Es lepojos!

2014. gada 31. janvāris 00:00

Soču ziemas olimpiskajās spēlēs, kas Krievijā notiks no 7. līdz 23. februārim, starp 58 Latvijas delegācijas dalībniekiem ir arī 3 alūksnieši – biatlonisti Žanna Juškāne un Andrejs Rastorgujevs un bobsleja stūmējs Intars Dambis. Domāju, ka ne viens vien man piekritīs, ka mazajai Alūksnei trīs sportistu došanās turp ir liels sasniegums. Es lepojos ar viņiem visiem! Vēl jo vairāk - zinu, ka viņi visi ir lieliski cilvēki! Ar Žannu un Andreju mācījos vienā skolā un man bija tā iespēja sekot līdzi viņu izaugsmei un panākumiem ja ne gluži no bērnības, tad no no vidusskolas gadiem gan. Ja toreiz man kāds būtu teicis, ka viņi reiz cīnīsies par medaļām Sočos, es neticētu. Tagad man tas liekas pat pašsaprotami. Viņi šobrīd valstī ir labākie. Es lepojos, ka viņu cīņas gars, neskaitāmie treniņi un mīlestība pret šo sportu ir vainagojusies panākumiem. Ja ne viņi, tad kuri? Ar Intaru iepazinos, sākot strādāt laikrakstā. Viņš vienmēr ir atsaucīgs un sirsnīgs cilvēks. Nekad neesmu no viņa dzirdējusi neko slikti, viņš visu vienmēr uztver optimistiski. Ne vienā no viņiem nav jūtama uzpūtība vai zvaigžņu slimība, kas nereti pielīp augstus sasniegumus sasniegušiem cilvēkiem. Viņi ir vienkārši cilvēki un mīl to, ko dara. Tādi ir mūsu olimpieši! Viņi visi ir pelnījuši būt tur, Sočos, un vienīgais, kas atliek - novēlēt veiksmi!
Es nešaubos, ka par šo trīs sportistu panākumiem dzirdēsim vēl ne vienu reizi vien. Gribētos arī nākotnē dzirdēt par izciliem sportistiem, kuri pirmos soļus sportā spēruši tieši Alūksnē. Es nešaubos, ka tādi būs, jo dažas jaunās cerības liek priekā sasist plaukstas. Taču cik daudz viņu būs un vai nepagurs viņu entuziasms un nemazināsies mīlestība pret sportu? Gadiem jau tiek diskutēts par to, kāda ir sporta infrastruktūra Alūksnē. Pie jauna stadiona esam tikuši, lai gan arī par tā kvalitāti sportistu domas dalās, taču sporta angārs kā turpina dvest senatnes auru, tā turpina. Tālāk par runām un idejām nav tikts. Kad beidzot būs? Šo jautājumu sev uzdod ne viens vien, taču konkrēta atbilde neskan. Tikmēr bērni un jaunieši, starp kuriem varētu būt kāda jaunā cerība, turpina trenēties novecojušā un ne tik ļoti patīkamā vidē. Protams, sporta infrastruktūra jeb vide, kur trenēties, nav vienīgais panākumu priekšnosacījums, taču tas ir viens no noteicošajiem faktoriem. It īpaši pašā sākumā, kad, iespējams, pat sporta veids vēl to bērnu nemaz tik ļoti nevilina. Negribētos, lai jaunās cerības degsme izdziest tāda nieka dēļ kā nepatika pret trenēšanās vietu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Es lepojos!

Kategorijas