Brīvais elektroenerģijas tirgus iegriež mājsaimniecībām

2014. gada 14. februāris 00:00

163

Elektrības tirgus paplašināšana jeb brīvais tirgus ir dabisks process, kas notiek saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvām un Elektroenerģijas tirgus likumu. Latvijā tirgus atvēršana notiek soli pa solim kopš 2007.gada, kad savu izvēli izdarīja lielākie juridiskie klienti, un 2012.gada, kad elektroenerģijas piegādātāju varēja izvēlēties mazie un vidējie uzņēmēji. Sarežģījumi un problēmas rodas šobrīd, kad sava izvēle jāizdara mājsaimniecībām.
“Atbilstoši Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānam, kura mērķis ir savienot Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības valstu elektroenerģijas tirgus, lai lietotājiem būtu pieejama lēta elektroenerģija un droša tās piegāde, Latvijai līdz 2015.gadam ir jāatver elektroenerģijas tirgus pilnībā,” informē AS “Latvenergo” preses sekretāre Sandra Vējiņa.

“Pēkšņi” atklājumi liecina par izpratnes trūkumu
Lai gan jau pērnā gada rudenī masu saziņas līdzekļos bija informācija, ka brīvais elektroenerģijas tirgus nāk ar būtisku cenu kāpumu mājsaimniecībām, acīmredzot cerība, ka varēs izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, ļāva to gaidīt bez lielām bažām. Tagad nepatīkami pārsteigti šķiet jūtas ne tikai iedzīvotāji, kuri līdz šim par elektroenerģiju norēķinājās pēc starta tarifa un kam ar 1.aprīli būs jāmaksā par 40 procentiem vairāk, bet arī politiķi un valsts amatpersonas. Premjerministre Laimdota Straujuma nākusi klajā ar iniciatīvu atlikt tirgus atvēšanu līdz nākamajam gadam. Šai iniciatīvai atbalstu izteikusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, paužot bažas, ka šim solim nav gatavas ne mājsaimniecības, ne arī elektrības piegādātāji. Arodbiedrība aicina izvērtēt situāciju un rast risinājumu. ”Gandrīz 20 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pakļauti nabadzības riskam, ceturtā daļa saņem minimālo algu vai arī mazāk par to. Tas nozīmē, ka elektroenerģijas tarifu celšanās to skaitu vēl vairāk palielinās, uzliekot būtisku slogu gan valsts budžetam, gan pašvaldībām,” norāda Brīvo arodbiedrību savienības sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Lorence.
“Mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus atvēršanas pārcelšana no 1.aprīļa uz 2015.gada sākumu ir likumsakarīgs solis, ko nosaka līdz šim nekorektā un pretrunīgā informācija par šī procesa sagaidāmo ietekmi uz patērētājiem. Tomēr tikai termiņu pārcelšana nenovērsīs šķēršļus, kas liedz tirgus atvēršanai kļūt par efektīvu uz patērētāju ieguvumiem vērstu procesu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā,” uzskata SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
Viņš uzsver, ka ir jāpievēršas būtiskāko tirgus problēmu risināšanai, jo tikai tad no tirgus atvēršanas būs labums – tas palīdzēs veidot mājsaimniecību tirgu kā vidi, kurā konkurē vairāki aktīvi tirgotāji un patērētājiem ir plaša piedāvājumu izvēle ar iespējami labāko cenu.”Pārvades sistēmas operatoriem ir jānodrošina instrumenti, kas ļautu fiksēt izmaksas elektroenerģijas pārvadei pāri Igaunijas – Latvijas robežai. Tāpat nepieciešams pārskatīt mājsaimniecību tirgus darbību regulējošo likumdošanu, novēršot situāciju, ka tirgotājam tiek uzspiests klientu apkalpošanas modelis un funkcijas. Jau tagad redzams, ka šīs problēmas rada barjeras tirgotāju interesei par dalību tirgū. Tāpēc savus piedāvājumus pirms tirgus atvēršanas ir izteikuši tikai divi elektroenerģijas tirgotāji,” spriež J.Bethers. Viņš norāda, ka radusies situācija rosina uzdot jautājumu – kādu informāciju politiķi izmantoja, analizējot izvēlēto tirgus atvēršanas plānu un likumdošanas izmaiņas. Sagaidāmais cenu kāpums nebūtu pārsteigums, ja, to prognozējot, netiktu manipulēts ar salīdzinājumu pret pamata tarifu, nevis starta tarifu, pēc kura norēķinās puse mājsaimniecību. SIA “Enefit” valdes priekšsēdētājs secina, ka šādi “pēkšņi” atklājumi par tirgus atvēršanas ietekmi parāda zemo izpratni par elektroenerģijas tirgus darbību un visaptverošas informācijas trūkumu lēmumu pieņēmējiem.

Līdz ar tirgus atvēršanu – četri piedāvājumi
Ar saviem tarifiem klajā nākusi AS “Latvenergo” un SIA “Baltcom TV”, kas piedāvā nedaudz zemāku cenu nekā līdzšinējais monopoluzņēmums.
S.Vējiņa skaidro, ka “Latvenergo” piedāvātā cena “Elektrum” produktiem atšķiras, jo darbojas tirgus princips – jo vairāk patērē, jo mazāk maksā par kilovatstundu. Uzņēmuma piedāvājumā mājsaimniecībām redzams, ka tas tirgos elektroenerģiju par 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no patēriņa. Tiesa, patērētājiem nav viegli orientēties šajos piedāvājumos. Lai saprastu katra izdevīgumu, būtu vajadzīgas finansista zināšanas, izvērtējot, kāda nozīme ir elektrības patēriņa lielumam, kilovatstundas cenai un līguma nosacījumiem.
“Baltcom” elektroenerģiju piedāvā gan kā atsevišķu, gan kā blakusproduktu komplektā, kurā ir interneta, televīzijas un telefona sakaru pakalpojumi. Šī uzņēmuma klientiem, kam ir mazs vai vidējs elektrības patēriņš, acīmredzot ir vērts apsvērt arī elektroenerģijas piedāvājumu, jo šim tarifam ir līdz šim zemākā cena par patērēto kilovatstundu. Taču jārēķinās, ka viss būs labi, kamēr rēķini par patērēto elektroenerģiju tiks nomaksāti laikā. Norēķināšanās paredz līdzīgu kārtību kā par ātrajiem kredītiem – ja tos laikā atmaksā, viss ir labi, bet pretējā gadījumā strauji aug soda procenti. Tiesa, arī “Latvenergo” ir paredzēti soda procenti - 0,15 centi par katru maksājuma kavēto dienu. “Baltcom” sabiedrisko attiecību konsultante Gunta Līne uzsver, ka uzņēmuma piedāvājums balstās uz trim principiem: jo lielāks patēriņš, jo mazāka elektrības cena; nekādu papildu maksu, bet fiksēts patēriņa nodrošinājums vai abonēšanas maksa; maksimāla vienkāršība. “Ja patēriņš mēnesī būs 200 līdz 599 kilovatstundas, tad cena par 1 kilovatstundu būs 16,5 centi. Patēriņam pieaugot, izmaksas samazināsies. Bet universālā pakalpojuma elektroenerģijas cena būs 16,9 centi par kilovatstundu,” skaidro G.Līne. Līdz 1.aprīlim “Baltcom” var pieteikties arī sākotnējam piedāvājumam - elektroenerģijas piegāde komplektos ar telekomunikāciju pakalpojumiem noteiktā apjomā – 75 vai 100 kWh mēnesī par fiksētu maksu uz 24 mēnešiem, bet pēc tam šis pakalpojums vairs nebūs pieejams.
AS “Latvenergo” uzsākusi aktīvu informācijas kampaņu – ik dienu tiek izsūtīts 25 000 līdz
30 000 vēstuļu, kurās atrodama informācija par uzņēmuma piedāvājumu, lai līdz 15.martam mājsaimniecības varētu izdarīt izvēli. Pa pastu nosūtītajā aploksnē ietilpst vēstule, informācija par citiem produktiem, līgums un buklets. S.Vējiņa uzsver, ka līgums ir pievienots informatīvos nolūkos, tāpēc nekas nav jāparaksta un jāsūta atpakaļ. “Ja klients ir apmierināts, tad maijā, izmantojot piedāvājumā nosūtīto maksājuma kartīti, veic maksājumu par patērēto elektroenerģiju, tādējādi apstiprinot savu izvēli,” informē S.Vējiņa.
Arī SIA “BCG Rīga” apstiprinājusi, ka perspektīvā plāno tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām. “Pašlaik veicam visus nepieciešamos sagatavošanas darbus. Iespējams, ka februāra beigās vai marta sākumā kļūs zināmi mūsu tarifi un pakalpojumu sniegšana noteikumi,” norāda uzņēmuma pārstāvis.
Pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas tajā gatavojas ienākt arī Igaunijas kompānijas “220 Energia” meitasuzņēmums Latvijā SIA “220 Enerģija”, kas nolēmis piedāvāt elektrību par zemākām cenām nekā AS “Latvenergo”. Rīcības plāns būšot atkarīgs no tā, vai valdība lems atlikt brīvā tirgus atvēršanu 1.aprīlī.
AS “Sadales tīkls” mājas lapā internetā ir saraksts, kurā ir 17 elektroenerģijas tirgotāji, ar kuriem uzņēmumam ir līgumattiecības, bet ne visi ir ir aktīvi elektroenerģijas tirgotāji. Turklāt tikai trīs ir elektroenerģijas ražotāji: AS “Latvenergo”, SIA “Enefit” un SIA “Inter RAO Latvia”. Kāpēc, piemēram, SIA “Enefit” nepiedāvā elektroenerģiju mājsaimniecībām? “Jau pērnā gada oktobrī informējām, ka fokusējamies tikai uz biznesa segmenta klientiem, tāpēc darbs pie uzņēmuma ienākšanas mājsaimniecību tirgū ir apturēts. Šādu lēmumu nosaka saasinājušās elektroenerģijas tirgus problēmas, kas galvenokārt saistītas ar nekontrolējamām starpvalstu pārvades izmaksām uz Latvijas – Igaunijas robežas, kā arī Latvijas Ekonomikas ministrijas nesamērīgas prasības tirgotājiem, nosakot, kā jāizstrādā piedāvājumi un kā jāapkalpo klienti,” skaidro J.Bethers. Viņš uzsver, ka patlaban niecīgā konkurence parāda – nosakot tirgus likumdošanu, tiek atņemtas tirgotājiem izvēles iespējas, tāpēc tie zaudē interesi par darbību atvērtajā tirgū. “Tirgus būtība nosaka, ka katram tirgotājam ir jāļauj pašam izvēlēties, vai viņš konkurēs ar cenu piedāvājumu vai ar apkalpošanas kvalitāti, vai vēlēsies strādāt tikai ar kādu konkrētu patērētāju nišas segmentu,” akcentē J.Bethers.
Lai tirgu mājsaimniecībām atvērtu 2014,gadā, valdība izvirzīja divus priekšnoteikumus – apturēt obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu un nodrošināt mehānismu maznodrošināto elektroenerģijas patērētāju atbalstam. Abi šie nosacījumi ir izpildīti, tāpēc pagājušā gada rudenī tika pieņemts lēmums atvērt elektroenerģijas tirgu pilnībā.

Elektrības cenu kāpums ir neizbēgams
“Kopš 2011.gada spēkā esošajos tarifos par pirmajām 1200 kWh (starta tarifs) iedzīvotājiem nebija jāmaksā pilna cena. Turklāt tā ir būtiski zemāka par tirgus cenu. Atverot tirgu, ikviena tirgotāja piedāvājumos ir jābūt uzrādītām reālām preces un pakalpojumu izmaksām. Nav ļauts ierobežot konkurenci, piemēram, mākslīgi samazināt cenu. Tāpēc mājsaimniecībām ir jārēķinās ar augstākām cenām, bet tās nekāda veidā nav saistītas ar aktīvo tirgotāju skaitu,” skaidro S.Vējiņa. Sagaidāms, kā tāpat kā Igaunijā pēc neilga laika arī Latvijā aktīvi darbosies 3 līdz 5 elektrības tirgotāji. Kaut arī tirgu atvēršanas brīdī mājsaimniecības piedzīvos elektroenerģijas izmaksu kāpumu, nākotnē tiek paredzēti nozīmīgi ieguvumi lietotājiem. “Cenu regulācijas atcelšana ir signāls potenciāliem konkurējošiem tirgotājiem, ka tiek nodrošināti godīgi tirgus apstākļi. Tas nodrošinās plašākas izvēles iespējas, kā arī pakalpojumu klāstu un kvalitāti,” akcentē S.Vējiņa.
J.Bethers atzīst, ka kopējo izdevumu kāpums par elektrību ir loģisks. To nosaka fakts, ka līdz šim regulētais tarifs ir bijis subsidēts. “Likvidējot regulēto tarifu, iedzīvotājiem būs jamaksā aktuālā cena par katru tarifa sastāvdaļu: elektroenerģiju, “Sadales tīkla” tarifu un obligātā iepirkuma komponenti. Tirgus atvēršana nemainīs elektroenerģijas cenu, bet vienkārši atcels iepriekš nodrošinātās subsīdijas,” secina J.Bethers.
Lai kompensētu maksas par elektrību pieaugumu, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistru. Tajā iekļauti tie elektroenerģijas ražotāji, kuriem ir pienākums maksāt subsidētās elektroenerģijas nodokli. Tā ieviešana nodrošinās valsts budžetā nepieciešamos papildu līdzekļus, lai sniegtu atbalstu mazturīgākajām mājsaimniecībām elektrības izmaksu pieauguma kompensēšanai. Labklājības ministrija plāno pašvaldībām piešķirt mērķdotāciju dzīvokļa pabalstu nodrošināšanai no 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.decembrim. Tādējādi valsts palīdzēs trūcīgiem un maznodrošinātiem cilvēkiem norēķināties par mājokli, arī par elektroenerģiju. ◆

Lasītājs jautā

Kā “Latvenergo” var gūt desmitiem miljonu latu peļņu, ja esošie tarifi ir zemāki
par elektrības pašizmaksu?
“Latvenergo” peļņa lielākoties veidojas no darbības brīvajā tirgū ārpus Latvijas, konkurējot ar citu valstu elektroenerģijas piegādātājiem. Valstij kā uzņēmuma īpašniekam ir tiesības saņemt dividendes, kuras savukārt var izlietot jaunām iniciatīvām vai sociālo jautājumu risināšanai. 20 miljoni latu pēdējos gados bija atbalsts, ko “Latvenergo” sniedza visiem elektroenerģijas lietotājiem – arī tādiem, kuriem palīdzība nebija nepieciešama. Turpmāk tieši uz trūcīgajiem orientētu palīdzību sniegs pašvaldību sociālie dienesti, kuru darbību daļēji finansēs valsts budžets elektroenerģijas lietotāju atbalsta programmā. Tā tika izveidota uz subsidētās elektroenerģijas nodokļa rēķina, kura lielāko daļu maksā tieši AS “Latvenergo”.

Kā klientiem mainīsies norēķinu kārtība?
Paredzēts, ka klients nolasīs sava skaitītāja rādījumu un to paziņos savam tirgotājam vai “Sadales tīklam”, atkarībā no tā, kāda ir vienošanās elektroenerģijas piegādes līgumā. Skaitītāja rādījumu var paziņot elektroniski, portālā “e-latvenergo” no 27. līdz 3.datumam vai pa tālruni. “Sadales tīkls” sarēķinās patēriņu, tirgotājs pieliks klāt elektrības cenu un nosūtīs klientam rēķinu. Tiem, kuri nenodos rādījumus, rēķinās vēsturisko vidējo patēriņu un, apgaitā konstatējot faktisko stāvokli, veiks pārrēķinu. “Sadales tīkls” elektroenerģijas patēriņu uzzinās arī ar distances skaitītāju nolasītājiem.

Kas sūtīs elektrības rēķinus?
No 1.aprīļa maksājumu summu aprēķinās elektroenerģijas tirgotājs un sūtīs klientam informāciju par to, vai tas būtu izlīdzinātais maksājums vai ikmēneša rēķins. “Latvenergo” saviem klientiem piedāvā divas norēķinu iespējas. Izlīdzinātais maksājums paredz katru mēnesi maksāt nemainīgu summu, kas aprēķināta atbilstoši klienta vēsturiskajam vidējam patēriņam. Ja patēriņš mainās, izlīdzinātā maksājuma summa tiek pārrēķināta. Ja klients vēlas norēķināties atbilstoši faktiskajam patēriņam, viņam piemērotāks būs rēķins. Šajā gadījumā klientam katru mēnesi līdz 3.datumam jānolasa un jāpaziņo skaitītāja rādījums, atbilstoši kuram tiks sagatavots rēķins. Skaitītāja rādījums jāpaziņo arī tad, ja klients elektroenerģiju nav patērējis vai arī ir norēķinājies avansā. Ja rādījums netiks paziņots, klientam tiks piesūtīts rēķins atbilstoši vidējam patēriņam. Rēķinu pēc izvēles var saņemt elektroniski vai pa pastu. Pa pastu nosūtītajiem rēķiniem tiks piemērota maksa - 0,50 eiro. Ja klients skaitītāja rādījumus ziņos portālā “e-latvenergo”, turpat būs iespējams izveidot momentrēķinu un veikt tā apmaksu. Skaitītāja rādījumus var nodot arī ar īsziņu vai pa tālruni. Jāņem vērā, ka pēc tirgus atvēršanas mainās rēķinu apmaksas termiņi – par elektroenerģiju katru mēnesi jānorēķinās līdz 20.datumam.

Vai 20.datums noteikts, lai varētu iekasēt soda naudu?
Atšķirībā no tā, kā norēķinus veic tagad, turpmāk klientiem vairs pašiem nebūs jāaprēķina maksājuma summa. Kopējo maksājumu par elektrību veido vairākas komponentes – maksa par elektroenerģiju un tās tirdzniecību, maksa par piegādi, obligātās iepirkuma komponentes un PVN. Regulētās elektrības maksājuma komponentes var mainīties, un maksājuma aprēķins ir jāveic pēc aktuālajiem tarifiem. Savukārt elektroenerģijas daļai iespējami dažādi produktu veidi, no kuriem daži var būt sarežģīti aprēķināmi. Tādējādi tirgu apstākļos nav iespējams saglabāt līdzšinējo norēķinu kārtību. Turpmāk maksājumu summu aprēķinās elektroenerģijas tirgotājs un nosūtīs informāciju klientam.

Kas notiks, ja neizvēlēsies nevienu piegādātāju?
Elektroenerģijas tirgus tiks atvērts 1.aprīlī. Klientam izvēle par savu produktu tirgotājam ir jāpaziņo līdz 15.martam. Taču arī gadījumā, ja izvēle netiek izdarīta – bez elektrības neviens nepaliks. Likumdošana nosaka, ka šādā gadījumā klients saņem universālo pakalpojumu līdz brīdim, kamēr izvēlas kādu konkrētu piedāvājumu.

Vai iedzīvotājs var atteikties maksāt obligātās iepirkuma komponentes (OIK)?
Divas no elektroenerģijas cenas sastāvdaļām – maksa par piegādi un OIK – ir valsts regulētas cenas. No šīm komponentēm izvairīties nevar, Trešā cenas komponente ir maksa par elektroenerģiju. Rēķinā būs skaidri norādīts, cik par katru lietotājam ir jāmaksā.

Cik liela galīgajā cenā ir “Sadales tīkla” daļa?
Vienkāršoti rēķinot, 40 procenti ir “Sadales tīkla” pakalpojumi, 40 līdz 20 procenti – OIK.

Vai visi elektrības tirgotāji ir vienlīdz droši?
Elektroenerģijas piegādi nodrošina “Sadales tīkls”, tāpēc gadījumā, ja tirgotājam kaut kas atgadās, bez elektrības neviens nepaliek. Taču tādā gadījumā “Sadales tīkls” aicinās izvēlēties citu tirgotāju.

Kādos gadījumos “Sadales tīkls” atslēdz strāvu un kas jādara, lai to atkal pieslēgtu?
Elektroenerģijas piegāde tiek pārtraukta, ja klients pats uzraksta pieprasījumu vai arī tirgotājs pieprasa to darīt nenokārtotu parādsaistību dēļ. Kad klients samaksā, tirgotājs dod ziņu un “Sadales tīkla” elektromontieri elektroapgādi atjauno piecu dienu laikā, bet cenšas šo laiku samazināt.

Vai kāda iestāde pārrauga elektroenerģijas tirgus liberalizāciju?
Visu pārrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Regulators var uzlikt soda sankcijas gan tirgotājiem, gan sadales sistēmas operatoram un citiem tirgus dalībniekiem, ja tie nepilda savus pienākumus un solījumus atbilstoši likumdošanai. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs savā mājas lapā ir akcentējis, kam jāpievērš uzmanība, izvēloties tirgotāju.

Cik bieži varēs mainīt elektrības piegādātāju?
Nepastāv ierobežojumi elektrības tirgotāja maiņas biežumam. Taču jāievēro elektroenerģijas tirdzniecības līgumā ietvertie nosacījumi par pirmstermiņa līguma laušanu. Svarīgi atcerēties, ka par savu izvēli tirgotājam ir jāpaziņo līdz mēneša 15.datumam.

Salīdzinājumam

“Latvenergo”                                                                                      “Baltcom”

“Elektrum universālais” un      - 0,16900 eiro/kWh                     0 - 199 kWh mēnesī          - 0,1680 eiro/kWh
“Elektrum klasiskais” (līdz 200 kWh mēnesī)

“Elektrum izdevīgais 200+”     -   0,16350 eiro/kWh                          200 - 599 kWh mēnesī     - 0,1665 eiro/kWh

“Elektrum izdevīgais 600+”     -   0,1600 eiro/kWh                            600 – 999 kWh mēnesī    - 0,1645 eiro/kWh

Katram piedāvājumam ir atšķirīgi nosacījumi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Brīvais elektroenerģijas tirgus iegriež mājsaimniecībām

Kategorijas