Lauki paliek tukši, jo jaunie aiziet uz neatgriešanos

2014. gada 31. janvāris 00:00

875

Jaunajiem visa dzīve vēl priekšā, un visa pasaule viņiem ir atvērta. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi dodas prom no laukiem uz lielajām pilsētām un ārzemēm. Tā tas ir bijis vienmēr, taču šī tendence ir kļuvusi pārāk masveidīga un sāpīga. Pavisam maz ir to, kas kā Sprīdītis pēc lielā gājuma apjauš – tepat jau vien ir tā laimīgā zeme. Cik tādu ir Alūksnes un Apes novadā, drošu ziņu nav, taču aptaujātie secina – mazāk vai nedaudz vairāk par desmit pagastā.
Alūksnes novadā Malienas pagasts, iespējams, ir vienīgais, kur lepojas - iedzīvotāji neatstāj laukus un nebrauc prom. Jaunalūksnes un Malienas pagasta attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa uzsver, ka arī jaunie, kuri mācās vai studē, turpina strādāt vecāku saimniecībās, kad vien ir tāda iespēja.
“Visiem, kas te apkārt dzīvo, bērni strādā saimniecībās. Taču viņi nav to vadītāji, tāpēc pašlaik nevaru iedomāties nevienu jauno lauksaimnieku, kam ir sava saimniecība. Pieļauju, ka perspektīvā kāds no jaunajiem varētu atgriezties te pēc augstskolas beigšanas. Taču šobrīd to ir grūti apgalvot, jo gandrīz visu saimniecību īpašnieki ir vēl spēka gados. Tas nozīmē, ka Malienā situācija nav tāda, lai sāktu uztraukties par saimniecību nākotni,” spriež V.Kļaviņa. Viņa norāda, ka ir cita problēma – trūkst lauksaimniecības zemes, lai jaunajiem būtu iespējas uzsākt un attīstīt savu ražošanu. “Malienas zemnieki ir izveidojuši savas saimniecības, kurās var paši strādāt, nodrošināt ģimenes un izskolot bērnus. Viņi var piedāvāt maz darba vietu citiem. Tomēr negribu piekrist apgalvojumam, ka vajadzīgas ir tikai lielas saimniecības. Varbūt tieši mazās saimniecības ir risinājums, lai lauki nepaliktu tukši?” norāda V.Kļaviņa.

Zeme un īpašums ir drošs pamats
Liepnenietis Andris Zučiks strādā vecāku zemnieku saimniecībā “Priedaines”. ”Man kā daudziem kādreiz rodas vēlēšanās pacelt cepuri un doties prom uz pilsētu. Bet kamēr man te ir darbs un pamats – vecāku saimniecība, zeme un tehnika - tikmēr turos. Visiem tādu iespēju nav, bet uzsākt kaut ko jaunu ir grūti. Acīmredzot daudzi vēlas vairāk nopelnīt, tāpēc dodas prom ne tikai no laukiem, bet arī no mazākām pilsētām uz lielākām un vēl tālāk. Protams, ārzemēs nevienu negaida leiputrija, bet tā iedomājas. Mūsu valdība sola un arī sniedz atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, taču pie tā kurš katrs nevar tikt – ir noteikti rāmji, kuros jāiekļaujas atbalsta saņēmējam. Tad nu katrs domā un rēķina, kas tam ir pa spēkam, kādas saistības var uzņemties,” uzskata A.Zučiks.
Viņš gan piekrīt, gan nepiekrīt atzinumam, ka daudzi jaunieši secina – laukos darbs ir smags, tāpēc nemaz nevēlas tur palikt un strādāt. “Visu nosaka, kādā ģimenē jaunietis ir audzis. Ar ko nodarbojas vecāki, ko viņi māca un stāsta bērniem. Ja nav nekādas saistības ar laukiem vai vismaz piemājas saimniecību, tad reti var cerēt, ka jaunie izvēlēsies lauksaimniecisku nodarbošanos,” atzīst A.Zučiks.
Viņš pabeidza 9.klasi Liepnas vidusskolā, pēc tam turpināja izglītību Balvu amatniecības vidusskolā. Andrim patika un arī padevās kokapstrāde, bet pēc vidusskolas beigšanas labas iespējas pavērās jaunajiem zemniekiem. Viņam gribējās vēl turpināt izglītību, taču situācija darba tirgū liecināja, ka labāk izvēlēties studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē. “Tad arī tika izstrādāts projekts, kurš guva atbalstu, un sāku darbu vecāku saimniecībā,” skaidro A.Zučiks. Viņa brālis Māris, kurš piedalījās televīzijas šovā “Lauku sēta 2”, ir devies darbā uz Zviedriju, kļūstot par tālbraucēju. Ziemas mēnešos laukos ir mazāk darba, tāpēc M.Zučiks nolēmis doties peļņā.
“Pagastā ir galvenokārt zemnieki un zemnieku bērni. Ja viņus jau tagad mudinātu aizdomāties par perspektīvu šeit, turklāt vecākiem īpašumā ir zeme, kuru varētu likt lietā, tas būtu stimuls ar projektu piesaistīt finansējumu un attīstīt ražošanu,” spriež A.Zučiks. Viņš rēķina, ka pagastā nav pat desmit jauniešu, taču cer, ka vismaz pāris vēl turpinās darbu vecāku saimniecībās.

Hipotēze – ir interese par laukiem
Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinga informē, ka nu jau divus mācību gadus skolā apgūst vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētu mācību programmu. Tajā padziļināti mācās ar lauksaimniecību saistītus priekšmetus. “Pašlaik šo programmu apgūst 11.klasē. Nākamajā mācību gadā nav paredzēts to piedāvāt, jo jaunie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka vispirms ir jāapgūst vispārējās vidējās izglītības programma,” norāda L.Stabinga. Tas gan nenozīmē, ka šī profesionāli orientētā vidējās izglītības programma netiks turpināta. Ir secināts, ka jauniešus interesē tajā papildus piedāvātie mācību priekšmeti: uzņēmējdarbība, tekstildizains, uzturmācība, taču pagaidām nav zināms, vai tāpēc kāds vēlēsies iegūt ar šiem priekšmetiem saistītu specialitāti un uzsākt uzņēmējdarbību. “Hipotēze vēl nav pierādījums,” uzsver direktore. Viņa norāda, ka pie šīs programmas visvienkāršāk būtu atgriezties, ja skolēnu skaits būtu pietiekams divu paralēlklašu izveidošanai.
“Diemžēl mūsu valdība dara visu, lai pierobežā dzīvotu arvien mazāk cilvēku. Tāpēc tagad ir jārēķinās ar to, ka samazinās gan iedzīvotāju kopējais, gan skolēnu skaits. Mūsu skolā ir arī audzēkņi no apkārtējiem pagastiem, taču jauniešu interese par šo programmu nav tik liela, kā bija cerēts. Tomēr uzskatu, ka tai ir iespējas attīstīties,” atzīst direktore. “Latvija sākas ar pierobežu, tātad tieši šeit – valsts austrumos. Lai te varētu attīstīt uzņēmējdarbību, vajadzētu ieviest nodokļu atlaides. Tagad vietējiem uzņēmējiem ir papildu izmaksas, lai saražoto produkciju nogādātu galvaspilsētā. Turklāt mūsu grantsceļi bieži ir grūti izbraucami, bet trīs mēnešus gadā ir aizliegums transportēt koksni pa tiem,” uzsver L.Stabinga. Cilvēki, kuri strādātu vietējos uzņēmumos, maksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet tagad viņi ir bezdarbnieki un saņem pabalstus.

Lai paliktu, vajadzīgas
darbavietas
Alūksnes novada domes deputāts Laimonis Sīpols, kuram Liepnas pagastā ir zemnieku saimniecība “Plešulauzi”, uzsver, ka ir vajadzīgas darbavietas, lai cilvēki būtu ieinteresēti palikt laukos. Ja var strādāt zemnieku saimniecībā vai uzņēmumā, tad ir motivācija. “Pagastā jaunas darbavietas nerodas, jo valstī šis process nekādi netiek veicināts. To varētu panākt ar nodokļu atvieglojumiem, taču nekas netiek darīts, lai jaunietim būtu vēlme kaut ko darīt un palikt. Tiek stimulēta zemnieku saimniecību modernizācija. Tas, protams, ir labi, bet - jo vairāk modernizē, jo mazāk darbaspēka ir vajadzīgs. Tāpēc būtu svarīgi, lai tiktu radīts arī kaut kas no jauna,” secina L.Sīpols. Turklāt tiem, kuri būtu gatavi uzsākt uzņēmēj
“Mūsu valdība sola un arī sniedz atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem, taču pie tā kurš katrs nevar tikt – ir noteikti rāmji, kuros jāiekļaujas atbalsta saņēmējam.”
Andris Zučiks

darbību, ir grūti dabūt finansiālu atbalstu. Ja arī šim cilvēkam ir kāds īpašums, laukos tam ir zema tirgus vērtība, tāpēc bankā nevar saņemt kredītu. “Kas savu zemi nav pārdevis un var uz tās ražot, tam ir iespēja palikt laukos. Bet mazām saimniecībām ir grūti izdzīvot, tāpēc ne visiem tas izdodas,” saka L.Sīpols. Viņš atzīst, ka pagastā ir ļoti maz jaunu cilvēku. ”Ja arī kāds atgriežas, tad būtu grūti atrast tādu, kurš izveidojis savu uzņēmumu,” vērtē L.Sīpols.
Viņš uzskata, ka varētu veidot biznesa ideju inkubatoru uz skolas bāzes, bet tā darbībā vajadzētu iesaistīties gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēju pārstāvjiem. Piemēram, darbmācības kabinetā, kur ir kokapstrādes iekārtas, arī skolotājs, kurš var mācīt ar tām strādāt, iespējams apgūt gan kokapstrādes prasmes, gan papildu zināšanas dizainā un mārketingā, lai uzsāktu mēbeļu ražošanu. “Pēc pāris gadu darba inkubatorā, ko finansē, piemēram, Valsts nodarbinātības dienests, šis cilvēks secina, ka var patstāvīgi uzsākt uzņēmējdarbību. Viņam ir izveidojusies pārliecība, ka to spēj, tāpēc var meklēt telpas un iegādāties savas iekārtas,” domā L.Sīpols. Viņš atzīst, ka šī pieredze nav nekas jauns. Tā strādā Somijā un arī Apē.

Mazs ir Apes novads, bet
diženi turas
Nevar, protams, teikt, ka Alūksnes novada pašvaldība neko nedara, lai rosinātu un atbalstītu jaunos uzņēmējus. Nenoliedzami nozīmīgs ir biznesa ideju konkurss, kurā sākumkapitālu uzņēmējdarbības uzsākšanai iegūst veiksmīgāko ideju autori. Tomēr Apes novada pašvaldība, manuprāt, ir sekmīgāk izvērsusi šo darbu jau vairāku gadu garumā, mērķtiecīgi īstenojot projektus, kas turpina un papildina cits citu. Nosacīti par sākumu var uzskatīt Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības projektu “Pērc vietējo preci”, kurā nozīmīgākais ieguvums ir koksnes pārstrādes inkubatora izveidošana uz Apes vidusskolas bāzes ar mācību klasēm Gaujienā, Trapenē un Virešos. Tas nozīmē, ka apmācībai un nelielu preču partiju izgatavošanai var izmantot darbgaldus, ēvelsolus, frēzmašīnas, slīpmašīnas un dažādus darbarīkus. Apes vidusskolas darbmācības skolotājs Normunds Prazņicāns informē, ka kokapstrādes darbnīcu izmanto mājamatnieki, lai salabotu gan pašu mājā nepieciešamas lietas, gan arī izgatavotu lietas, ko varētu vest uz Igaunijas tirgu. Kopš pērnā gada pavasara šo projektu turpina nu jau trīspusējs Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības projekts, kurā tiek izzināta šo valstu nodokļu politika, tirgus un iespējas piedāvāt savus ražojumus, kā arī notiek pieredzes apmaiņa.
Bijušās profesionālās vidusskolas telpās vietu uzņēmējdarbības uzsākšanai atrada divi jaunieši Nauris Teters un Valdis Zass, turklāt ne tikai viņi. Šīs skolas ēkas un teritorija tagad ir Apes industriālais parks, kurā ar dažādiem uzņēmējdarbības veidiem nodarbojas 11 uzņēmumi, ar kuriem pašvaldība uz izdevīgiem nosacījumiem ir slēgusi nomas līgumus. Pagājušā gada nogalē Apē notika seminārs – diskusija “Sadarbības tīkls jauniešu atbalstam Apē” jeb projektā “LOGI-N”. Tas ir Eiropas Savienības mūžizglītības projekts, kurā viens no sadarbības partneriem ir Apes dome. Tie ir tikai daži piemēri, taču ievērības cienīgs ir mazā novada veikums vietējo uzņēmēju atbalstam un jauniešu aktivizēšanai. ◆

Fakti

◆ Latvijā jauno lauksaimnieku skaits ir 7,1 procents no kopējā lauksaimnieku skaita. Lai gan tas ir virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa, šis rādītājs nav pozitīvs.

◆ No 2010. līdz 2011.gadam jauniešu skaits ir samazinājies par 1,41 procentu jeb 61 820 cilvēkiem no kopējā iedzīvotāju skaita. Tas nav skaidrojams tikai ar demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, bet arī ar dažādiem sociālekonomiskajiem apstākļiem.

◆ Visvairāk jauniešu ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Tieši šāda vecuma jauniešu skaits Rīgā strauji palielinās, jo viņi no reģioniem pārceļas uz galvaspilsētu, lai studētu vai strādātu.

◆ Rīgas un Pierīgas reģionā 67,7 procenti jauniešu dzīvo pilsētā, bet Vidzemes reģionā – 11,3 procenti pilsētās, pārējie – laukos.

◆ 2011.gadā 40,05 procenti jauniešu izvēlējušies studēt sociālās zinības, komerczinības un tiesības, bet tikai 1,5 procenti – lauksaimniecību.

◆ Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 61 procents jauniešu pēc pamatskolas beigšanas turpina mācības vidusskolā, 34 procenti – profesionālajās izglītības iestādēs, bet 5 procenti – neturpina mācības.

◆ No aptaujātajiem respondentiem 30 procenti jauniešu meklē darbu vai vēlētos strādāt, bet bieži nākas saskarties ar darba devēja atteikumu. Darba devēji nav ieinteresēti apmācīt jauniešus.

◆ Strādājošie jaunieši visvairāk ir nodarbināti izklaides industrijā, būvniecībā un tirdzniecībā. Ja jaunieši varētu izvēlēties, tad vairums jauniešu gribētu strādāt izklaides industrijā, tirdzniecībā vai sniegt komercpakalpojumus.

◆ 91,7 procentiem aptaujāto jauno lauksaimnieku ir zemnieku saimniecības, bet 8,3 procentiem – sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Lielākā daļa jauno uzņēmēju, uzsākot saimniecisko darbību, nespēj nodrošināt nepieciešamos ienākumus, tāpēc vismaz sākumā lauksaimnieciskā darbība ir tikai papildu nodarbošanās.

No Jauno Zemnieku kluba pētījuma

Viens nav karotājs

Baiba Bērziņa, Latvijas Jauno zemnieku kluba izpilddirektore

- Starp Jauno zemnieku kluba aktīvākajiem biedriem ir alūksnietis Edgars Brilts, kurš studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Diemžēl tādu nav daudz. Iespējams, ka kārtējais Jauno zemnieku kluba kongress, kas notiks 2.februārī Jelgavā, Lauksaimniecības universitātē, radīs lielāku interesi un piesaistīs jaunus interesentus. Tiks ievēlēta jauna kluba valde, kas tāpat kā kluba biedri darbojas brīvprātīgi.
Kluba darbība tiek veikta divos virzienos – politiskajā, piedaloties Zemkopības ministrijas konsultatīvajās padomēs kopā ar vēl septiņām lauksaimnieku organizācijām, iesaistoties politiskajos procesos, un sadarbība ar jaunajiem lauksaimniekiem, kuri strādā vai studē šajā nozarē. Regulāri rīkojam pasākumus lietderīgai brīvā laika pavadīšanai un izziņai. Piemēram, organizējam jauniešu izaugsmes forumu, kas ilgst trīs dienas. Stāstīt par lauksaimniecību un uzņēmējdarbību tiek aicināti zinoši un pieredzējuši lektori, dodamies pieredzes apmaiņas braucienos gan pa Latvijas zemnieku saimniecībām, gan arī sadarbībā ar citām lauksaimnieku organizācijām uz citām valstīm, uz Eiropas Komisiju Briselē. Pagājušajā gadā bijām septiņos ārzemju braucienos un tika sarīkoti 45 pasākumi. Starp tiem ir gan izklaidējoši pasākumi “Lauki ienāk pilsētā”, kas notika Valmierā un Daugavpilī, kā arī Rīgā, gan informatīvi – semināri un konferences. Šogad dosimies uz 14 skolām, lai rosinātu jauniešus pievērsties lauksaimniecībai.
Lai gan tika veikts pētījums “Jaunieši un jaunie lauksaimnieki Latvijas laukos”, nav vienas atbildes, kāpēc daudzi jaunieši pamet laukus un dodas uz lielākajām pilsētām vai ārzemēm. Bieži vien šāds lēmums tiek pieņemts stereotipu ietekmē. Tiesa, nereti iemesls ir vienkāršs – nav darba un iespējas daudzveidīgi pavadīt brīvo laiku, kā arī trūkst izaugsmes iespēju. Vairumam mūsu kluba biedru vecāki dzīvo laukos, kur viņi strādā, vai arī viņi studē lauksaimniecības specialitātes. Šiem jauniešiem lauki ir sirdslieta, tāpēc viņi nav īpaši jāpārliecina palikt. Valstī ir dažādi atbalsta veidi jaunajiem lauksaimniekiem, lai uzsāktu saimniecisko darbību, modernizētu un attīstītu ražošanu. Manuprāt, galvenā problēma, kas kavē – trūkst lauksaimniecībā izmantojamas zemes. Ar to saskaras arī Jauno zemnieku kluba biedri. Tāpēc 21.janvārī kluba pārstāvji piedalījās “Zemnieku Saeimas” rīkotajā protesta akcijā pie Ministru kabineta, pievēršot sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas zemes izpārdošanu. Akcijas dalībnieki ministriem un garāmgājējiem dalīja sainīšus ar Latvijas zemi no visiem novadiem. Jauno zemnieku klubs arī turpmāk iesaistīsies šīs problēmas risināšanā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lauki paliek tukši, jo jaunie aiziet uz neatgriešanos

Kategorijas