Veselīga nodarbe ziemas salā

2014. gada 31. janvāris 00:00

114

Zemledus makšķerēšana ir dzīvesveids, un alūksnietis Jānis Ločs ir piemērs tam, kā, neņemot vērā dažādos atgadījumus uz ledus, nekas nav spējis viņu atturēt doties uz ledus ziemā gandrīz katru dienu jau daudzus gadus.

Daudz makšķernieku dosies uz Upeskaktu
“Zemledus makšķerēšanā mani saista tas, ka tā ir veselīga nodarbe. Tu pavadi laiku svaigā gaisā. Mana priekšrocība ir tā, ka man arī nesalst ne rokas, ne kājas, pat ļoti aukstā laikā. Ir cilvēki, kuri sēž uz ledus speciālos plastmasas maisos. Es arī esmu mēģinājis, bet tas nav priekš manis. Tad jau nevar pat uzpīpēt. Ja ķeras zivis, tad jau ir jāuzpīpē, un jāuzpīpē arī tad, kad neķeras,” smejoties saka J.Ločs.
Šogad Alūksnes ezers esot aizsalis ļoti ātri. J.Ločs stāsta, ka arī pirms dažiem gadiem viņš 20.janvārī devies ezerā ar laivu, bet jau 21.janvārī ezers bijis aizsalis. “Agrāk laika apstākļi bija paredzamāki, bet tagad jau neko nevar paredzēt,” saka makšķernieks. Viņš arī atklāj, ka zemledus makšķernieki mēdz ātri pamanīt, kur kas ķeras. “Tagad zivis ir rietumu pusē. Es esmu arī vilcis zivi laukā tā, lai neviens nepamanītu. Kādreiz uz Pleskavnieka bija jāslēpjas, jo krievu zvejnieki sūtīja izlūkus. Kad redzēja, kur kādam ķeras, uzreiz atsūtīja traktoru ar zvejas tīklu. Ja nepaspēji izvilkt savu bļitku, tad arī to norāva,” atminas J,Ločs.
Pavadot tik ilgus gadus uz ezera, var pamanīt ne tikai amizantus gadījumus, bet arī to, kāda kopumā ir situācija ūdenstilpēs novadā. J.Ločs uzteic ūdens tīrību Alūksnes ezerā. Agrāk tā iekšezerā peldējušas pat fekālijas, bet nu ūdens ir ļoti dzidrs un tīrs. J.Ločs pateicas Vides dienestam un pašvaldībai, jo ūdens šogad ir dzidrāks, nekā jebkad iepriekš. Viņš paredz, ka arī šogad daudz makšķernieku dosies uz Upeskaktu, jo tur ir ļoti daudz brekšu.

Ezerā noslīkusi automašīna
J.Ločs ar makšķerēšanu aizraujas jau kopš sešu gadu vecuma. Zemledus makšķerēšanas noslēpumos ar viņu padalījās viņa krusttēvs, kad J.Ločam bija jau vairāk gadu. “Pirmo reizi man nekas tā arī neķērās, taču sāku pats taisīt bļitkas, jo padomju laikos nevarēja tās iegādāties. Tā arī sākās mani pirmie lomi un interese par to. Pa šiem gadiem viss kaut kas atgadījies,” saka J.Ločs. Reiz Peipusa ezerā viņam kopā ar draugu ir noslīkusi automašīna. “Vienā vietā bija nogrimis “žigulis” un mums palūdza palīdzību. Kopā ar draugiem mēģinājām izvilkt, bet jutu, ka krītu ledum cauri. Ātrums bija par mazu, paspēju vien izlēkt no mašīnas. Tā bija avotaina vieta, mašīnai varēja redzēt tikai jumtu. Tad nu mēs nākamajā dienā pieaicinājām vēl vairākus cilvēkus un mašīnu izdevās izvilkt,” stāsta J.Ločs.
Viņš atzīst, ka jaunībā bijis pārgalvīgs un, ja kaut kur bijis drošs ledus, viņam šķitis, ka arī citā vietā tā būšot. Tādas pārgalvības dēļ viņš pirmo reizi mūžā ielūzis ledū un, tā kā viņam nebijis līdzi āķu, izkļūt bijis ļoti grūti. “Ja ielūzt ledū, tad vajag iztaisnoties un uz muguras izkļūt uz ledus. Toreiz man neizdevās, bet tad pēkšņi zem kājām sajutu tādu kā laivas vai kā tamlīdzīga pamatni,” stāsta J.Ločs. Arī uz Alūksnes ezera reiz viņam un draugam nācies glābt nepieredzējušu zemledus makšķernieku. “Puisis ielūza ledū, un es uzreiz skrēju viņu glābt. Padevu viņam vergas galu, bet arī pats slīdēju un šķita, ka viņu neizglābšu. Par laimi piesteidzās draugs un palīdzēja puisi izglābt. Sajūtas bija ļoti dīvainas, un, kad izdevās viņu izvilkt, tā bija milzīga atvieglojuma sajūta. Tajā brīdī šķita – vai tiešām manā acu priekšā cilvēks noslīks?” stāsta J.Ločs.

Līdaku paliek mazāk
Ļoti mīļš J.Ločam ir Peipusa ezers, uz kura pavadīts ļoti ilgs laiks. Reiz tur vienā dienā nozvejoti 70 kilogrami asaru. “Dzīvojām reiz pie Peipusa ezera īrētā istabiņā un tikai ik pa 14 dienām atgriezāmies mājās. Tā varēja arī piepelnīties. Kad pēc tām 14 dienām braucām pāri robežai un radio sāka skanēt “Nekur nav tik labi kā mājās”, tad beidzot jutām, ka tiešām nekur nav tik labi kā mājās. Nu jau gadus trīs uz Peipusu nebraukājam. Asari tepat ir ļoti labi, bet skumji, ka līdaku paliek mazāk. Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” vairāk interesējas par zušiem. Vasarā agrāk uz Alūksni brauca makšķernieki no daudzām citām pilsētām, bet nu es viņus neredzu. Viņiem te vairs nav ko īsti darīt. Vieglāk ir noķert zandartu nekā līdaku. Maijā gan to bija gana daudz. Esmu dzirdējis arī par gaidāmajām pārmaiņām un vēlmi aizliegt nakts makšķerēšanu. Es pēc saules rieta esmu vēl kādu laiciņu pasēdējis un vasarā ir gadījies redzēt airējamies kādu ezerā. Kā viņi ierauga mūs, tā uzreiz apgriežas un dodas prom. Tie ir maluzvejnieki, makšķernieki viņus izbiedē,” uzsver J.Ločs. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Veselīga nodarbe ziemas salā

Kategorijas