēl uzņemsim. Vasarā vēlamies ikdienā atvērt apmeklētājiem āra terasi otrajā stāvā. Klubā ir nepieciešamais virtuves aprīkojums, tādēļ piedāvāsim ēdināšanas pakalpojumus. Tā nebūs restorāna tipa terase, jo tas te neder, bet vieta, kur atpūsties draugu kompānijā, fonā baudot labu mūziku.
Ieva: - Esam atvērti banketu rīkošanai – janvārī “Citā operā” ģimnāzisti svinēja Žetonu vakaru, visiem ļoti patika. Mūsu mērķis ir pēc iespējas lielāka aktivitāšu daudzveidība dažādu vecumu auditorijām.
Kārlis: - Šobrīd mums ir izdevies piesaistīt auditoriju vecumā līdz 35 gadiem, bet strādāsim, lai piesaistītu arī pārējos kultūras dzīves baudītājus.
Līga: - Pirmais solis ir jau sperts diezgan liels. Sākumā nedēļas nogalē klubs bija atvērts apmeklētājiem vienu dienu, bet tagad – jau divas, nākotnē būs vēl vairāk. Gribam arī pamēģināt, kā šeit saprot kino, teātri, cirku, ne tikai rīkot balles, jo neesam tikai naktsklubs. Manuprāt, dzīvojot Alūksnē, cilvēki šādus pasākumus prot vairāk novērtēt, nekā Rīgā, kur tā ir ikdiena. Gribam kaut ko pārsteidzošu – protams, rozā ziloni šeit iekšā nedabūsim, bet ko līdzīgu. Visvairāk mani pārsteidz Alūksnes kūtrums un stereotipi, ka uz klubu iet tikai jaunieši. “Cita opera” ir veidota tā, lai šeit justos omulīgi gan divdesmitgadīgs jaunietis, gan piecdesmitgadīga lēdija – tas ir mūsu primārais mērķis. Šobrīd ar daudz ko vēl eksperimentējam. Esam secinājuši, ka nevaram laist tikai klubu mūziku – Alūksnes publikai vajag krasus mūzikas kontrastus, lai atvērtos, iesaistītos un neiespiestos stūrī kā pūces.
Zigmunds: - Vēl vairāk piestrādāsim pie reklāmas, reklamējot savas aktivitātes arī kaimiņu novados un Igaunijā.
- Bet šobrīd lielākā daļa apmeklētāju ir jaunieši.
Ieva: - Jā, jo vecākās paaudzes cilvēki vienkārši vēl nav pieraduši, ka šeit tiek gaidīti. Analizējot pirmo pasākumu norisi, esam puslīdz apmierināti. Ja neriskē, tad neko arī nevar izdarīt.
Līga: - Drīzumā sāksies Alūksnes tautas nama rekonstrukcija, kad tas būs slēgts apmeklētājiem, toties “Cita opera” piedāvās kultūras pasākumus. Mēs esam atvērti sadarbībai ar Alūksnes tautas namu - arī šis aspekts bija viens no, kādēļ izšķīrāmies atvērt savu klubu.
Zigmunds: - Esam patīkami pārsteigti par Alūksnes jaunajiem puikām – dīdžejiem, jo šobrīd viens no vadošajiem dīdžejiem ir 16 gadus vecs puisis!
- Kā tiek gādāts par drošību un kārtību?
Ieva: - Veicam videonovērošanu. Tiesa, tāpat ir jau divas reizes pie ārdurvīm nozagta atkritumu tvertne, tādēļ rosinām garnadzi to atdot, kamēr to neizreklamējam sociālajos portālos, jo mums ir videoieraksts!
Līga: - Jaungada naktī kādai apmeklētājai tika nozagta rokassomiņa – operatīvi, 40 minūšu laikā, zagli aizturējām un viņš sēdēja jau policijas automašīnā. Zaglis garāmejot bija paņēmis somu, izgājis ārā un jau pēc piecām minūtēm atgriezās klubā, it kā nekas nebūtu noticis. Kārtības ziņā esam strikti un būsim vēl striktāki. Apmeklētājiem izsniedzam divu krāsu aproces – pilngadīgajiem un nepilngadīgajiem, jo pēc pulksten 23.00 nepilngadīgajiem ir jābūt mājās. Pie bāra ir uzraksts “Ja tev nav 18 – atvaino, tikai tēja”.
Zigmunds: - Apmeklētājus, kuri grib gulšņāt uz kluba dīvāniem, vedam atvēsināties – ja ir par daudz lietots alkohols un neprot solīdi uzvesties, tad ir jāiet mājās. Tas ir piekodināts apsargiem un šādu līmeni klubā arī uzturēsim. Pārmēru iereibušiem bārmeņi vairs nelej un apsargi viņus pavada ārā no telpām. Nauda nav galvenais, bet atmosfēra, jo viens šāds cilvēks var sabojāt pasākumu 200 apmeklētājiem. Turklāt pie mums strādā garderobiste, kura ļoti labi pazīst jauniešus.
Kārlis: - Ir laba sadarbība ar valsts policiju un pašvaldības policiju. Ir jaunieši, kuri vēl nav iemācījušies baudīt dzīvi – reizēm viņiem ir jāpalīdz saprast lietu kārtību.
- Tas, ka esat draugi, palīdz vai traucē?
Kārlis: - Ir dzirdēts, ka ar draugiem nedrīkst veidot biznesu, bet svešu cilvēku vispār nepazītu. Mūsu komanda ir laba, esam fleksibli (elastīgi, mainīgi; tādi, kas ātri pielāgojas, adaptējas – red.) un protam saskaņot viedokļus, piekāpties. Tas, ka esam draugi, mums ir palīdzējis
Zigmunds: - Ir brīži, kad nākas pateikt kaut ko tādu, ko draugam nekad neteiktu, bet tā nav kašķēšanās – mūsu strīdos dzimst patiesība. Zinām, ko no otra gaidīt.
- Kā vērtējat uzņēmējdarbības vidi Alūksnē, Latvijā kopumā?
“Mūsu gadījumā vieglāk ir izdarīt, nevis nedarīt un kritizēt no malas. Gribas atdzīvināt Alūksnes dzīves vidi!”
Ieva Gerharde-Misiņa

Kārlis: - Viss ir atkarīgs no paša cilvēka: cik daudz darīsi, tik arī būs gan Alūksnē, gan Rīgā. Protams, Rīgā mēs šādu klubiņu nevērtu, bet darītu kaut ko citu. Katrai lietai konkrētā brīdī ir faktori, kas nostrādā – pieņemt tos, riskēt, tas jau ir cilvēka paša ziņā.
Zigmunds: - Protams, vieglāk ir sapucēties, atnākt četras stundiņas patusēt uz klubu un iet mājās, nekā to visu uzturēt pašam.
Līga: - Šobrīd esam tajā vecumā, kad ir saprāts, ka kaut kas jādara, un ir spēks, lai to paveiktu, bet vēlāk varbūt būs tikai saprāts.
Kārlis: - Katrā no mums ir uzņēmēja gēns, kas Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir reti sastopams. Ir veikti zinātniski pētījumi, ka uzņēmēja gēns biežāk sastopams cilvēkiem siltajās zemēs. Zigis ir īstenojis jau vairākas savas idejas, tāpat mēs ar Ievu, un pie tā neapstāsimies.
Līga: - Manam darba kolēģim ir teiciens: ja tu darīsi to, ko dara visi citi, tad arī saņemsi to, ko visi citi, bet, ja darīsi vairāk, tad arī saņemsi vairāk. Tas nozīmē, ka jādara viss, lai saņemtu vairāk! Mūsu pluss ir tas, ka daudzus gadus esam dzīvojuši citā vidē un redzam Alūksni no cita skatu punkta. Rīgā viss notiek ātrāk, haotiskāk, arī pēc astoņiem vakarā cilvēki staigā pa ielām. Atbraucot no Rīgas uz Alūksni, redzi, ko gribētu uzlabot.
Ieva: - Manuprāt, mums visiem piemīt apziņa, ka varam izdarīt labāk, tad kāpēc nedarīt? Mūsu gadījumā vieglāk ir izdarīt, nevis nedarīt un kritizēt no malas. Gribas atdzīvināt Alūksnes dzīves vidi!
- Daudzi izvēlas doties laimes meklējumos uz ārvalstīm. Kas jūs notur šeit?
Līga: - Kas citur ir labāks?
Ieva: - Man nav bijusi doma braukt prom. Ja nu vienīgi padzīvot kādu laiku, lai saprastu, kā ir tur dzīvot, kad apkārt tev viss ir svešs.
Zigmunds: - Tur tevi neviens negaida, tu neesi nekas. Varbūt pazīsti divus – trīs kaimiņus un ar viņiem arī dzīvo. Turklāt ārvalstīs vienmēr būsi viesstrādnieks. Ja tu novelc savu dzīvi no dzimšanas līdz zārkam, mūža nogalē nav, ko atcerēties.
Kārlis: - Es jebko daru, lai no tā kaut ko iemācītos. Ir cilvēki, kuri aizbrauc un attīsta sevi kā personību, bet ir tādi, kuri tikai brauc eksistēt. Pēdējiem ir neiespējami atgriezties Latvijā, jo šeit viņa dzīves līmenis būs zemāks. Pats esmu gadu strādājis Ukrainā – katru piektdienu lidoju uz mājām un pirmdien lidoju atpakaļ, lai gan gaisa satiksme Rīgai ar Ukrainu ir daudz sarežģītāka nekā ar Londonu. Tāpēc nevar atrunāties, ka grūti atbraukt uz mājām – tā ir bēgšana no sociālās atbildības. Cilvēkam ir jābūt ambīcijām, prasībām pret sevi un savu dzīvi.
Līga: - Savulaik mēs no mazās Alūksnes aizbraucām uz lielo Rīgu, attīstījām sevi, integrējāmies Rīgas dzīvē, esam atraduši savu vietu tur, nebraucot uz ārzemēm. Tur ir mūsu pamatdarbs un laika atpūtai nepietiek, tādēļ mūsu atpūtas dzīve ir Alūksnē. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kluba “Cita opera” īpašniekiem ideju pilnas kabatas

Kategorijas