Alerģija, klepus vai astma?

2014. gada 28. februāris 00:00

Bronhiālā astma kļuvusi par vienu no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Pasaulē ar to slimo aptuveni 300 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija paredz, ka tuvāko 15 – 20 gadu laikā astmas slimnieku skaits varētu palielināties par 100 miljoniem. Pieaugumu skaidro ar kairinātāju jeb alergēnu vairošanos.

Visvairāk nomoka bērnus
Pēc dramatiskākajām aplēsēm, ierēķinot tos, kas pie ārstiem neiet un mēģina ārstēties paši, ar astmu cīnās apmēram 10 procenti bērnu un 5 procenti pieaugušo. Pediatre ftiziopulmonoloģe Ingrīda Budrēvica zina teikt, ka Eiropā ar astmu slimi aptuveni 4 procenti bērnu. Arvien vairāk slimo tieši mazākie, lai gan ir strīdīgs jautājums, vai to var saukt par astmu, jo problēmas parasti pāriet pēc trīs gadu vecuma. Bieži vien tā ir tikai alerģija, kas ir imūnsistēmas darbības traucējumi, organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu. Var rasties nieze, iesnas, acu asarošana, elpošanas traucējumi. Alerģija var pāriet astmā, bet daudziem astmas slimniekiem nemaz nav alerģijas. Ar bronhiālo astmu var saslimt jebkurā vecumā, bet bērniem tā ir biežākā hroniskā kaite. Diemžēl korekti izmeklēt plaušas iespējams tikai no sešu gadu vecuma. Astmas galvenās pazīmes ir elpas trūkums ar apgrūtinātu – sēcošu un čīkstošu – izelpu, smaguma sajūta krūtīs, klepus lēkmes īpaši naktīs un agri no rīta. Lēkmes var ilgt no pāris minūtēm līdz pat stundām.

Svarīgi ir neielaist
Nevar teikt, ka, astmu neārstējot, tā vienmēr progresē, jo slimības gaita var būt viļņveidīga. Simptomi var izzust un pēc vairākiem gadiem parādīties no jauna. «Tā ir ļoti mainīga, viltīga, grūti paredzama slimība,» skaidro pulmonoloģe Lilita Dinka. «Astmai raksturīgas atgriezeniskas izmaiņas bronhos. Tas nozīmē, ka ar pareiziem medikamentiem bronhu spazmas var ātri novērst. Ir cilvēki, kas klepo jau četrus piecus gadus. Pacientu izmeklējot, atklājas astma.» Tāpēc svarīgi, parādoties slimības izpausmēm, laikus vērsties pie ārsta un precīzi ievērot terapiju, jo ik gadu tā atņem dzīvību apmēram 200 000 cilvēku.
Plaušu veselību var pārbaudīt ar spirometrijas aparātiem, kas pateiks, cik daudz un cik ātri varam ieelpot un izelpot, kāds ir plaušu bioloģiskais vecums un elpošanas sistēmas stāvoklis kopumā. Daudzu slimību gadījumā, arī astmas pacientiem, spirometrija ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī ļauj novērtēt slimības smagumu un lietojamo medikamentu efektivitāti. Šāda veida diagnostika nepieciešama visos plaušu slimību, kā arī elpas trūkuma vai klepus gadījumā, īpaši smēķētājiem.

Kas kairina elpceļus?
Tā kā ir tik daudz astmas paveidu un smaguma pakāpju, nav vienas ārstēšanas receptes. Astmas terapijas mērķis ir panākt, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mūsdienu medicīna ļauj astmas slimniekiem nodarboties ar sportu. Ļoti laba ir peldēšana, bet jāuzmanās, vai nav hlorēta ūdens nepanesamība. Ir arī dažādi elpošanas vingrojumi.
Apmēram 70 procentiem astmatiķu ir dažādas alerģijas. «Visizplatītākā ir alerģija pret mājas putekļiem, dzīvnieku spalvām. Par paklājiem, dūnu, spalvu spilveniem, vilnas segām jāaizmirst. Pavasaros ir saasinājums, jo rodas ziedputekšņi, īpaši kaitnieciskas ir papeles, bērzi, kā arī citi ziedputekšņi,» stāsta L.Dinka. Citi riska faktori ir pelējuma sēnītes, atsevišķi pārtikas produkti, tarakāni, auksts vai piesārņots gaiss, tabakas dūmi, stipras smaržas, medikamenti (t.s. aspirīna astma), sadzīves un rūpnieciskās ķīmiskās vielas, fiziska vai emocionāla slodze, elpceļu infekcijas.

Mūsdienās ir nekaitīgas zāles
Diemžēl praksē ne vienmēr spirometrija atklāj astmu. Pastāv alerģiskas un nealerģiskas astmas formas, bet izplatītākā ir jauktā. Liela nozīme ir iedzimtībai. Ārstam izvēloties piemērotāko ārstēšanas metodi, ar astmu var veiksmīgi sadzīvot. Parasti izraksta glikokortikoīdus – inhalējamus hormonpreparātus, kas organismam praktiski ir nekaitīgi. Astmatiķiem jālieto zāles, kas nomāc alerģisko iekaisumu elpceļu gļotādā. Smagu lēkmju gadījumā, lai atbrīvotu aizsprostotos elpceļus, nekavējoties jāizmanto bronhus paplašinoši medikamenti, bet slimnīcās nonāk arvien mazāk nekontrolētu astmas pacientu. Savukārt Latvijas Astmas un alerģijas biedrība reklamē sadzīves ķīmiju aizstāt ar dabiskiem produktiem, īpaši tiem, kuri satur benzilbenzoātu – dabas izcelsmes vielu ar izteiktu pretalergēnu iedarbību. Neatkarīgos pētījumos Lielbritānijā un Izraēlā apstiprināts, ka, sākot regulāri lietot minētos produktus, vairāk nekā 97 procentiem alerģijas slimnieku pirmajās divās nedēļās par divām trešdaļām samazinājusies nepieciešamība lietot medikamentus, bet pilnībā tā tika novērsta mēneša laikā. ◆

Smagākos insultus ārstēs ķirurģiski
zinātne ◆ Jāņa Šlēziņa Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvētais promocijas darbs «Cerebrālā infarkta radītas intrakraniālas hipertensijas ķirurģiskas ārstēšanas kritēriji» ļauj vieglāk paredzēt potenciālo pacientu daudzumu, kam varētu palīdzēt popularitāti gūstošā ķirurģiskā metode, ko sauc par dekompresijas trepanāciju. Dažos gadījumos operācija var glābt pacienta dzīvību un nodrošināt apmierinošu dzīves kvalitāti, taču nebija skaidri kritēriji, pēc kuriem atšķirt pacientus, kam operācija tiešām palīdzēs. Cerebrālais infarkts jeb išēmiskais insults ir smadzeņu daļas bojājums, kas rodas, nosprostojoties smadzeņu asinsvadam, kurš apgādā attiecīgo smadzeņu daļu ar asinīm. Tas joprojām ir viens no biežākajiem nespējas un nāves cēloņiem pasaulē. Tā sauktais ļaundabīgais vidējās smadzeņu artērijas insults ir smagākais insulta veids (līdz 10 procentiem no visiem insultiem), kura ārstēšana ar medikamentiem nesniedz apmierinošu rezultātu. Pētījumā noskaidrots, ka operācija palīdzēs pacientiem līdz 60 gadiem ar insulta tilpumu līdz 390 kubikcentimetriem.

Veģetārs uzturs var pazemināt asinsspiedienu
Pētījums ◆ Aptuveni pusei planētas iedzīvotāju ir paaugstināts asinsspiediens, ko sauc par «kluso slepkavu», jo tas palielina sirdslēkmju un insulta risku. Zinātniskais žurnāls «JAMA Internal Medicine» publicējis pētījumu, kas nostiprina uzskatu, ka veģetāriešiem asinsspiediens ir būtiski zemāks nekā visēdājiem. Tika pētīts vairāk nekā 21 000 veģetāriešu un vegānu. Augšējais asinsspiediens tiem bija zemāks līdz pat 6,9 mmHg un apakšējais – 4,7 mm Hg. Pazeminot asinsspiedienu tikai par 5 mmHg, cilvēka izredzes aiziet no dzīves sirds un asinsvadu slimību dēļ samazinās aptuveni par septiņiem procentiem. Veids, kā to izdarīt, ir ēst vairāk augļu un dārzeņu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Alerģija, klepus vai astma?

Kategorijas