Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Šodien Rietumu kristīgā baznīca svin Lieldienas - Kristus Augšāmcelšanās svētkus (precizēts)

LETA
Vietējās ziņas

2013. gada 31. marts 09:30

450

Šodien Rietumu kristīgā baznīca svin Lieldienas - Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies,"" raksta evaņģēlists Lūka.

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma. Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par "Kunga dienu". Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325.gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525.gadā Dionisijs Eksigijs 21.martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. vai 21.martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800.gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582.gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Pareizticīgo baznīcās Kristus Augšāmcelšanās svētki šogad tiks svinēti 5.maijā.

Lieldienās ir ieradums svētīt arī ēdienus, jo arī pats Kristus ir svētījis un pavairojis maizi un ir devis svēto komūniju, proti, ēdienu, kurš pastāv mūžīgai dzīvei.

Lieldienu svētdienas rītā pie "Kristus kapa" notiek vēl īpašs rezurekcijas jeb augšāmcelšanās dievkalpojums ar svinīgu procesiju, kas iet trīs reizes ap baznīcu un noslēdzas ar Svēto misi pie galvenā altāra.

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Kategorijas

Kategorijas