Nav piedāvājuma vai nav cilvēku?

2014. gada 7. februāris 00:00

622

Mazais iedzīvotāju skaits novadu pagastos, kā arī pasākumu piedāvājums tikai šauram interešu lokam reizēm ir vairāku tautas un kultūras namu klupšanas akmens. Arī Alūksnē, kamēr tiks rekonstruēta brūža ēka, kādu laiku tur vairs nenotiks pasākumi, taču tas nenozīmē, ka Alūksnes pilsētas tautas nams nedomās par saviem skatītājiem un kolektīviem. Iestāde turpinās strādāt, izmantojot administratīvās ēkas zāli savu pasākumu organizēšanai. Uz novada centram tuvākajiem tautas namiem tiks pārvirzīta lielāko pasākumu, koncertu, teātru norise. Alūksnes tautas nama amatiermākslas kolektīvi savus mēģinājumus pārcels uz administratīvo ēku, kā arī citām pašvaldības iestādēm. Līdz ar to apmeklētāji noteikti necietīs, bet atsevišķiem novada tautas namiem palielināsies gan piedāvājums, gan apmeklējums.
Pagājušā gada Ziemassvētku laikā televīzijas raidījumā “Bez tabu” izskanēja sūdzības par to, ka Māriņkalna tautas namā Ziemassvētku laikā nav notikuši pasākumi. Tautas nama vadītāja apgalvo, ka pasākumi tika organizēti gan pirmsskolas vecuma bērniem, gan senioriem. Cilvēki pauž neapmierinātību arī attiecībā uz dažiem citiem tautas namiem, kuros it kā „nekas nenotiek”, taču tautas nami saskaras ar pretējo – uz sarīkotajiem pasākumiem nāk ļoti maz apmeklētāju.

Ir arī citas funkcijas, kuras jāveic
Alūksnes novada domes Sociālās, izglītības un kultūras komitejas sēdē janvārī tika skatīts jautājums par Māriņkalna tautas nama, Mārkalnes tautas nama, Annas kultūras nama un Kolberģa tautas nama darbību 2013. un 2014.gadā. Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte sēdes laikā uzsvēra, ka tautas namu funkcija nav tikai organizēt publiskos pasākumus, piemēram, balles un diskotēkas. Tautas un kultūras namiem ir arī citas, novadam nozīmīgākas funkcijas, kuras tie veic.
“Tautas nams uztur dzīvu dziesmu un deju svētku procesu. Amatiermākslas kolektīvu darbības nodrošinājums, to tērpi, koncerti, dalība skatēs, konkursos, svētkos arī ir tautas namu funkcija. Protams, tautas namu darbiniekiem ļoti perfekti jāpārzina savas mērķauditorijas grupas, to vēlmes un kultūras piedāvājums jāveido daudzveidīgs, nenodarot pāri nevienai no tām. Tomēr gadās arī tā, ka tas, kurš visvairāk aizrāda, ka nekas nenotiek, pats nemaz neapmeklē pasākumus. Tāpat kultūras pasākumu slavēšanā vai pelšanā mēs saskaramies ar dažādām gaumēm. Ja, piemēram, man patīk klasiskā mūzika un manai dzīvesvietai pietuvinātā kultūras iestāde nepiedāvā ko tādu, tad es uzreiz saku - “nekas tur nenotiek, nekā tur nav”. Tautas namiem galvenajam darbības kritērijam būtu jābūt nevis kvantitātei, bet gan kvalitātei. Es nekad nepiekritīšu, ka tajā vai citā tautas namā itin neko nedara. Vienkārši ir darbi, kuri redzami uz āru, bet ir arī tādi, kas paliek mazāk redzami,
“Kolberģa tautas namā nesen izveidojies jauns koris, kas šajos laikos ir fenomens.”
Sanita Eglīte

taču ir ļoti nozīmīgi un prasa lielu laiku, pacietību un mīlestību. Bieži sabiedrība redz tikai to, cik tautas namā notikuši koncerti vai balles, un no tā spriež, vai tautas nams strādā labi vai slikti. Tomēr galvenokārt neapmierinātība rodas tad, kad kādai no mērķgrupām ilgstoši nav atbilstoša piedāvājuma tautas nama pasākumu klāstā. Bet reizēm atklājas, ka šī grupa ir maza un tautas nams nevar daudz izpausties, jo arī tam ir jādomā, kā piepildīt zāli, kā segt organizatoriskos izdevumus, samaksāt honorārus un tā tālāk. Taču vienmēr tautas nama vadītājam jāstrādā ciešā sadarbībā ar savu apmeklētāju, saviem kolektīviem, jājūt, pēc kā ir lielāks pieprasījums, ko vēlas skatītājs. Jāuzklausa vēlmes un, nenoliedzami, arī kritika,” pauž S.Eglīte.

Pārmet darbības trūkumu
Māriņkalna tautas nama vadītāja Inta Tolstiha uzsver, ka 2013.gadā Māriņkalna tautas namā notikuši 43 pasākumi, no kuriem 11 bijuši maksas, bet 32 - bezmaksas. Kopumā pasākumus apmeklējuši 2216 apmeklētāji. Decembrī ir rīkotas arī Ziemassvētku balles, taču tās bijušas šaurākām interešu grupām. Piemēram, 12.decembrī norisinājās pasākums bērniem “Mana sniegpārsliņa”, 17.decembrī - Ziemassvētku eglīte Ziemeru pamatskolai, 19.decembrī - Ziemassvētku eglīte senioriem, 21.decembrī - Veclaicenes, Jaunlaicenes un Ziemera pagastu darbinieku Ziemassvētku eglīte. “Man tika pārmests darbības trūkums pērnā gada otrajā pusgadā, taču no 7.oktobra līdz 13.novembrim biju atvaļinājumā. Varbūt tieši tādēļ šis laiks nebija pasākumiem bagāts. Taču notika pasākumi mērķa grupām, kā arī 6.decembrī norisinājās pasākums “Ziemeru 29.mazpulkam – 15” un konkurss „Zemes meita, zemes dēls”. Uz to varēja ierasties ikviens interesents,” saka I.Tolstiha.
Ziemera, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine skaidro, ka pērn pēc augusta pasākumi notika vairāk mērķgrupām tīri finansiālu apstākļu dēļ. “Augusta beigās bija pagasta svētki un izdevumi bija lielāki, nekā to plānojām, tieši tādēļ arī nācās strādāt vairāk ar mērķgrupām,” uzsver I.Vārtukapteine.
Šogad Māriņkalna tautas nama plānā Ziemassvētku pasākums paredzēts ikvienam interesentam. Alūksnes novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins saka, ka Alūksnes novada pašvaldības kultūras nodaļa ir iepazinusies ar Māriņkalna tautas nama piedāvājumu šim gadam un vērtē to pozitīvi. S.Eglīte vien piebilst, ka tautas nami nekad nedrīkst pievilt tā apmeklētājus - ja vienreiz tie ir vīlušies, viņi ilgāk domās, vai uz kādu no pasākumiem iet. Viņa arī pauž viedokli par to, ka problēmu pasākumu intensitātes nodrošināšanai lauku teritorijās rada mazais iedzīvotāju skaits.

Vadītājam ir jābūt kā saimes mājas saimniekam
Sūdzības par neaktīvu darbību skārušas arī Mārkalnes tautas namu. Taču tā vadītāja Monika Upeniece uzsver, ka salīdzinoši uz iedzīvotāju skaitu pagastā tautas nama apmeklējums ir pietiekams. “Ir pasākumi, kuri pēc savas būtības nevar pulcēt lielu cilvēku skaitu, jo tie ir paredzēti interešu grupām. Pērn tika veikti arī apjomīgāki atjaunošanas remontdarbi,” teic M.Upeniece.
“Ir pasākumi, kuri pēc savas būtības nevar pulcēt lielu cilvēku skaitu, jo tie ir paredzēti interešu grupām.”
Monika Upeniece

S.Eglīte uzsver, ka ir rūpīgi jāizvērtē vairāki faktori, pēc kuriem tiek novērtēts, vai tautas namā darbība notiek pilnvērtīgi. “Mārkalnes tautas nams telpu ziņā ir ļoti mazs, un mēs nevaram to salīdzināt ar lielajiem tautas namiem. Mārkalnē ir brīvdabas estrāde, kur vasarā arī notiek daudzi pasākumi un aktivitātes. Sabiedrība alkst pēc vairāk pasākumiem, taču tautas namiem jāizvērtē sava finansiālā situācija. Mārkalnē ļoti jāstrādā pie apmeklētāju piesaistes, tad arī noteikti palielināsies pasākumu skaits,” viņa uzskata.
S.Eglīte arī uzsver, ka tautas nama vadītājam ir jābūt kā saimes mājas saimniekam, pie kura ir patīkami iegriezties, un problēmas bieži vien rodas tad, kad tautas nama vadītājs nav pastāvīgi uz vietas. Šāda situācija ir Annas kultūras namā. Tā vadītāja Lolita Vanaga darbu apvienošanas kārtībā strādā pusslodzi. Viņa atzīst, ka apmierināt visu iedzīvotāju vēlmes nebūt nav iespējams. “Pavasarī mums ir paredzēts liels karnevāls. Daudzi pasākumi mums ir arī bezmaksas, un budžets nav liels,” pauž L.Vanaga. S.Eglīte uzsver, ka attiecībā uz Annas kultūras namu cilvēki izsaka bažas nevis par L.Vanagas kompetenci, bet gan tieši par kultūras darbam atvēlēto pusslodzi. “Lolita ir profesionāle savā jomā un par to nav šaubu. Šajā gadījumā bažas rada tieši tas, ka tautas nama vadītāja nav uz vietas visu laiku. Sabiedrība izjūt šāda cilvēka trūkumu,” secina S.Eglīte.
Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova attiecībā uz Annas tautas nama situāciju norāda - nav pieļaujams, ka tautas nama vadītājs strādā pusslodzi. “Šāds kultūras nams, kurā vadītājs strādā pusslodzi, ir vienīgais mūsu novadā. Daudzi Annas pagasta iedzīvotāji zvana un izsaka neapmierinātību, ka vadītājam nav pilnas slodzes darba. Mēs arī nevaram prasīt pilnu darba laiku no kāda, kurš strādā pusslodzi. Šī situācija ir jārisina,” uzsver J.Čugunova.

Cilvēki aizbrauc
no pagastiem
Kolberģa tautas nama vadītāja Rudīte Simanoviča uzsver, ka arī viņa jūt - tautas nams savā veidā pilda sociālo funkciju un cilvēki bieži nāk uz tautas namu arī kā informācijas iegūšanas vietu. “Pēdējo trīs gadu laikā mūsu ieņēmumi ir nemainīgi. Izvērtējam arī prioritātes un ieguldām naudu tautas nama attīstībā. Šogad plānots turpināt remontdarbus gaitenī un noslīpēt zāles grīdu. Mēs lūdzam palīdzību arī vairākiem uzņēmējiem, pērn mūs atbalstīja astoņi novada uzņēmēji, kopā saziedojot 490 latus. Mums ir ļoti daudz amatierkolektīvu, aicinām ciemos kolektīvus arī no citurienes,” informē R.Simanoviča.
Kolberģa tautas nama darbībai ir zināma specifika, jo tas atrodas tuvu Alūksnei. S.Eglīte uzsver, ka ir jāņem vērā fakts, ka daudzi cilvēki no Kolberģa dodas apmeklēt pasākumus Alūksnē, nevis Kolberģī. “Par Kolberģa tautas namu mēs neesam saņēmuši sūdzības par to, ka pasākumu būtu par maz, bet gan par vadītājas sadarbību ar pašdarbības kolektīviem. Jāpiemin, ka Kolberģa tautas namā nesen izveidojies jauns koris, kas šajos laikos ir fenomens,” viņa uzskata. S.Eglīte arī norāda, ka tomēr ne vienmēr problēmas attiecībā uz tautas namiem saistās ar to, ka pasākumu trūkst kādai konkrētai interešu grupai. Lai arī tas ir ļoti svarīgs arguments, jāatzīst, ka nereti cilvēki sūdzības par tautas namu darbību izsaka neobjektīvi. Cilvēki pārmet, ka pasākumi nenotiek, bet paši uz tiem arī nedodas. S.Eglīte atzīst, ka bieži vien sūdzību izteicēji nav vērsušies pie pašiem tautas namu vadītājiem ar ierosinājumiem, bet uzreiz sūdzas pašvaldībā. Daudzas problēmas varētu atrisināt kopā ar tautas namu vadītājiem. ◆

Viedokļi

Daiga no Mārkalnes:
- Mums ir saimniecība un nav īsti laika iet uz pasākumiem, tādēļ tos neapmeklējam. Reiz tiku uzaicināta uz 18.novembra pasākumu, bet biju vīlusies - pasākums bija ļoti nekvalitatīvs. Var jau būt, ka pensionāriem un skolēniem pasākumi ir ļoti labi, kā to var lasīt, bet pasākumā, uz kuru devos es, biju ļoti vīlusies.

Biruta no Mārkalnes:
- Mani neapmierina vietējo kolektīvu līmenis, it sevišķi dziedāšanā. Tur man ir augstas prasības. Te dažreiz ir kakofonija (juceklīgs, haotisks skaņu sablīvējums – red.). Man patika izrāde “Antons un Anne”, gribētos vairāk tādu uzvedumu no ārpuses. Mūsu tautas nama vadītāja ir arī teātra režisore, nesaprotu, kāpēc pie mums nav teātra. To vajadzētu, jo pasākumos kāds skečs būtu labāks par dziedāšanu.

Jānis no Māriņkalna:
- Tur reti kas notiek. Ziemassvētkos un Jaungadā vispār nekā nebija. Vairāk ir pasākumu jauniešiem, bet ko tad mēs, veči, pie jaunajiem darīsim? Varbūt par pensionāru vakariem ir informācija avīzē, bet es to neesmu manījis.

Veronika no Māriņkalna:
- Tur tiešām nekas nenotiek mūsu vecuma, vidējās paaudzes, cilvēkiem. Ir vajadzīga valdības maiņa, tikai tad kaut kas mainīsies.

Staņislavs no Kolberģa:
- Esmu trīs mēnešus slimojis, tā ka esmu no tā atgājis, bet kopumā uzskatu, ka pasākumu ir pamaz. Ja ceturksnī ir viens pasākums, tad tas ir par maz. Pie mums šad tad atbrauc teātris no Balviem.

Ilga no Kolberģa:
- Pasākumu varētu būt vairāk. Ir bijusi dīkstāve, un nu arī mēs esam kļuvuši vecāki un negribam vairs iet. Nesen gan bija teātris un zāle bija pilna. Bērniem vasarā varētu būt vairāk pasākumu. Diskotēkā pietiktu ar radio, labāk, lai viņi izklaidējas tautas namā, nevis sit ārā logus. Ar tautas nama vadītāju mums ir izveidojušās labas attiecības.

Sarmīte no Annas pagasta:
- Es pasākumus neapmeklēju, jo dzīvoju diezgan tālu no tautas nama. Cik izlasu afišā, tur nav pārāk daudz pasākumu.

Gunta no Annas pagasta:
- Gribētos kaut ko citādāku, bet cilvēki ir pasīvi. Priekš tā, kas te ir, pasākumu ir pietiekami. Agrāk pie mums brauca arī lielāki teātri, bet tie izmaksā dārgi. Iespēju robežās te viss notiek, un, ja grib, ir iespējas pasākumus apmeklēt.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nav piedāvājuma vai nav cilvēku?

Kategorijas