Lielo iespēju zemē Ķīnā

2014. gada 21. februāris 00:00

941

Ar savu gribasspēku, mērķtiecību un neatlaidību alūksnietei Paulai Petrikalnei nesen bija iespēja piecus mēnešus dzīvot Ķīnā un mācīties ķīniešu valodu. Parasti šāda iespēja ir vecāko kursu studentiem vai tiem, kuri augstskolu jau absolvējuši, bet Paula to izcīnīja jau otrajā kursā.
Jau otro gadu Paula studē Āzijas studijas Latvijas Universitātē Humanitāro zinātņu fakultātē, padziļināti apgūstot ķīniešu valodu. „Jau mācoties ģimnāzijā, man bija skaidrs mērķis un radās liela interese par Āzijas kultūru, īpaši Ķīnu. Man patīk viss noslēpumainais, kas saistās ar Āzijas kultūru, kur viss ir citādāk. Mani vilina tas nesaprastais, savādais, īpašais, reliģijas, protams, arī arhitektūra,” viņa saka. Paula šobrīd brīvi pārvalda latviešu un angļu valodu, labi runā krieviski un nu jau labi sarunājas, raksta arī ķīniešu valodā. „Man ir svarīgi dzīvē darīt to, ko vēlos, jo tad viss tiek darīts ar prieku, ir vēlme sasniegt kaut ko vairāk, jaunu un virzīties uz augšu. Ja cilvēks nevēlas, tad tas nav iespējams. Izvēloties Āzijas studijas, neklausījos, ko saka citi – tas bija mans mērķis.”

Pilsēta iekšpus mūra
Ķīnā Paula pavadīja piecus mēnešus – no septembra līdz janvāra beigām. Turp viņa devās kopā ar vēl piecām Latvijas studentēm, pirms tam nokārtojot starptautisku ķīniešu valodas eksāmenu vairākās kārtās. Eksāmenu kārtoja daudz cilvēku, bet tos, kuri brauks, izvēlējās Ķīnas puse, apmaksājot gan studiju, gan studējošā stipendiju. „Visu semestri mācījos ķīniešu valodu, kas bija primārais brauciena mērķis. Ķīnā bija apmaksāta dzīvošana kopmītnēs, turklāt bija arī stipendija. Dzīvojām lielā pilsētā Guandžo Ķīnas dienvidos – tur atrodas daudzas universitātes, katrai no tām ir sava studentu pilsēta ar visu nepieciešamo infrastruktūru, bet no pārējās pilsētas to nodala liels mūris. Tā ir kā vēl viena pilsēta, tikai iekšpus mūra. Studentam ir nodrošināta tāda vide, lai ne par ko citu nav jādomā kā tikai par mācībām. Visi studenti ir no ārvalstīm un mācās ķīniešu valodu. Tur līdzās ir cilvēku tūkstoši, tādēļ, iebraucot Alūksnē, šķiet - kur gan palikuši cilvēki?” smaidot salīdzina Paula.

Liela nozīme ir izrunai
Ķīniešu valodas lekcijās pasniedzēji ar studentiem angļu valodā nesarunājās. „Atzīstu – pirmajā brīdī bija šoks, jo jebkuru terminu paskaidroja ķīniešu valodā, bet pāris dienu laikā varēja adaptēties. Rakstība ķīniešu valodā nav grūta, tiesa, vajag ļoti labu atmiņu, jo ir milzum daudz hieroglifu. Lai ķīniešu valodā normāli lasītu avīzi, jāzina apmēram 3000 līdz 5000 hieroglifu. Kopā ir apmēram 100 000 hieroglifu, bet tik daudz nepārzina gandrīz neviens. Ir vārdi, ko var apzīmēt ar vienu hieroglifu, bet ir tādi, ko veido divi un vairāki hieroglifi kopā, turklāt katrs no tiem sastāv vēl no citām mazām daļām, kur katrai ir sava nozīme, kas paskaidro, kādēļ konkrētais hieroglifs ir tieši tāds. Manuprāt, runāt ķīniski ir grūtāk, nekā rakstīt, jo ir četri toņi un ļoti liela nozīme, kuru zilbi kā izloki. Runājot acu priekšā redzi hieroglifus, bet zilbju nav tik daudz,” stāsta Paula.
Viņa atklāj, ka ķīniešiem ļoti nepatīk skaitlis 4, jo tā izruna ir tāda pati kā vārdam „nomirt”, līdz ar to mājās ļoti bieži nav 4.dzīvokļa, mājai neidentificē 4.stāvu, nepastāv arī 14.stāvs, jo 1 un 4 izruna ir kā vārdiem „tūlīt nomirs”.

Prot saglabāt savas vērtības
Paula uzsver, ka studentu pilsētā visi bija ļoti izpalīdzīgi – šī īpašība piemīt visiem ķīniešiem. „Brīžiem šķita, ka sadzīviskā ziņā pietrūkst kultūras, tīrības, cilvēcīgas attieksmes, kas Latvijā ir citādāk. To, ka Ķīna ir režīma valsts, vislabāk izjutu Pekinā, kur nedēļu ceļoju. Tur patiesi personu pārbaudes notiek ik uz soļa, visapkārt ir policisti, nevari metro ieiet, pirms nav pārbaudītas visas somas. Savukārt Guandžo ir viena no pirmajām pilsētām Ķīnā, kas atvērta pasaulei uz āru.”
Paulai bija iespēja pabūt Pekinā, Honkongā, apmeklēt kultūrvēsturiskas vietas. „Ļoti aizraujoši ir budisma, daoisma un citu reliģiju tempļos – lūgšanas, nomierinošā mūzika un noslēpumainā gaisotne. Tas ir kā miers iekš lielpilsētas. Gribu saprast, kādēļ tur ir miers, prasme saglabāt reliģiskās vērtības kopš senatnes, bet citās pasaules pilsētās nav, jo visi vairāk ir vērsti uz sevi, nemitīgu skriešanu, naudas pelnīšanu. Āzijas valstīs cilvēkiem arī šodien joprojām atliek laiks garīgām vērtībām. Guandžo visu laiku bija pāri 30 grādiem pēc Celsija, spoža saule un ļoti liels gaisa mitrums. Citādāk ir Ķīnas ziemeļos – Pekinā bija gan sniegs, gan ledus. Ķīnā ir ļoti daudz cilvēku, visur nemitīga burzma, bet man ļoti patika dzīvot lielpilsētā ar debesskrāpjiem un miljoniem cilvēku!”

Nākotne ir Ķīnā
Studēt tieši ķīniešu valodu Paula izvēlējusies tāpēc, ka Ķīna ir attīstīta lielvalsts, kas savu attīstību nemitīgi turpina. „Ķīnā ir nākotne. Tas ir bizness, starpvalstu attiecības, politika, iespējas un viss pārējais. Paši ķīnieši runā tikai savā valodā – ļoti maza daļa ķīniešu pārvalda angļu valodu, par trešās svešvalodas zināšanām vispār nav runa. Latviešiem ir otrādi – runājam, kā vajag, un pārvaldām trīs valodas vismaz. Bet ķīnieši jau kopš senatnes ir spējuši saglabāt savus hieroglifus, kultūru, reliģiju. Tā kā es protu angļu valodu un mācos ķīniešu valodu, tad man šajā valstī nākotnē būs iespējas attīstīties. Šobrīd es ķīniešu valodu esmu mācījusies tikai gadu – tas nav daudz. Lai runātu tekoši un izprastu valodu, vēlams mācīties vismaz gadus piecus, no kuriem divi trīs nepārtraukti pavadīti atbilstošā vidē. Nevar iemācīties svešvalodu, nedzīvojot tās vidē. Es šobrīd esmu sākumposmā, bet varētu arī dzīvot un strādāt Ķīnā,” viņa saka. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lielo iespēju zemē Ķīnā

Kategorijas