Vai ekoloģiskajā Alūksnē taps kokogļu ražotne?

2014. gada 21. februāris 00:00

3842

Rīgā reģistrētā SIA „Carbon energy systems” iecerējusi Alūksnē īstenot projektu “Zaļā un inovatīvā kokogļu ražotne”, Rūpniecības ielā 2f izbūvējot kokogļu ražotni un koģenerācijas staciju.
Liela daļa Alūksnes iedzīvotāju šo ieceri neatbalsta, uztraucoties par dzīves vides kvalitāti nākotnē, savukārt Alūksnes novada domes būvvalde jau izsniegusi arhitektūras un plānošanas uzdevumu.
Ap būvniecības vietu ir dažādas noliktavu ēkas, bet tikai 200 metru attālumā jau sākas blīva pilsētas apbūve - gan vienstāva, gan daudzdzīvokļu māju dzīvojamie rajoni, tuvumā ir arī daudzas iestādes un veikali. Saskaņā ar spēkā esošo Alūksnes pilsētas teritorijas plānojumu 2006.-2018.gadam īpašums atrodas rūpniecisko ēku un būvju apbūves teritorijā. Alūksnes novada pašvaldība pagājušā gada septembrī devusi atzinumu, ka teritorijas noteiktā atļautā izmantošana - vispārīgās rūpniecības uzņēmums – atbilst kokogļu ražošanas iecerei.
Uzņēmums sola, ka hektāra platībā izveidos modernu kokogļu ražotni. Vispirms rekonstruēs ēku – darbnīcu 4594,5 kvadrātmetru platībā un izveidos ražotni, tad sāks ražot kokogles, elektrību un siltumenerģiju, nodarbinot 30 strādniekus. Zemesgabala īpašnieks ir Alūksnes evaņģēliski luteriskā draudze, savukārt nekustamais īpašums pieder Krievijas pilsonim Vladimiram Beljaevam. 2013.gada 21.augustā noslēgts īres līgums, nosakot, ka darbība paredzēta arī nelielā ēkā Rūpniecības ielā 2n. Alūksnes novada pašvaldības būvvalde 2013.gada 27.augustā darbnīcas rekonstrukcijai jau izsniegusi arhitektūras un plānošanas uzdevumu.

(Turpinās no 1.lappuses)
SIA “Carbon energy systems” paredzējusi ierīkot kokogļu ražošanas kompleksu ar vienlaicīgu elektroenerģijas koģenerāciju, gadā saražojot līdz 8000 tonnām kokogļu un izmantojot līdz pat
48 000 tonnām bērza koksnes (vai 59 000 tonnām alkšņa). Vienlaikus ar kokoglēm koģenerācijas procesā saražos elektroenerģiju ar 2 400 000 – 4 000 000 kWh gada apjomu, ko nodos AS „Latvenergo” elektriskajos tīklos, iepriekš nosedzot pašpatēriņu, bet saražoto siltumu izmantos koksnes žāvēšanas cehā. Ražošanas procesā izmantos Beļģijas kokogļu ražošanas tehnoloģiju “Lambiotte”, kas atšķiroties no līdz šim kokogļu ražošanai Latvijā izmantotās: ražošanas procesā dedzina tikai pirolīzes tvaika gāzi, nevis ogles un koksni, kas palielina ražošanas jaudu līdz pat divām reizēm. Katlumājā uzstādīs tvaika katlu ar siltumjaudu 7,72 MW un ūdens sagatavošanas sistēmu, lai saražotu 6,5 tonnas tvaiku. Ražošanas procesā izmantos arī dīzeļdegvielu - gadā 50 tonnas, ko uzglabās turpat teritorijā. Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā internetā liecina, ka četru zāģēšanas un skaldīšanas iekārtu, kokogļu ražošanas retortes iegādei uzņēmums jau 28.janvārī izsludinājis iepirkumu, norādot, ka tas tiek īstenots Eiropas Reģionālā attīstības fonda programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” aktivitātē „Augstas pievienotās vērtības investīcijas”.

Pieder ārvalstniekiem
“Lursoft” datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka SIA “Carbon energy systems” komercreģistrā reģistrēta tikai pagājušā gada 20.augustā ar 2000 latu pamatkapitālu, darbības veidus nenorādot. Uzņēmuma valdē ir divi ārvalstu pilsoņi – Vladimirs Beljaevs (Krievijas Federācija) un Haiks Nikogosjans (Armēnijas Republika). H.Nikogosjanam pieder arī 40 procenti SIA “Līvānu Karbons”. 2012.gada 30.maijā “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstīja, ka Līvānu novada Rožupes pagastā piespiedu kārtā slēgta SIA “Līvānu Karbons” kokogļu ražotne, to noplombējot – 2010.gadā atvērtā ražotne slēgta, jo netika ievērotas vides aizsardzības prasības. Ilgstoši par rūpnīcas piesārņojošām darbībām sūdzējās Rožupes pagasta iedzīvotāji. Arī tur kokogļu ražošanā izmantoja beļģu “Lambiotte” tehnoloģiju – tāpat, kā iecerēts Alūksnē. SIA “Līvānu Karbons” savu darbību tā arī nav atsākusi.

Būs liela ietekme uz vidi
Valsts Vides dienesta Madonas reģionālā vides pārvalde par uzņēmuma ieceri būvēties Alūksnē jau veikusi ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, ko iesniegusi Vides pārraudzības valsts birojam. Atzinumā uzsvērts - ņemot vērā kokogļu ražošanas tehnoloģijas specifiku, ražotnes darbība būs saistīta ar atmosfēras gaisa piesārņošanu un iekārtu radīto troksni, autotransporta izplūdes gāzu rašanos. Noteikti jāņem vērā valdošo rietumu vēju virziens, kas ir tieši uz dzīvojamā sektora pusi un var pastiprināt skaņas stiprumu rietumu virzienā. Ražotne atradīsies Alūksnes pilsētas pazemes ūdensgūtnes „Alūksne”, ko izmanto pilsētas iedzīvotāju ikdienas dzeramā ūdens apgādei, ķīmiskajā aizsargjoslā, tādēļ jārisina arī lietusūdeņu apsaimniekošanas jautājums. Darbības nodrošināšanai vajadzēs lielus koksnes resursus, tādēļ pārvaldi piesardzīgu dara apstāklis, ka Alūksnē šobrīd plānota vairāku projektu realizāciju, kam arī vajadzēs daudz koksnes, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz reģiona meža resursiem kopumā. Piemēram, Alūksnes pilsētā plānota koģenerācijas stacijas būvniecības, kuras darbības nodrošināšanai būs nepieciešami 148 000 kubikmetru šķeldas, savukārt Ziemera pagastā pie pilsētas robežas plānota koksnes granulu rūpnīcas būvniecība, kuras darbības nodrošināšanai būs nepieciešamas 170 000 tonnas koksnes gadā.
SIA “Carbon energy systems” paredzējusi, ka Alūksnes ražotnē gaisu piesārņojošas vielas emitēs no četru kurināmo dedzināšanas - pirolīzes gāzes, koksnes atkritumiem, kokogļu atsijām un dīzeļdegvielas. Šobrīd apkārtējā teritorijā jau atrodas vairākas mazās katlumājas un kokapstrādes uzņēmums, tādēļ vides pārvalde norāda - pirms kokogļu ražotnes atvēršanas jāveic gaisu piesārņojošo vielu izkliedes modelēšana, izmantojot atbilstošas datorprogrammas un ņemot vērā šo visu gaisu piesārņojošo objektu ietekmi. Vides pārvalde secinājusi: kokogļu kompleksam Alūksnē ir paredzama potenciāla negatīva ietekme uz apkārtējo teritoriju, tajā izvietoto uzņēmumu darbību un strādnieku darba apstākļiem. Tā var atstāt arī ietekmi uz Alūksnes pilsētas iedzīvotāju veselību dzīves apstākļiem, ierobežot to likumiskās intereses vai īpašumus.
Plānojums atļauj
Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejā februārī skatīja jautājumu par jauno Alūksnes novada teritorijas plānojumu 2015.-2027.gadam. Tajā bija teikts, ka no 2015.gada Alūksnes novadā “nav atļauta kokogļu ražotņu būve pilsētā, ciemos, blīvi apdzīvotās teritorijās”. Pēc komitejas vadītāja Dzintara Adlera ieteikuma šo teikumu izņēma no plānojuma teksta. “Ja pieņemam šādu plānojumu, tas nozīmē, ka pašvaldības viedoklis jau ir aizliegt to darīt nākotnē. Ja pašvaldība ir definējusi rūpniecisko teritoriju, tad kā var liegt viena tipa ražotni tur veidot? Ja ilgtermiņā vēlamies to liegt, tad kopā ar juristiem jāmeklē cits formulējums. Ja sabiedrība tiešām negribēs šādu ražotni pilsētā, tad domāsim. Bet, ja līdz šai dienai kāds jau ir izņēmis dokumentus kokogļu ražotnei, tad nemaz nevaram to aizliegt. Ja kāds var pierādīt, ka ražošanas procesā nebūs kaitējuma videi, tas ir atbalstāmi,” uzskata Dz.Adlers. Deputāti Laimonis Sīpols un Viola Kaparšmite norādīja, ka pilsētā un citās minētajās teritorijās jāaizliedz tas darīt, jo visriņķī Alūksnei ir daudz nepabeigtu, pamestu būvju, kur to īstenot – Mārkalnē, Kolberģī, Alsviķos. “Nevienā Eiropas pilsētā neesmu redzējusi šādas būves,” sacīja V.Kaparšmite. Tomēr četri no pieciem deputātiem atbalstīja teikuma izņemšanu. Galīgais balsojums par plānojumu gan vēl būs 27.februāra domes sēdē, kur vēl ir iespēja vairumam deputātu tomēr ietvert plānojumā minēto aizliegumu.
“Lai arī paredzēts, ka Alūksnē izmantos citu ražošanas tehnoloģiju nekā Zeltiņu kokogļu ražotnē, tāpat no ogļu putekļiem un trokšņa neizbēgs. Runa ir par to, kā pašvaldība traktē rūpniecisko zonu un ko tur atļauj darīt.”
Dace Rudusa

Šobrīd spēkā vēl ir Alūksnes pilsētas domes laikā izstrādātais teritorijas plānojums, kas atļauj šādas ražotnes būvniecību. Alūksnes novada domes teritoriālplānotāja Aivita Māsēna skaidro - ja arī 2015.gadā spēkā stāsies jaunais plānojums ar aizliegumu, tāpat apbūves noteikumi paredz: ja būvniecība jau uzsākta un notiek likumīgi, tad to var turpināt, pabeigt un īstenot, ja ievēro visas vides aizsardzības prasības.

Uzklausa iedzīvotāju
viedokļus
Tagad procesu par kokogļu ražotnes būvniecību Alūksnē tālāk virzīs Vides pārraudzības valsts birojs, kas šā gada 21.janvārī nolēmis: SIA “Carbon energy systems” būvniecības iecerei Alūksnē ir jāveic arī padziļināts ietekmes uz vidi novērtējums, lai visu analizētu detalizēti. Birojs savā atzinumā uzsver, ka SIA “Carbon energy systems” līdz šim sniegtā informācija par savu ieceri nav argumentēta ar aprēķiniem, izteiktas vien apņemšanās.
Otrdien Alūksnē notika ieceres sākotnējā sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās daudzi alūksnieši, paužot argumentētus iebildumus. Sapulce aizritēja saspringtā gaisotnē, izskanot pat savstarpējiem apvainojumiem. Iedzīvotāji rosināja ražotni būvēt Alūksnes novadā, bet neapdzīvotā vietā. ”Uzņēmums Alūksnē nav ielavījies klusītēm – ir komunicēts ar pašvaldību. Konflikts un vides piesārņošana nav mūsu interesēs, bet uzņēmējdarbības vides attīstība, bezdarba mazināšana. Visi ražošanas procesi notiks slēgtās telpās un automatizēti. Latvijas likumdošana nenosaka, kādam jābūt attālumam starp šādām ražotnēm un dzīvojamo masīvu, kā tas ir citās valstīs, bet Latvijā nav iespējams jebko ražot, piesārņojot vidi – tādā ziņā prasības ir ļoti stingras,” skaidroja SIA “Vides eksperti”, ko uzņēmums pieaicinājis kā vides konsultanti, pārstāve Līga Būmeistere.
Uz jautājumu, kādēļ par būvniecības vietu izvēlēta tieši Alūksne, pārstāvji atbildēja – tika meklēta piemērota vieta, kur veikt rūpniecisko darbību atbilstoši teritorijas plānojumam, lai tur būtu ēka, ko rekonstruēt, jo Alūksnes novadā un tuvākajā apkaimē pieejami lieli koksnes resursi. “Zeltiņos jau ir kokogļu ražotne, līdz ar to būtu vieglāk atrast kompetentus speciālistus. Mums šobrīd Latvijā ir četras vietas, kur būvēties – Alūksne, Rēzekne, Līvāni,

“Man bažas rada tas, ka pilsētas teritorijas plānojumā ražošanas zona atstāta turpat, kur tā savulaik bija padomju varas gados – ļoti tuvu dzīvojamajam sektoram. Tas var radīt potenciālu bīstamību.”
Arturs Dukulis

Ugāle. Tāpat mēs pierādīsim, ka tehnoloģija ir droša, izmešu daudzums atbilst normai. Kur izdosies, tur arī strādāsim – varbūt pirmā vieta būs Alūksne. Šobrīd saprotu, ka Alūksnē neinteresē jaunas darba vietas – ja tā ir, ņemsim vērā, ka Alūksnē neesam vēlami,” sacīja H.Nikogosjans.

Ko atļaus pašvaldība?
Iedzīvotāju priekšlikumi tiks iekļauti programmā, ko sagatavos kokogļu ražotnes ietekmes uz vidi novērtējumam. “Šobrīd sabiedrība iecerēto procesu var ietekmēt, liekot birojam programmā iestrādāt konkrētas prasības. Ietekmes uz vidi novērtējums būs daudzpusīgs – ne tik vienkāršs, kā sākotnējais izvērtējums – un prasīs aptuveni pusgadu. Tad būs tapis novērtējuma ziņojums, kura sabiedriskajā apspriešanā atkal varēs iesaistīties sabiedrība,” saka Madonas reģionālās vides pārvaldes Atļauju daļas vadītāja Dace Rudusa. Par ziņojumu atkal būs jāsaņem Vides pārraudzības valsts biroja atzinums, ka tas atbilst izstrādātajai programmai. Tad Madonas reģionālā vides pārvalde sagatavos tehniskos noteikumus, lai varētu sākt projektēšanu un būvniecību. Tas viss vēl prasīs laiku, līdz ar to būvniecība šogad var arī nesākties. D.Rudusa “Alūksnes Ziņām” atzīst – citas Latvijā zināmās kokogļu ražotnes atrodas pagastos ar ļoti mazu apdzīvotības blīvumu, nevis kā Alūksnē iecerēts. “Lai arī paredzēts, ka Alūksnē izmantos citu ražošanas tehnoloģiju nekā Zeltiņu kokogļu ražotnē, tāpat no ogļu putekļiem un trokšņa neizbēgs. Runa ir par to, kā pašvaldība traktē rūpniecisko zonu un ko tur atļauj darīt,” uzsver D.Rudusa.
Līdz ar to nākotnes sviras ir Alūksnes novada domes deputātu rokās, kad 27.februāra domes sēdē viņi lems par jauno teritorijas plānojumu no 2015.gada. “Alūksnes Ziņām” zināms, ka pēc otrdienas sanāksmes SIA “Carbons energy systems” pārstāvji pašvaldībā interesējušies, kādas ir iespējas savu ražotni būvēt citur mūsu novada teritorijā, nevis pilsētā. ◆

Viedokļi

Ingrīda Sniedze, Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastu pārvalžu vadītāja:
“Ilzenes iedzīvotāji ir jautājuši, ko varētu darīt, lai pasargātos no Zeltiņu kokogļu ražotnes dūmiem, jo, kad vēja virziens ir uz Ilzenes pusi un ražotnē atver krāsnis, pat tur (trīs četrus kilometrus no ražotnes!) nokļūst izmeši. Iedzīvotāji norāda, ka šajās dienās ir vērojams pastiprināts klepus, acu graušana. Tas pierāda, ka dūmus ar vēju var aizpūst ļoti tālu – pat kilometriem, bet Alūksnē dzīvojamās mājas būs tikai 200 metru attālumā. Pati dzīvoju Alūksnē, Laurencenes ielā. Jau šobrīd atbilstoši vēja virzienam ir dienas, kad dzīvoklī smako pēc kanalizācijas no blakus esošajām pilsētas attīrīšanas iekārtām – īpaši pēc tam, kad ap to izgrieza kokus! Tad turpmāk vienu dienu būs kanalizācijas smaka, otru – kokogļu putekļi? Alūksne ir maza – visa pilsēta tiks pārklāta ogļu putekļiem un dūmiem. Neesmu pret uzņēmējdarbību, bet par tādu, kas nepasliktina dzīves vides kvalitāti. Īpaši Alūksne var lepoties ar ekoloģiski tīru vidi, bet, ja pilsētā uzbūvēs atvērtā tipa kokogļu ražotni, tā vairs nebūs. Pilsētā celsim cita veida ražotni, bet kokogļu – neapdzīvotā teritorijā novadā!”

Ginta Kraukle, Līvānu novada domes Sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja:
“Visi ir ar rokām un kājām “par”, lai novados būtu jaunas darbavietas, bet Līvānos uzņēmēji neievēroja ražošanas specifiku, tādēļ sākās problēmas. To, ko bija apsolījis, “Līvānu Karbons” neizdarīja, jo sāka darbību testa režīmā un tā arī turpināja, lai gan bija jāievēro vides prasības. Apkārtējo māju iedzīvotāji sūdzējās par sodrējiem, kas nokļuva atmosfērā. Ražotnes strādnieki stāstīja - strādājuši tādos apstākļos, ka paši nokvēpuši melni. Ražotnes atklāšana bija ļoti skaista un cerīga, bet... Pašvaldības mērķis nebija to aizvērt, bet panākt, lai ievēro vides prasības.”

Alūksnietis Jānis Cīmiņš:
“Esmu daudz lasījis - tehnoloģijā “”Lambiotte” nav nekā inovatīva, jo pasaulē tā izgudrota jau pirms 70 gadiem, tās ķīmiskajā un tehnoloģiskajā procesā nekas nav mainījies. Turklāt reti kur tā tiek izmantota. Arī dāņu celtajās cūku fermās Latvijā ir ievērotas visas vides normas, tikai neviens negrib dzīvot to tuvumā. Lai arī ievēros tehnoloģiskas prasības, Alūksnē būs gaisa piesārņojums. Cilvēki Alūksnē negrib ostīt izplūdes gāzes un putekļus!”
Alūksniete Silvija Ludviga: “Mēs negribam dzīvot gāzes kamerā! Latvijas Republikas Satversme paredz, ka cilvēki ir tiesīgi dzīvot ekoloģiski tīrā vidē.”

Alūksnietis Valdis Vīksna:
“Alūksnes novada domes priekšsēdētājs mums ir “zaļais”, jo pārstāv Zaļo un zemnieku savienību, un vēl trīs deputāti ir “zaļie” - tad, lūdzu, dome, izvērtējiet Līvānu gadījumu un izdariet secinājumus, ko gribat dot iedzīvotājiem. Lai neiznāk, kā pagājušajā sasaukumā ar Karvas HES: vilciens būs aizgājis un tad mēs modīsimies, kad viss jau būs par vēlu. Neviens nav pret tehnoloģijām, bet runa ir par vides piesārņojumu. Dosiet 30 cilvēkiem darba vietas, bet 7000 iedzīvotāju indēsiet!”
Alūksniete Maruta Kauliņa: “Uzņēmuma pārstāvji nekorekti stāsta, ka ražošanas procesā neradīsies rūpnieciskie notekūdeņi – būs, tas pat ir minēts ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējumā. Piemēram, saimnieciskie notekūdeņi būšot 27 litri stundā, tos attīrīšot un novadīšot pilsētas notekūdeņu sistēmā. Izskan tikai pieņēmums, ka rūpnieciskajos notekūdeņos nebūs dīzeļdegvielas piejaukuma. Ir pamatots satraukums par vides piesārņojumu, jo ražotne atradīsies ķīmiskās aizsardzības teritorijā, bet primāra ir iedzīvotāju veselība.”

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis:
“Nevajag taisīt politiku. Dome ir iepazinusies ar situāciju. Šobrīd notiek projekta ieceres apspriešana un nekas vēl nav uzsākts. Plānotajai darbībai paredzēta liela ietekme uz vidi. Līvānu rūpnīcā lielākā problēma bija, ka neievēroja būvniecības tehnoloģijas gaitu, bija avārijas. Man bažas rada tas, ka pilsētas teritorijas plānojumā ražošanas zona atstāta turpat, kur tā savulaik bija padomju varas gados – ļoti tuvu dzīvojamajam sektoram. Tas var radīt potenciālu bīstamību. Jebkurā sabiedriskajā apspriešanā mēs nevaram apstrīdēt tehnoloģiju, bet, ja būs sekas, mums par to būs jāatbild. Ja Valsts vides pārraudzības birojs atzīs, ka Alūksnē nedrīkst ražotni būvēt, pastāv alternatīva to darīt citur mūsu novadā. Bet, ja uzņēmums pierādīs, ka drīkst to darīt Alūksnē, pašvaldība neko nevarēs izdarīt.”

SVARĪGI!
Iedzīvotājiem līdz 26.februārim ir iespēja savus priekšlikumus vēl iesniegt arī rakstiski Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045, tālrunis 67321173, fakss 67321049, “www.vpvb.gov.lv”) vai SIA „Carbon energy systems” (Elizabetes iela 75, Rīga, LV-1050).

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai ekoloģiskajā Alūksnē taps kokogļu ražotne?

Kategorijas