Kastrēt vai tomēr ne?

2014. gada 31. janvāris 00:00

528

Lai mazinātu bezsaimnieka kaķu skaitu Alūksnes pilsētā, pagājušajā gadā biedrība “Astes un ūsas” kastrējusi 80 procentus kolonijas kaķeņu. Tomēr brīvē dzīvojošo kaķu skaits nemazinās. Iedzīvotāji nav tik apzinīgi un saimnieku mājās piedzimušos kaķēnus laiž brīvībā. Tas ir gluži kā apburtais loks. Patversme dara visu, lai vairoties spējīgo kaķeņu un līdz ar to arī kaķēnu skaits būtu mazāks, taču sabiedrība rīkojas pretēji.
Dzīvnieku mājas “Astēm un ūsām” vadītājs Modris Briedis stāsta, ka pagājušajā gadā dzīvnieku mājā ievietoto dzīvnieku skaits palielinājis par 30 procentiem. Viņu uztrauc pieaugošā statistika. “Tas ir daudz! Pagājušajā gadā dzīvnieku mājā bija 76 suņi un 193 kaķi. Adopcijai atdoti vairāk nekā 120 kaķi un 46 suņi. 14 suņiem atradušies īstie saimnieki. Dzīvnieku mājā nonākušās bezsaimnieka kaķenes iespēju robežās kastrējam. Pērn esam kastrējuši 93 kaķenes, no kurām apmēram 30 bija kolonijas kaķenes,” stāsta M.Briedis. 25 kaķenes no Alūksnes un Gulbenes novada kastrētas par brīvu, jo izdevies to paveikt projektā. Dzīvnieku mājai šī projekta aktivitāte bija nozīmīgs atbalsts.

Patversme nav miskaste
“Gribētos, lai cilvēki, kļūstot par saimniekiem sunim vai kaķim, uzņemtos atbildību. Lai nerastos problēmas ar pēcnācējiem, laikus vajadzētu nodrošināties. Ļoti bieži zvana uz patversmi un saka - man ir kucēni, gribu nodot patversmei. Cilvēki zvana priecīgā, pacilātā noskaņojumā, it kā piedāvātu patversmei ļoti labu darījumu. Kāpēc gan patversmei būtu jāuzņemas rūpes par dzīvniekiem, kuriem likuma izpratnē ir saimnieks? Patversmes funkcija ir gādāt par klaiņojošiem un bezpalīdzības situācijā nonākušiem dzīvniekiem. Bezpalīdzīga situācija ir tad, ja dzīvniekam nomiris saimnieks vai viņš tiek ievietots pansionātā. Arī tad, ja dzīvniekam tiek darīts kas slikts, piemēram, viņš tiek mocīts. Patversme nav miskaste, kur izmest sev nevajadzīgo,” stāsta M.Briedis. Ir bijuši arī gadījumi, kad saimniekam apnīk rūpēties par saslimušu kaķi, tāpēc grib to nodot patversmei. Taču, ja kaķi nevajag tā īstajiem saimniekiem, kuri to reiz mīlējuši, vai vajadzēs kādam citam?
“Šobrīd Alūksnē kastrēto bezsaimnieka kaķu skaita attiecība pret saimniekiem piederošu kaķu skaitu, kuri ir sterilizēti vai kastrēti, ir par labu bezsaimnieka kaķiem. Problēma ir tajā, ka ļoti daudz iedzīvotāju nesterilizē vai nekastrē savus dzīvniekus. Kā rodas bezsaimnieka kaķi? No saimnieku pamestiem kaķiem, jo bezsaimnieka kaķenes ir kastrētas un pēcnācējus radīt nevar. Piemēram, saimnieka kaķim piedzimušie kaķēni vienkārši tiek izlikti pie miskastēm vai nolikti kāpņu telpās. Viņi aug un jau pēc sešiem mēnešiem ir gatavi vairoties. Viss sākas no jauna un aug kolonijas kaķu skaits. Protams, risinājums nav arī slīcināšana. Tieši tādēļ par to būtu jādomā jau kopš dienas, kad dzīvnieks tiek paņemts,” saka klīnikas “Labākie draugi ”veterinārārste Signe Gorbāne. Klīnikā “Labākie draugi” tiek veikta arī mājas dzīvnieku kastrācija.

Nav viena īstā laika
S.Gorbāne stāsta, ka nav viena īstā laika, kad sterilizēt kaķenes vai kastrēt runčus. Viņa iesaka to darīt sešu mēnešu vecumā, kad dzīvnieks sasniedzis fizisko briedumu, taču nav vēl sācis meklēties. “Ja cilvēks kaut ko negrib darīt, tad tiek meklēti iemesli. Vienam šķiet, ka ziemā to nedrīkst darīt, jo sals brūce, pavasarī arī nedrīkst, jo ir sulu mēnesis, vasarā – ir karsts un daudz insektu, bet rudens ir dubļu laiks. Sanāk, ka nevar nekad. Var domāt arī gluži pretēji – vienmēr var,” teic viņa. Veterinārārste noraida arī pārmetumus, ka, šādi strādājot, paliksim bez kaķiem. “Nebūs tā, ka viendien nebūs kaķu. Nepaliksim bez viņiem. Vienmēr būs kāda neizoperēta kaķene. Mēs runājam par kaut kādām robežām,” saka S.Gorbāne.
Tam piekrīt arī veterinārās aptiekas “Priedkalni” veterinārārstes Jeļena Logina un Gunta Supe. “Liela daļa cilvēku ir bezatbildīgi. Nedrīkstētu būt tā, ka dzīvnieki tiek pamesti. Problēma ir ar vasaras mītnēm jeb vasarnīcām. Vasarā šis kaķis ir mīļš un jauks, bet tur arī paliek un uz mājām pilsētā netiek ņemts līdzi. Pēc tam citiem šie kaķi jābaro. Tantēm sāp sirds un viņas atdod pēdējo naudiņu, lai pabarotu šos kaķus. Ja paņēmi dzīvnieku, tad par viņu tev ir arī jārūpējas. Jā, viens risinājums ir sterilizācija, jo tad viņi vismaz nevairojas. Var jau teikt - saimniek, kļūsti atbildīgāks! Bet vai viņš mūs sadzird un ieklausās? Varam tikai pakratīt ar pirkstu, bet vai no tā kas mainās?” saka J.Logina.
M.Briedis rosina ieviest ārzemju praksi, kad, mājās turot nesterilizētu dzīvnieku, nodoklis ir desmitkārt lielāks nekā sterilizētam dzīvniekam. “Taču tad jārunā par kontroles sistēmu. Nevar ieviest nodokli tikai ieviešanas dēļ, bet tad būtu jābraukā apkārt un jākontrolē,” saka M.Briedis. ◆

Mīti par sterilizāciju un kastrāciju

Kaķeni vai kuci var sterilizēt tikai tad, ja bijušas vienas dzemdības
Tas nav pareizi. Grūsnība un dzemdības ir risks dzīvniekam, jo iznākums var būt arī letāls. Arī dzīvniekam grūsnība var noritēt smagi. Nav patiess apgalvojums - “dzemdē viegli kā kaķene”. Ne visas kaķenes dzemdē viegli, reizēm tas notiek pat ar skalpeļa palīdzību.

Ja dzīvnieks neiet ārā, sterilizēt nav nepieciešams
Vai vienmēr var būt 100 % pārliecība, ka dzīvnieks netiks ārā un nekļūs grūsns? Pilnīga pārliecība nekad nevar būt un vienmēr pastāv risks. Šādu piemēru daudz. Citi par labāko kontracepciju uzskata suņa piesiešanu pie ķēdes. Taču tas nav droši un arī pie ķēdes kuce var palikt grūsna. Kritiku neiztur arī arguments, ka apkārtnē nav citu suņu. Visas sargāšanas ir līdz laikam, un vienīgā drošā kontracepcija ir sterilizācija.

Pēc sterilizācijas dzīvnieks kļūs resns
Dzīvnieks kļūst resns no pārēšanās. Dzīvnieks pats nevar atvērt ledusskapi, un tas nozīmē, ka dzīvnieks var apēst tikai to, ko saimnieki viņam dod. Ir ļoti daudz pārbarotu dzīvnieku ar aptaukošanās problēmu, kuri nav ne sterilizēti, ne kastrēti. Mīlēt savus dzīvniekus var arī citādāk – spēlējoties ar viņiem un dodoties pastaigās.

Runci nevajag kastrēt, jo būs problēmas ar urīnceļiem
Kādā pētījumā tiešām ir apgalvots, ka ar urīnceļu problēmām (kristāliem urīnceļos) slimo kaķi, kas ir kastrēti. Taču gadu gaitā šis apgalvojums ir apgāzts. Arī nekastrētiem kaķiem var būt urīnceļu problēmas. Tas drīzāk ir saistīts ar barošanu un vielmaiņu, nevis kastrāciju.

termini

◆ Kastrācija ir dzimumorgānu, dzimumdziedzeru (olnīcu un sēklinieku) ķirurģiska izņemšana.
◆ Sterilizācija ir ķīmisku vai ķirurģisku procesu veikšana, kas pārtrauc spēju vairoties.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Kastrēt vai tomēr ne?

Kategorijas