Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Lielais aukstums nebija šķērslis Meteņdienas norisēm Atē

Lietotāju raksti

2011. gada 25. februāris 11:36

1434

Spītējot salam, Viktora Ķirpa Ates muzejā pagājušo sestdien (19. februārī) atzīmēja vienu no latviešu gadskārtu ieražu svētkiem - Meteņdienu. Pasākuma apmeklētāji aktīvi piedalījās masku gājienā, vizinājās no kalniņa, darināja pastaliņas un linu auklu apavus, kā arī lēja vaska sveces. Ikviens apmeklētājs varēja iestiprināties ar tādiem Meteņdienai raksturīgiem ēdieniem kā putraimu putru, tēju, pīrādziņiem un pelēkajiem zirņiem.

Lai vairotu bagātību, veiksmi un izdošanos visa gada garumā, Meteņos viena no tradīcijām ir iešana ķekatās. Lai arī Viktora Ķirpa Ates muzejam un tā apmeklētājiem šis gads būtu veiksmīgs un bagāts, Meteņdiena Atē iesākās ar iešanu ķekatās pa visu sētu, no ēkas uz ēku. Ķekatu gājienā aktīvi iesaistījās pasākuma apmeklētāji un par Meteņdienas tradicionālajām ierašām, dziesmām un rotaļām gādāja Baltinavas folkloras kopa. Labas ražas nodrošināšanai svarīga arī laišanās no kalna, tāpēc ikviens īpaši aizrautīgi iesaistījās vizinoties no kalna uz cisu maisiem, plēvēm un ragaviņām. Bija prieks redzēt, ka šļūkšana no kalniņa ir interesanta ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Latviešu tautas ticējumā teikts: „Jo garāks brauciens no kalna, jo garāki lini augšot nākamajā gadā”. Spriežot pēc cilvēku aktīvās iesaistīšanās un braukšanas no kalna, šogad gaidāma laba raža. Pēc aktīvās darbošanās svaigā gaisā, ķekatnieki un pasākuma dalībnieki devās uz saimes māju, kur visus gaidīja silta un garšīga Meteņdienas putra, karsta tēja un dažādas Meteņdienai raksturīgas nodarbes.

Kamēr ķekatnieki un pasākuma dalībnieki iestiprinājās, Baltinavas folkloras kopa pastāstīja par Meteņdienu un tās nozīmi. Interesanti bija uzzināt, ka Meteņos laiks „apmetoties” siltāks, kā arī šajā dienā sākas gavēnis un tiek „atmesti” treknie ēdieni un, ka Laima šajā dienā metot dāvanas, tāpēc, iespējams, radies nosaukums Meteņi. Baltinavas folkloras kopas vadītāja Antoņina pastāstīja, ka Meteņdienā esot jāēd pīrāgi, cūkas galva, cūkas aste, cūkas šņukurs un miežu biezputra, lai labi augtu labība un bērniem labi veiktos mācībās. Tomēr ir arī dažas lietas, ko Meteņos nedrīkstot darīt - nedrīkst braukt mežā un neko nedrīkst vest mājās, lai izvairītos no visa sliktā. Tāpat nedrīkst arī šūt un adīt, jo tad aug gari pirksti. Nedrīkst arī vērpt, jo tad mazi sivēni trīc, raustās un griežas riņķī. Pie ugunskura nedrīkst ēst rudzu maizi, jo tad vasarā rudzi izdegšot un nedrīkst arī sietus cilāt, jo tad mušu būšot daudz.

Kad pasākuma apmeklētāji bija noklausījušies, ko drīkst un ko nedrīkst darīt Meteņdienā, ikviens varēja gatavot pastaliņas Jaunlaicenes muzeja ceļojošajā darbnīcā Sandras Jankovskas vadībā, bet linu auklu apavus gatavot mācīja Anita Šteinerte. Savukārt Vija Miķelsone apmeklētājiem mācīja kā izgatavot vaska sveces. Visi pasākuma dalībnieki izrādīja lielu interesi gan par apavu darināšanu, gan arī par sveču liešanu. Paša pagatavotās pastaliņas un sveces katrs varēja ņemt sev līdz uz mājām.

Kategorijas

Kategorijas