Bankrots ir tad, kad nekā vairs nav

2014. gada 14. februāris 00:00

172

“Kamēr pats neesi iekļuvis Latvijas maksātnespējas un tiesu sistēmas dzelzs dzirnavās, ir grūti noticēt, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī kas tāds vispār var notikt - cilvēks tiek likumīgi aplaupīts un emocionāli terorizēts. Šādā situācijā var nonākt jebkurš, jo šai sistēmai ir jābarojas un kādam tai ir jāmaksā. Šoreiz ir sanācis, ka jau piecus gadus tai maksāju es, uzņēmējs un vienkārši cilvēks Egīls Emersons, ar savu uzņēmumu un veselību, dzīvodams stresā un neziņā par nākotni,” tādu vēstuli saņēma laikraksta redakcija.

Nokļūst maksātnespējas dzirnavās
2005. gadā E.Emersons, būdams SIA «S 47» līdzīpašnieks, no kāda Vācijas uzņēmuma pēcapmaksā paņēma ražošanas iekārtas. Taču pēc laika saprata, ka uzņēmumā radušos apstākļu dēļ par iekārtām nespēj samaksāt, tāpēc atdeva tās atpakaļ, uzskatot, ka parādsaistības ir nokārtojis. Tika pieteikta uzņēmuma maksātnespēja, kuras gaitā maksātnespējas administrators Aigars Rubīns iesniedza tiesā prasību – piedzīt no uzņēmēja zaudējumus par Vācijas uzņēmumam piederošajām iekārtām. Pirmajā tiesas instancē tiesnese Sarmīte Vamža maksātnespējas administratora prasību apmierināja, lemjot, ka bijušajam uzņēmuma īpašniekam ir jāsamaksā 143 000 latu. “Tiesai tika iesniegts pierādījums – iekārtu piegādes līgums un dokumenti, kuros ir apstiprināts - iekārtas ir atdotas un uzņēmumam nav parādsaistību pret piegādātāju. Taču tiesa šos dokumentus vienkārši nav ņēmusi vērā, it kā to nebūtu,” vēstulē skaidro E.Emersons. Viņš atklāj, ka jau pašā maksātnespējas procesa sākumā A. Rubīns zem četrām acīm viņam nepārprotami lika saprast: ”Tu visu zaudēsi. Cīnīties ir bezjēdzīgi.”
Tomēr E.Emersons iesniedza sūdzību maksātnespējas administrācijai, uz ko saņēma atbildi, ka A. Rubīna rīcībā pārkāpumi nav konstatēti.
“Tas, kā līdz šim risinājušies notikumi, man liek domāt, ka mūsu valstī maksātnespēja un tiesu sistēma darbojas kā vienots organisms, kurā maksātnespējas procesa rezultāts jau ir sākotnēji zināms. Maksātnespējas un tiesu sistēma mūsu valstī ir biznesa modelis, kurā iesaistīta un barojas vairāku cilvēku ķēde, tāpēc pret to cīnīties ir ļoti grūti,” secina E.Emersons. Ja viņam neizdosies pierādīt savu taisnību, privātīpašums – māja, kurā dzīvo, bizness, kuru uzņēmējs ir veidojis gadu gaitā, iespējams, būs jāatdod maksātnespējas administratoram. Atsaucoties uz bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumiem, vēstules autors norāda, ka šajā sistēmā kaut kas nav kārtībā, tāpēc cietēji ir ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu uzņēmēji, kuri sava naivuma dēļ nereti nonāk maksātnespējas administratoru tīmekļos.

Tāda ir tipiska parādnieka rīcība
“Varu secināt, ka šī vēstule satur konkrētu informāciju tikai attiecībā uz faktiem: maksātnespējas procesa administratora prasība pret E.Emersonu par 143 000 latu piedziņu pirmajā tiesu instancē ir apmierināta un SIA “S 47” maksātnespējas procesa administrators ir A.Rubīns.
Pārējā teksta daļā viņš izsaka savu viedokli un pauž neapmierinātību ar tiesas un administratora darbību maksātnespējas procesā,” atzīst Alūksnes rajona tiesas priekšsēdētāja Inta Ķikute. Tiesu informatīvajā sistēmā ir redzams, ka lieta pret E.Emersonu izskatīta Rīgas apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā un ar 2013.gada 5.februāra spriedumu apmierināta maksātnespējīgās SIA “S 47”administratora A.Rubīna prasība pret E.Emersonu par zaudējumu piedziņu. Minēto spriedumu E.Emersons ir pārsūdzējis, un lieta pašreiz atrodas izskatīšanā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā. “Vai ir patiess E.Emersona apgalvojums, ka viņa pierādījumi pirmās instances tiesā netika ņemti vērā, var noskaidrot, tikai pieprasot no attiecīgās tiesas sprieduma norakstu,” uzsver I.Ķikute.
Latvijā tiesas ir izkārtotas un darbojas noteiktā hierarhijā, lai lietas, kas izskatītas zemākas instances tiesā, likumā noteiktajos gadījumos varētu tikt pārskatītas augstākas instances tiesā. Tā arī šajā gadījumā Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa vērtēs, vai Rīgas apgabaltiesas spriedums attiecībā pret E.Emersonu ir pamatots un likumīgs. Savukārt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu E.Emersonam būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Maksātnespējas procesa dalībniekam ir visai plašas iespējas, kā vērsties pret negodprātīgu administratoru, kurš pieļauj likuma pārkāpumus. Savukārt administratoram ir paredzēta visāda veida atbildība par savu darbību maksātnespējas procesā.
“E.Emersona vēstulē nav norādīts, par kādām administratora A.Rubīna darbībām viņš ir iesniedzis sūdzību Maksātnespējas administrācijai un vai tās lēmumu viņš ir pārsūdzējis tiesā. Līdz ar to nevar secināt, vai viņš pilnībā ir izmantojis savas likumā noteiktās tiesības, lai panāktu vēlamo rezultātu,” atzīst I.Ķikute. Viņa uzskata, ka ar vēstuli, kurā ir vispārējas frāzes par “maksātnespējas un tiesu sistēmas biznesa modeli“, masu saziņas līdzekļiem E.Emersons neatrisinās savas problēmas maksātnespējas procesā.

Pilnveido maksātnespējas procesu
Nu jau bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns 10.janvārī nosūtīja Saeimai priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Tajos ietvertas iepriekš pieteiktās iniciatīvas maksātnespējas sistēmas pilnveidei, tostarp administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām. Daļa grozījumu varētu stāties spēkā līdz ar likuma apstiprināšanu bez pārejas perioda, jo tiem nav nepieciešams papildu finansējums. Šie grozījumi saistīti ar administratora iecelšanu amatā, amata apliecības izdošanu, kā arī atbrīvošanu no amata. Pārējās izmaiņas, kas prasa laika un finanšu resursus, stātos spēkā ar 2015.gada 1.janvāri.
Pērnā gada nogalē jau tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu”. Maksātnespējas administratoru sistēmas reformas tiek īstenotas kontekstā ar Eiropas Savienībā vērojamo tendenci – noteikt detalizētāku administratora institūta regulējumu. Ar 1.februāri noteiktie grozījumi likumā novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam.
“Tiesneši lietu sadalē ir specializējušies. Alūksnes rajona tiesā maksātnespējas lietas izskata divas tiesneses. Mums ir jāskata maksātnespējas lietas, kurās parādnieku – fizisko un juridisko personu – adrese ir reģistrēta Alūksnes vai Apes novadā. Līdz šim nav nācies saskarties ar gadījumu, kad kāds vēlētos pārreģistrēt adresi, taču, protams, par to ir dzirdēts,” skaidro I.Ķikute.
Viņa uzsver, ka tiesa var atcelt maksātnespējas administratoru, ja konstatē nelikumīgas darbības vai citus pārkāpumus. I.Ķikute vienu administratoru ir atcēlusi, jo viņš pavirši un nepietiekami veica pienākumus. “Šogad Alūksnes rajona tiesas lietvedībā ir 14 fizisko personu un 7 juridisko personu maksātnespējas lietas, kuras tiek skatītas kopš 2010.gada. Tajās visās ir pasludināta maksātnespēja un iecelts administrators. Vienas juridiskās personas bankrota procedūra ir pabeigta, kā arī ir pabeigts vienas fiziskās personas maksātnespējas process,” informē tiesnese.
Fizisko personu maksātnespējas process var beigties ar parāda dzēšanu, bet juridisko personu darbība var tikt atjaunota vai arī uzņēmums tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra. “Gan kreditors, gan parādnieks var iesniegt sūdzību, ja uzskata, ka netiek ievērotas likuma normas. Iesniegto sūdzību skaits kopš 2008.gada ir būtiski audzis. Turklāt nekas neliecina, ka šī tendence varētu mazināties. Šāda informācija ir atrodama Tieslietu ministrijas mājas lapā,” norāda I.Ķikute. Alūksnes rajona tiesā nav bijuši jāskata pārsūdzētie Maksātnespējas administrācijas lēmumi. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Bankrots ir tad, kad nekā vairs nav

Kategorijas