Autori saņem pārsteiguma balvas!

2014. gada 12. februāris 08:18

939

Gaidot visu mīlētāju skaistākos svētkus, Valentīna dienu, portāls “www.aluksniesiem.lv” aicināja iesūtīt pašsacerētus dzejoļus un stāstus par mīlestību. Tika iesūtīti 12 darbi – divi stāsti un 10 dzejoļi. Paldies visiem radošo darbu autoriem! Pārsteiguma balviņas saņem Adrija, Kristiāns Vlads, Marta Vītola un Elvis Strapcāns. Balvas, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, var saņemt laikraksta “Alūksnes Ziņas” redakcijā, Lielā Ezera ielā 5 Alūksnē.

Pārsteiguma balvas - apgāda “Kontinents” grāmatas un SIA “Avocado” ražotās sojas sveces "Soul & Spirit candles".

Konkursam iesūtītie darbi

Bez mīlestības mēs nespējam dzīvot,
Mēs gribam lai tā mūs sasilda,
Katrs pieskāriens liek trīcēt kaislē.
Lai vēderā lidinās taureņi,
Ik viens mēs to vēlamies,
Lai mīlestība nekad neizgaist.
Kā pelni vēja.....
Mīlu nevajag meklēt, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies.
Jo mīlestība -tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties...

Autors: Indra

Nevar, jo vienkārši nevar

Nevar mīlestību ar roku noķert
Un slepus to kabatā bāzt.
To vajag ar savu sirdi tvert
Un caur smaidu otram dot.

Nevar mīlestību plaukstā kā putnēnu
Cieši saspiestu turēt un vaļā nelaist.
Tai savu brīvības lidojumu vajag dot
Lai ceļu īsto tā atrast spēj.

Nevar mīlestību ar varu piekalt pie staba
Un ar atslēgu to uz mūžu slēgt.
Mīlestība pati zinās, kurā vietā
Uz mūžu palikt un prom nesteigt,
Un tukšumu tumsā ar gaismu pildīt.

Autors: Adrija

Kas gan ir tā mīlestība?
Vai tā ir jūtu priekšrocība?
Par manu novājināto prātu,
Ar drūmām domām klātu.
Manī valda tukšums,
Bet vai mīlestība ir patvērums?
No pelēkās un drūmās ikdienas.
No ieslodzījuma četrās sienās.
Žēl, ka nav iespējas vairs nevienas,
Lai padarītu skaistākas šīs dienas.
Bet izeja ir, un tā ir mīlestība,
Viss, ko man vajag, ir pacietība.
Jo pie katra no mums viņa kādreiz atnāks,
Atnesīs labo, bet visu slikto savāks.
Katru nomāc vientulība,
Bet vienmēr izglābs mīlestība.

Autors: Kristiāns Vlads

Kāpēc gan vārdus tērēt velti,
Ja klusējot ir jūtams viss.
Ar skatienu un glāstu siltu
To šodien esmu pateicis.

Un nejautā, vai mīlu tevi,
To manas acis pastāstīs.
Tur ieraudzīsi arī sevi
Un vārdi paši apklusīs...

To nevar nopirkt, nevar pārdot -
Tā vai nu ir, vai viņas nav.
To nevar uzadīt vai ārdīt -
Tam visam pāri mīla stāv.

Un kā gan nemīlēt man tevi,
Ja katra diena tuvāk nes
Tam brīnumam, ko tu man devi
Un ceļam, kuru iesim mēs...

Autors: Mairis Rāts

Mīlestība ir kā velnišķīga mūzika,
Tās skaņas liek lēkāt mūsu sirdij.
Mīlestība kā sarkana tulpe atveras,
Kad dzeltenā saule pār mums paceļas.

Mēs mīlestības varā pakļauti
Kam laimīga vai nelaimīga tā,
Bet pati stirpākā mīlestība
Atlikušo mūžu liek aizvaidīt.

Bet kas ir tā mīlestība?
Tā ir sajūta, kura jāsajūt.
Un savu īsto jāatrod.
Galvenais- tā ir pacietība,
Mūsu dzīves pamācība.

Autors: Elvis Strapcāns

Zaķi! Mīlu Tevi!
Jo Tu man bēbi devi;
Un vēl es mīlu Tevi,
Jo Tu nedomā tikai par sevi.
Saules rietā, jūras krastā,
Stāvi Tu man kleitā prastā.
Acis pilnas mīlas liesmu,
Dziedi Tu man nāru dziesmu.
No tās dziesmas sirds man kūst,
Mīla tai pār malām plūst.
Vēderā man tauriņdeja,
Tikpat skaista kā šī dzeja.

Autors: Gatis Dambis

Es būšu eņģelis
Tu mani spārni
Es būšu saule
Tu mani stari
Es būšu zieds
Tu mana smarža
Es būšu grāmata
Tu mani stāsti
Es būšu dziesma
Tu mana melodija
Es būšu nakts
Tu manas zvaigznes
Es būšu es
Tu mana sirds...
Bez tevis es neesmu nekas
Ne eņģelis, ne nakts
Tu kā daļa no manis
Daļa, kuru aizpildīt nevar ikkatrs
To vari tikai Tu
Tā ir!!! tā bija!!!tā būs!!!

Autors : Jurijs Prokopjievs

Es dzirdu kaut kur tālumā -
Trīs vārdus - pašus skaistākos.
Es jūtu kaut kur tālumā -
Trīs vārdus - pašus skaistākos.
Es gribu dzirdēt čukstus tos -
Šos vārdus pašus skaistākos
Es gribu sajust cieši klāt -
Šos vārdus pašus skaistākos.
ES TEVI MĪLU!
Es tevi mīlu ļoti un gribu blakus šeit,
Gribu tikai sev!
Kaut attālums mūs šķir -
Es visu atdot spētu,
Lai laimīgs tu būtu!
Kaut šķēršļi mums ir daudz -
Es gribu tevi šeit!
Es gribu, lai tu zin i-
Viss ,kas mans, tas pieder arī tev.
Es gribu, lai tu jūti -
Mūsu mīlu neizšķirt.

Autors: Elvīra

Stāsts

Vārds...
Tas var būt garš vai īss,
Mīlestība...
Tā var būt tikai mūžīga

Tas ir stāsts,
Glāsts Tavai sirdij.
Tavai dvēselei...

Viens apskāviens, kas paceļ Tevi spārnos -
Spej likt mīlēt mūžīgi,
Ikkatrs sajust pieskāriens -
Palikt atmiņā...

Un uz mīlestības takts
Var droši teikt -
Prātā paliks mūsu tikšanās nakts.

Vārdam - mīlestība
Ir tik liela vērtība.
Bet ne katrs spēj pateikt - mans,
Līdz nav izskanējis pirmais zvans.

Autors: Dana

Uzdāvini man nedaudz mīlestības !

Tas izklausīsies pavisam savādi, ja es teikšu, ka nedāvini man rozes, nepērc man dārgas dāvanas un nesoli zvaigznes atnest no debesīm. Tie ziedi novītīs necerēti ātri atgādinot par to, ka nekas nav mūžīgs. Dāvana ieguls plauktā un apklāsies putekļiem. Zvaigznes jau man pieder , kad karstas vasaras naktī pēc pirts atguļos zālē un sveicinu tās kā senas draudzenes.

Lūdzu vienkārši uzdāvini man nedaudz mīlestības! Pavisam nedaudz vienkāršas, sirsnīgas mīlestības . Mīļais, lūdzu, noliec televizora pulti malā un pavaicā, kā pagāja mana diena, paskaties man acīs kā Tu katru vakaru veries televizora ekrānā un pasaki, kas Tevi šodien nomāc. Varbūt noskūpsti mani vēlreiz kā toreiz, kad to ar drebošu sirdi darīji pirmo reizi, un Tu redzēsi, ka pie friziera šodien es aizgāju tādēļ, lai Tu sajustu mani kā toreiz šalcošas Gaujas krastos, kad lūdzi par sievu man kļūt.

Dažreiz sievietei nevajag daudz, tikai apziņu, ka viņu mīl un dāvā kaut nedaudz savas mīlestības, kura nemanot pazudusi laika rata un pasaules moderno komunikāciju mudžekļos.

Autors: Marta Vītola

Visstumšākajā pasaules vietā ,peklē mīt.
Visgaišākā pati spožākā sajūta.
Tā liek sajust un milēt.
Tā apgaismo un liek ticēt.
Ak,šī nesaprotamā,vel tik neizsprāstā!
Ko jel tā rada?
Vai ciešanas jeb laimi.
Tas viss ,kas te,lai pašlaik paliek malā.
Jo laiks ir limitēts galu galā.
Ja nu sirds iedegas ugunī šajā.
Tad pa to jūtas brauc augšup,lejup.
Tad nu ticiet maniem vārdiem.
Pasaulē skarbajā.
Par vienu Valentīnu pasaulē vairāk šajā.

Autors: Oskars Bēniņš

Valentīndienas stāsts

Tas notika kad abi vēl bijām studenti bez kopīgas dzīves vietas. Svētki bija iekrituši brīvdienā un izlēmām to pavadīt ārpus mājām. Ilgi domājām mūsu mazā ceļojuma galamērķi un, lai gan ārā bija ļoti auksta un ziemīga diena, vienojāmies par braucienu pie dabas un pa ceļam uz kādu avotiņu. Protams, avotiņa atrašanās vieta abiem bija zināma tikai aptuveni unlieki teikt ka apmaldījāmies... Nāca jau vakarpuse un saulīte laidās zemāk, nolēmām ka brauksim mājās kamēr vel nav pienākusi nakts. Pilnai laimei pietrūka tikai mašīnas uzsēdināšana, ko mēs arī izdarījām... Braucot pa mazajiem meža celiņiem uzsēdāmies uz sērsnaina sniega gabala. Nevar vārdos aprakstīt emocijas,kuras rodas Valentīndienā, esot mežā, tumsā, aukstumā un neizkustināmā mašīnā. Protams, pēc ilgām rakšanas stundām tikām ārā un jau vēlā naktī tikām mājās.. Tur tad arī baudījām īstu Valentīndienu - zem lielas segas, pie mūrīša, ar tējas krūzēm rokās un nedaudz klabošiem zobiem... Pagaidām visspilgtāk pavadītā Valentīndiena par kuru katru gadu kopīgi pasmejamies vēl arvien.

Autors: Z.

Un tad klusiem soļiem... klip-klap, klip-klap...Tu aizej neatskatoties, tu paliec man sirdī, taču zinu, ka viss jau ir cauri. Nē, nesaki, tikai nesaki ka tev sāp jo zinu, ka tu melo! Tu atkal par to ko nozīmē mīlēt. Jā, jo tieši šis vārds tev ir svešs-tu domā tikai par to kā būtu labāk TEV. Taču zini, tās asaras noskaloju ceļu- ceļu par kuru man tālāk iet. Kas to lai zina, kad mēs atkal satiksimies, tikai tad es ceru, ka tu sapratīsi, ka es neaizeju sava untuma vai gribas dēļ. Es aizeju, jo man sāp-man sāp tas ko tu runā sev, taču neatklāj patiesību man. Nav tāda cilvēka, kuram nesāpētu kāda zaudējums, taču ja tā arī ir- tad sirds ir pārvērtusies par akmeni.

Un tā nu pēc laika atceroties, vēlos viegli pasmaidīt, jo tieši tāda reakcija ir uz tavu skatienu, kas caur viegliem vējiem blāzmo acu priekšā.

Klusi kā sniegs krīt- viena asara pār vaigu lēni slīd. Un tad gribas kliegt- bet es taču TEVI MĪLĒJU-taču tad rodas jautājums MĪLĒJU vai MĪLU ?Tas ir jautājums ko vari uzdot tikai pats sev un pirms atbildi skaļi -padomā ko šie vārdi nozīmē tev?

Bet nē tu nevari atdoties mirkļa vājumam, tas ir tikai viens sapņu mākonis, kuru drīz aizdzīst prom realitāte-realitāte-kurā nav tevis.

Esmu es, kāds draugs, vecāki, māsa, kāds sen iegūts paziņa, kurš cenšas tev iepatīkties caur miljoniem. Kā zvaigzne tu esi manā atmiņā -taču katru reizi atceroties to ļauno tā atkal kļūst blāvāka.

Un tā nu es eju pa pavasara plūdiem kā dzejniece- bez mērķa. Pēkšņi gaiss kļ'ūst patīkami vēss. Kāda ēna paiet man garām. Pagriežos, lai atskatītos-tas esi TU. Sirds nespēj tam noticēt. Es skatos tevī un tu koķeti man uzsmaidi, taču visam pāri sajūtu sāpes, kuras tu radīji nedomājot- sāpes par tavu aiziešanu.

Rodas jautājums, ko darīt tālāk,-vai iet tev klāt, vai pagriezties un soļot prom?Bet sirsd izdara savu! Tā liek man skriet prom no Tevis, taču tu saņem manu roku un saki :"Viss būs labi, nedari tā- man sāp- ka tu ar mani nerunā!" Tu saproti ko tu saki? Kas par traku? Vai tu apjēdz ko tu runā man -būs labāk ja mēs vairs nesatiksimies viss ir beidzies. Es skrienu prom, bet kājas-kājas liekas kā betonā iestigušas.

Klāt krēsla- es sēžu pie loga, asaras birst, jo tagad saprotu, ka tikai patiesa mīlestība sāp. Un ja sāp- TAS NOZĪMĒ KA MĒS DZĪVOJAM.

Autors: Vita

Balvas uzvarētājiem

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Autori saņem pārsteiguma balvas!

Kategorijas