Gadu sāk modernā fermā

2014. gada 14. februāris 00:00

1551

Malienas pagasta zemnieku saimniecībā “Dambjupītes” jauno fermu150 slaucamām govīm nodeva ekspluatācijā pagājušā gada decembrī. Protams, bija vajadzīgs laiks, lai tajā iejustos gan piena devējas, gan kopēji un saimnieki. Tagad var vērtēt.
“Strādāt ir kļuvis vieglāk. Turklāt visus darbus var padarīt ātrāk. No rītiem barības samiksēšanai un lopu barošanai pietiek ar divām stundām, tāpēc vairāk laika atliek citiem darbiem. Slaukšanas zālē datorsistēma parāda ne tikai katras govs izslaukumu un slaukšanas ātrumu, bet arī problēmas. Ja ir strauji samazinājies izslaukums, tad jāmeklē iemesli. Iepriekš govis slauca piena vadā, izmantojot slaukšanas aparātus, bet tagad uzreiz var izslaukt 14 govis,” salīdzina saimniecības īpašniece Inta Cinglere.
Slaukšanas zālē ir apsildāma grīda, un viss process ir automatizēts. Tomēr pirmā diena bija smaga, jo govis gribēja tikt atpakaļ vecajā kūtī, tāpēc to nemitīgo maušanu varēja dzirdēt tālu. Saimniece pieļauj, ka skanēja viss pagasts. Arī pie slaukšanas zāles lopiem nebija viegli pierast.
“Govīm ir ļoti precīzi jānostājas tām paredzētajās vietās, lai datorizēti varētu nolasīt visus rādītājus. Taču ar katru dienu kļuva arvien labāk, un pēc divām nedēļām viss iegāja normālās sliedēs. Var redzēt, ka jaunās teles grib, lai tās tiktu slauktas,” saka I.Cinglere.
Govis ir sadalītas četrās grupās: pirmpienes, kas ir atnesušās, augstražīgās, mazražīgās govis un grūsnās teles. “Dambjupītēs” galvenokārt ir Holšteinfrīzes melnraibās govis, kas ir labas piena devējas.
Iegādāsies barības sausnas mērītāju
Barību, skābsienu ar piedevām, tagad dala tikai reizi, bet iepriekš to darīja trīs reizes dienā. Iespējams, ka vasarā būs jādala divas vai pat trīs reizes, lai barība nesakarstu. Saimniecības īpašnieks Ivis Cinglers ar traktoru, kuram piemontēta riepa, piebīda skābsienu tuvāk govju barības galdiem. Viņš uzsver, ka tagad barošanā gandrīz nav vajadzīgs roku darbs. Barības sagatavošana un barošana ir viņa pārziņā. “Galvenais ir labi samēslot pļavas un izaudzēt lopbarību, arī graudus, lai pietiek visam gadam, jo arī vasarā govis netiks dzītas ganībās, bet barotas kūtī. Domāju, ka govīm te būs labi. Ja ziemā, kad sals sasniedza mīnus 24 grādus, fermā bija plus 2 grādi, tad arī vasarā karstums sevišķi neietekmēs. Turklāt vaļēja tipa kūtij var atvērt sienu augšdaļu, kā arī ieslēgt lielas jaudas ventilatorus,” stāsta I.Cinglers. Tiesa, kā uzsver saimniece, pie govju barošanas ir vēl jāpiestrādā.
Lai gan barība nemainās, piena izslaukumi svārstās – nereti atšķirības ir apmēram 300 litri piena dienā. Tāpēc tiek meklētas iespējas iegādāties barības sausnas mērītāju. “Ievadot sausnas daudzumu datora barošanas programmā, zināsim, cik ir jāpieliek citas sastāvdaļas, lai barības vērtība būtu atbilstoša katrai govju grupai,” skaidro I.Cinglere.
“Dambjupītes” pērk lopbarības piedevas no SIA “UV Serviss”, ar kuru kopā tiek veiktas analīzes un izstrādātas barības devas. “Ir secināts, ka ar šādu barību vajadzētu izslaukt 10 000 kilogramus piena no govs gadā, bet tagad iegūstam līdz 8 000 kilogramu izslaukumu.Labāku rezultātu nevarot sasniegt tāpēc, ka katru dienu nav nodrošināta vienāda barošana,” pamato I.Cinglere.
Lai fermā atvieglotu lopu pieskatīšanu naktīs, iecerēts nodrošināt arī videonovērošanu. Tad datora ekrānā mājās varēs pārliecināties, vai viss ir kārtībā. Sevišķi svarīgi ir redzēt, kā jūtas grūsnās govis, kurām dzimst teliņi. “Tagad katru nakti braucu skatīties, jo atnešanās ir īpaši jāuzmana. Ir gadījies, ka jāmeklē veterinārārsta palīdzība,” saka saimniece.

Izbūvē lagūnas tipa
šķidrmēslu krātuvi
Vecajā govju kūtī tagad ir izvietotas 70 pašu audzētās teles, kas papildinās slaucamu govju ganāmpulku. Par projekta naudu – 20 000 latu, kas bija paredzēti govju skaita palielināšanai, ir pirktas 29 grūsnas teles. Taču tās ir vēl vajadzīgas. Jaunā lopkopības kompleksa būvniecību “Dambjupītēs” sāka 2012.gada septembrī, tā ilga 12 mēnešus, ieskaitot trīs mēnešu tehnoloģisko pārtraukumu ziemā. Darbus veica SIA “P.M.G.”, kam ir veiksmīga pieredze lauksaimniecības būvju projektēšanā un būvniecībā dažādos Latvijas novados. Būvniecībai tika piesaistīts Eiropas Savienības un bankas finansējums, kas ļāva īstenot projektu saimniecības paplašināšanai un modernizācijai. Būvdarbi noritēja līdztekus saimniecības ikdienas darbam. Tika uzbūvēta slaucamo govju kūts, lagūnas tipa šķidrmēslu krātuve un rekonstruēts barības šķūnis. “Ir divu veidu lagūnas tipa mēslu krātuves. Mums gruntsūdeņi neatļāva rakt krātuvi zemē, tāpēc to ierīkoja, izveidojot taisnstūra zemes uzbērumu. Krātuve ir hermetizēta ar biezas, speciālas plēves klājumu. Šķidrmēslus ļagūnā, kuras ietilpība ir 6000 kubikmetru, nogādā pa apakšzemes cauruļvadu,” skaidro I.Cinglere. Pavasarī šķidrmēslojumu varēs iesūknēt mucā un izvest uz lauka, nepiesārņojot vidi. Saimniecībai nav lielu zemes platību, tāpēc ir svarīgi saražot vairāk lopbarības no katra hektāra. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Gadu sāk modernā fermā

Kategorijas