Novērš Āfrikas cūku mēra draudus

2014. gada 7. februāris 00:00

Laimonis Kļaviņš, Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris
Pagarina laiku, lai sasniegtu limitu
Valsts meža dienesta rīkojums paredz atļaut meža cūku medības ar dzinējiem vai traucēšanu no 4.februāra līdz 15.martam. Tas, protams, ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra izplatības draudiem. Protams, viedokļi par papildu medību termiņa noteikšanu ir dažādi. Varam arī neko nedarīt. Taču ir jāsaprot – jo lielāks ir meža cūku blīvums, jo lielākas ir iespējas izplatīties slimībām. Turklāt šajā gadījumā nav paredzēts medībās iznīcināt šo dzīvnieku populāciju, bet samazināt to daudzumu. Tas nozīmē, ka ir jānomedī noteiktais limits – 60 000 meža cūku. Taču iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka tiek nomedīti 60 procenti no limita. Turklāt tā nav pirmo gadu, tāpēc lauksaimnieki ir neapmierināti ar meža cūku postījumiem. Ja mednieku kolektīvi nomedītu tik, cik tiem ir atļauts, viss būtu labi. Ja tas ir izdarīts, virsmežniecība ir gatava izsniegt papildu atļaujas meža cūku medībām.
Mednieki izsaka neapmierinātību, jo cūku mātes tagad ir grūsnas. Taču neviens neliedz medīt arī individuāli uz gaidi. Turklāt tagad jau cūku mammas ir prom no bara, jo gatavojas laist pasaulē pēcnācējus. Tāpēc dzinējmedības tās varētu arī neskart. Kaimiņos Lietuvā tiek pieļauts, ka varētu izšaut visas mežac ūkas, jo tur nav garantijas – ar Āfrikas cūku mēri var būt slimas vēl citas meža cūkas, ne tikai tās, kurām šī bīstamā slimība tika konstatēta. Tā ir slimība, no kuras pilnībā iet bojā visa populācija. Tādā gadījumā medībām tāpat nebūs šo dzīvnieku, turklāt tiek apdraudēta cūkkopības nozare. Arī mūsu medniekiem ir jāsaprot – ir jāmedī vairāk, lai perspektīvā saglabātu meža cūkas. Šo dzīvnieku pieaugums ir liels, tāpēc nomedīto daudzums ātri tiek atjaunots.
Tiesa, ir grūti prognozēt, vai dzinējmedību pagarinājuma laikā varēs nomedīt visas limitā paredzētās meža cūkas. Ir kolektīvi, kuros atlikušas dažas nenomedītas cūkas, bet ir arī tādi, kuros maz no limita ir nomedīts. Tādā gadījumā to sasniegt mēneša laikā būs grūti. ◆

Jānis Soks, mednieku kolektīva “Mārkalne” vadītājs
Iesaka gaides, nevis dzinējmedības
Manuprāt, nav pareizi atļaut meža cūku dzinējmedības tagad, kad cūku mātes ir grūsnas. Ir taisnība – limits nav atšauts, bet turpinām iet gaides medībās. To es saprotu – tas ir jādara, jāmedī gan sivēni, gan kuiļi. Bet dzinējmedībās tagad dzenāt visu baru, kurā ir arī mātes, kurām vēderā ir mazie sivēni, nav labi. Līdz šim tās vienmēr esam saudzējuši un piebarojuši. Tagad visas cūkas uzturas baros, lai izvairītos no plēsoņām. Cūkas negrib iet pat pie barotavām, ja tās atrodas dziļi mežā. Vairāk iet pie tām, kuras atrodas tuvāk apdzīvotām vietām. Ir savairojušies vilki un lūši, kuriem šādas ziemas apstākļos nav grūti noķert meža cūkas. Mūsu mednieku kolektīvs ir nomedījis astoņus vilkus un vienu sašāva, bet tas tomēr aizbēga.
Uzskatu, ka mūsu pusē meža cūkas nav tik daudz savairojušās, lai būtu jāpagarina dzinējmedības. Iespējams, ka tāda situācija ir Zemgalē un Kurzemē vai pie Rīgas un Cēsīm, kur ir lielāka šo dzīvnieku koncentrācija. Turklāt Āfrikas cūku mēris ir vēl tālu no mums. Lietuvā šī slimība tika konstatēta tikai divām meža cūkām, tāpēc šķiet, ka tiek celta velta trauksme. Tiesa, uz gaides medībām ejam regulāri, tikai tajās aukstajās dienās nemedīja. Tagad pārsvarā tiek nomedīti apmēram gadu veci sivēni. Mūsu kolektīvs limitu sasniegs. Ja ir šādas saistības uzņēmušies, tad tās ir jāpilda.
Domāju, ka daudzi mednieki neatbalstīs šo pasākumu un neies meža cūku dzinējmedībās. Iespējams, ka stimuls varētu būt samaksa – 35 eiro par nošautu meža cūku. Taču šaubos, vai tāda tiks noteikta. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs intervijā teica, ka vispirms ir jāatšauj limits, bet ne jau uzreiz maksās par katru nomedīto cūku. Tas nozīmē, ka noteikti nemaksās tiem medniekiem, kuru kolektīvi nav izpildījuši limitu. Tiesa, ministrs atzīst, ka medības ir saistītas ar izdevumiem degvielai un patronām. Tā nav lēta un viegla atpūta. ◆

Indra Tomiņa, Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja
Maksās par paraugiem, nevis cūkām
Līdz ar jaunu Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Krievijā, Brjanskas apgabalā, tiks turpinātas pastiprinātas pārbaudes uz Latvijas robežas. Brjanskas rajona Tušeņeču ciemā kādā zemnieku saimniecībā, kur atklāta bīstamā slimība, ir paredzēts nokaut 150 cūkas. Savukārt Tulas apgabala lielākajā cūku saimniecībā paredzēts nokaut 50 000 cūku. Latvijas pierobežā ar Krieviju un Baltkrieviju tiek ņemti paraugi laboratoriskai izmeklēšanai no visām nomedītajām meža cūkām. Trešdien līdz vēlam vakaram sanāksmē, kurā piedalījās mednieku biedrības vadītāji, Valsts meža dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, ministriju un citu institūciju pārstāvji, lēma par nepieciešamajiem profilakses pasākumiem Āfrikas cūku mēra draudu mazināšanai.
Ir zināms, ka samaksas par nomedītajām meža cūkām nebūs. Tika secināts, ka tas nav nepieciešams, jo Latvijā no 66 000 medīšanai paredzēto cūku ir nomedīti tikai 60 procenti. Lai varētu izpildīt limitu kopumā, varēs saņemt atļaujas arī tie kolektīvi, kuri savu limitu ir sasnieguši. Taču maksu saņems par nomedīto meža cūku paraugiem, nevis cūkām.. Tas ir jāievēro klasiskā cūku mēra apdraudētajās teritorijās – Pededzes un Liepnas pagastā, kā arī apkārtējos pagastos, kas ir buferzona. No šajās teritorijās nomedītajām meža cūkām ir jānoņem paraugi, tāpēc ir jāizsauc veterinārārsts. Par asins un orgānu paraugu iesniegšanu Pārtikas un veterinārais dienests maksās 21,34 eiro.
Diemžēl daudzi mednieki neizprot, kāpēc ir vajadzīgs nomedīt paredzēto meža cūku limitu. Bet citādi nav iespējams ierobežot ne Āfrikas cūku mēra, ne arī citu slimību izplatību. Protams, būtu tikai prieks, ja šī bīstamā slimība neatnāktu līdz Latvijai. Bet tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai tas nenotiktu. Iesaku noskatīties filmu PVD vai mednieku mājas lapā, lai saprastu, kā Āfrikas cūku mēris pārvietojas. Tā izplatība ir apmēram 50 kilometri gadā. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Novērš Āfrikas cūku mēra draudus

Kategorijas