Ģenētiski modificēto organismu bubulis

2014. gada 28. februāris 00:00

Eiropas Komisija plāno atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, tāpēc Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās. Savukārt Latvijas biedrība “Brīvs no ĢMO” publicējusi melno ģenētiski modificētās pārtikas sarakstu, kurā minēta arī bērnu pārtika, šokolādes, dzērieni un sausās brokastis.

Jānis Žīgurs, ģimenes ārsts
Nekāds gēns netiek apēsts
Mans viedoklis balstās uz to, ko pēdējā gastroenterologu konferencē teica profesors Anatolijs Danilāns. Viņš uzsvēra, ka stingri tiek kontrolētas divas pārtikas grupas - bioloģiskā lauksaimniecība un ģenētiski modificētā lauksaimniecība. Viss, ko mēs, parastie cilvēki, ēdam pa vidu – tas tiek kontrolēts vismazāk. Lielākā daļa cilvēku neizprot, kas tiek modificēts. Starp augiem tiek atlasīti tie, kuru gēni ir spēcīgāki, kas spēj ražot pesticīdus. Šī īpašība tiek izlasīta un stimulēta. Ģenētiski modficētie augi paši labāk ražo pesticīdus un paši iznīcina mikrobus un baktērijas, kas viņiem lien virsū. Tas nodrošina labāku ražu, labāku vairošanos. To arī nozīmē ģenētiski modificētie augi. Mēs varam apēst ģenētiski modificēto tomātu, kurš pats sevi ir atbrīvojis no kaitēkļiem, vai arī varam nopirkt tomātus, kurus audzētājs ir apkaisījis ar minerālmēsliem. Apēdot ģenētiski modificēto pārtiku, nekāds gēns netiek apēsts. Nākamās paaudzes ietekmēs arī minerālmēslu lietošana. Es, ieejot veikalā, drīzāk skatītos uz E-vielām un to kaitīgumu. Galu galā, kas ir mājas cūka? Tā ir tā pati ģenētiski modificēta meža cūka, tikai modifikācija notikusi gadsimtiem. Tagad mēs modificējam gada vai divu gadu laikā, bet būtība jau ir tā pati. No meža cūkām tika atlasītas tās, kuras labāk barojas, vieglāk pakļaujamas nebrīvē un tā tālāk. Pie manis cilvēki praksē gan nenāk un par šo tēmu nejautā. Tā nav aktuāla tēma. Cilvēks var smēķēt un dzert, bet, kad būs kādas veselības problēmas, viņš gribēs labāk vainot ģenētiski modificētas kukurūzas bundžiņu. ◆

Pāvels Melnis, ekoloģijas aktīvists un pašpatēriņa zemnieks
Jāmācās pašam
parūpēties par sevi
Aizliegt ģenētiski modificētos organismus ir tas pats kas aizliegt alkohola vai tabakas ražošanu. Pirms dažiem gadiem Alūksnes novadā bija lēmums par ĢMO aizliegšanu Alūksnes novadā uz pieciem gadiem. Kad šis termiņš paies, tad neviens pat nepamanīs to. Kad šis lēmums tika pieņemts, netika izveidota nekāda laboratorija, kurā ievāktu paraugus izmeklējumiem. Šāda laboratorija būtu ļoti dārga un būtu nepieciešams daudz jaunu ierēdņu, kuri staigātu un savāktu paraugus.Visi zina, cik tas ir kaitīgi, taču mūsdienu dzīves augstais standrarts nepieļauj atkāpšanos no tehnoloģiskā progresa. Ja kāds tomēr apzinās šos draudus, tad vienīgā izeja, kā tos mazināt, ir katram personīgi iegādāties zemes īpašumu un rūpēties, lai tur netiktu audzēts ĢMO, kā arī veiktas citas videi kaitīgas darbības. Man ir meita, un mums citi pieredzējuši un līdzīgi domājoši vecāki iedeva autiņus no bioloģiskās kokvilnas. Viņi teica - ja gribam, lai bērnam neiekaist āda, ir jālieto bioloģiska un nekrāsota kokvilna. Nesen redzēju filmu “Modes upuri”, kurā tika parādīts moments par bioloģisko kokvilnu. Lielražošanā bioloģiskā kokvilna tiek sajaukta ar parasto kokvilnu. Tā arī tiek krāsota ar ķīmiju, kas bieži vien izraisa alerģiju. Mūsdienās cilvēkiem būtu jāmācās pašam parūpēties par sevi. Lielražošanas uzdevums ir nevis rūpēties par cilvēkiem, bet gūt peļņu. Pats nākotnē gribētu audzēt linus vai nātres, bet visu vienlaikus nevaru iemācīties. Iesaku katram šīs zināšanas lēnām apgūt. ◆

Regīna Logina, māsu palīdze slimnīcā
Pat neiedziļinās
pētījumos
Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas mani īpaši neuztrauc. Ieejot veikalā, iepērkos kā parasti, neskatos uz etiķetēm. Ir arī bijis tā, ka nopērku un tikai intereses pēc izlasu, kas ir sastāvā. Reizēm uz etiķetes ir pieminēts, ka produkts ir ģenētiski uzlabots. Ir dzirdēti visdažādākie viedokļi par šo tēmu - vieni ir pret, bet otri karsti aizstāv ĢMO. Man pašai ir neitrāls viedoklis. Lai gan esmu dzirdējusi un lasījusi, ka ģenētiski modificētā pārtika vairāk nodara ļaunu nekā labu, pagaidām par to neuztraucos. Var jau būt, ka ar laiku visu uzlabos tā, ka nekaitēs ne cilvēkiem, ne citai dzīvai radībai. Mēs nespējam visi sevi nodrošināt ar pārtiku un cilvēkiem ir milzīgas vajadzības, tādēļ arī tiek domāts par to, kā padarīt pārtiku izturīgāku. Bet man gan absurdi liekas, ka veikalos ir tik daudz preču, kuras vēlāk izmet laukā. Ir ieliktas pūles, veikta atlase, bet beigās tas atrodas lielveikalu atkritumu tvertnēs. Tas ir tāds kā apburtais aplis. Ir cītīgi jāizpēta dati par ĢMO, un tikai tad varēs spriest, kādu un vai vispār kaitējumu tas nodara cilvēkam. Bieži vien cilvēki pat neiedziļinās pētījumos, bet vienkārši emocionāli protestē, jo, lūk, dzirdējuši, ka tas esot ļoti kaitīgi. Skumji, ka viņi paši par to pat neinteresējas, bet aktīvi noliedz. Uzskatu, ka skolās bērni noteikti būtu jāizglīto par ĢMO, jo viņiem pašiem arī jāsaprot, kas tas ir. Nereti jau vecāki pat nevar izskaidrot, tikai uzsver, ka tas ir kaut kas slikts. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ģenētiski modificēto organismu bubulis

Kategorijas