Izzina brūža vēsturi

2014. gada 28. februāris 00:00

Jaunalūksnes pagastā tāpat kā citur nav saglabājušies daudzi dabas, vēstures un arhitektūras objekti, kā arī saimnieciskās un sabiedriskās būves. Tomēr cilvēku atmiņās un fotogrāfijās liecības par pagātni dzīvo, tāpēc pagasta kultūras, izglītības iestāžu un pārvaldes darbinieku grupa nolēma izpētīt Jēkaba Kreiļa alus darītavas vēsturi Kolberģī.

Interesējas par pārmaiņām ezera piekrastē
“Esam jau bijuši Alūksnes zonālajā valsts arhīvā, Alūksnes muzejā, kā arī tikušies ar cilvēkiem, kuri var pastāstīt gan par muižas laikiem, gan pēckara periodu, kā arī atraduši pēctečus tiem, kuri te dzīvojuši un darbojušies. Pierakstām atmiņas un apkopojam fotogrāfijas par zudušo laikā. Tā pamazām atklājas alus darītavas, kas vēlāk pārtapa Alūksnes rūpkombinātā, vēsture. Uzzinām, kādi cilvēki tur strādāja un ražoja alu, konfektes, limonādes, sulas un dažādus konservus. No atmiņu stāstiem gluži kā no mozaīkas gabaliņiem veidojas kopējā aina,” stāsta teritorijas attīstības speciāliste Violeta Kļaviņa.

No atsevišķiem faktiem veido pagātnes ainu
Katru nedēļu tiek atvēlēts laiks pagātnes liecību izpētei. Nesen Jaunalūksnes bibliotēkas vadītāja Ieva Zakarīte kopā ar tautas nama vadītāju Rudīti Simanoviču apmeklēja Zinaīdu Galkinu, kas rūpkombinātā nostrādājusi vairāk nekā 29 gadus, un Ļubovu Puponu, kura šogad svinēs 90 gadu jubileju. Sirmgalve labi atceras laiku, kad strādāja alus darītavā.
Jēkaba Kreiļa pēctečiem ir nosūtīts aicinājums dalīties informācijā, saņemts solījums atsūtīt senas fotogrāfijas un materiālus. “Kreiļa alus darītavā savulaik ir ražotas trīs slavenas alus šķirnes, kas ieguvušas popularitāti ārpus Latvijas robežām. Interesanti, ka 1940.gadā alu drīkstēja izsniegt tikai ar komandanta atļauju. Vācot informāciju, atklājas daudzi fakti, taču pagaidām tie vēl neveido secīgu notikumu ķēdi. Iespējams, ka radīsies nepieciešamība apmeklēt Latvijas Valsts vēstures arhīvu Rīgā,” saka I.Zakarīte.

Pagātnes liecības glabās bibliotēkā un izdevumos
R.Simanoviča atzīst, ka vislielākā vērtība ir cilvēku atmiņām, kas atklāj daudz pārsteidzošu faktu. “Cilvēki ir ļoti atsaucīgi un labprāt stāsta par zudušo laikā. Turklāt ierakstos saglabājas viņu runas veids, kam pēc laika arī būs vērtība. Aicinām atsaukties visus, kas varētu pastāstīt vai piedāvāt fotogrāfijas par mums interesējošo tēmu. Pie katra varam aizbraukt uz mājām, tāpēc vajadzētu tikai informēt par gatavību dalīties atmiņās,” uzsver R.Simanoviča. Konkursa materiālus vērtēšanai iesniegs digitālā formātā, taču pagasta bibliotēkā paliks atmiņu ieraksti, fotogrāfijas un citi materiāli, kurus varēs arvien papildināt. Konkursam iesniegtie materiāli tiks iekļauti Alūksnes pilsētas un novada kultūras iestāžu un skolu novadpētniecības krājumā, bet stāsti un fotogrāfijas var tikt izmantoti publicēšanai. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izzina brūža vēsturi

Kategorijas