Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Notāri konsultēs par nereģistrētām partnerattiecībām

Līga Vīksna

2014. gada 28. februāris 00:00

145

Latvijā jau astoto gadu notiks Notāru dienas. 5. un 6.martā iedzīvotāji varēs saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas. Šogad tiks skaidroti nereģistrēto attiecību tiesiskie riski - konsultācijas būs pieejamas arī pie zvērinātas notāres Mārītes Ratenieces Alūksnē.
Latvijā arvien vairāk pāru izvēlas dzīvot nereģistrētās attiecībās, audzinot kopīgus bērnus, taču vienlaikus arī arvien biežāk iezīmējas dažādas problēmsituācijas, kas rodas tieši nenoformētu attiecību dēļ - problēmas ar paternitātes noteikšanu, strīdi par uzturlīdzekļiem, kopīpašuma un mantojuma sadali. Izmaiņas sabiedrības vērtību un uzskatu sistēmā būtiski ietekmējušas to, kā veido ģimeni un partnerattiecības. Liela daļa pāru Latvijā dzīvo nereģistrētās attiecībās, turklāt pēdējās desmitgadēs strauji palielinājies arī šādās attiecībās dzimušo bērnu skaits -  astoņdesmito gadu sākumā Latvijā ārpus laulības bija dzimuši vien 12 procenti bērnu, bet 2012.gadā to skaits trīskāršojies, sasniedzot 44 procentus. Turklāt iedzīvotāji arvien biežāk saskaras arī ar  problēmsituācijām nenoformētu attiecību dēļ, tādēļ Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotajās gadskārtējās Notāru dienās šogad šai tēmai pievērsīsies arī zvērināti notāri visā Latvijā.

Svešam tiesību nav
Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts var garantēt zināmu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki un savas tiesiskās drošības garantēšanai tiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. M.Rateniece atzīst - visbiežāk pie notāra pēc palīdzības vēršas brīžos, kad viens no nereģistrēto attiecību partneriem ir aizgājis aizsaulē, savukārt otram nav nekādu tiesību uz mantojumu. Lai arī kopā nodzīvoti vairāki gadi, likuma priekšā nereģistrēto attiecību partneri ir sveši cilvēki. Faktiskais dzīvesbiedrs nav tiesīgs pretendēt uz mantojumu, jo likumiskie mantinieki ir laulātais draugs un citi tuvākie ģimenes locekļi. Pie notāra attiecības var savlaicīgi sakārtot, noslēdzot mantojuma līgumu vai testamentu.
“Nereģistrētu partnerattiecību dēļ cilvēkiem rodas daudz dažādu problēmu brīžos, kad saskaras ar negatīviem notikumiem. Te neder arguments, ka “mēs jau daudzus gadus dzīvojam kopā...”. Parasti, rodoties problēmām, cilvēki apmeklē daudzas iestādes un meklē risinājumu, bet līdz tam neaizdomājas, ka juridiskās nianses vajadzētu nokārtot pirms tam. Ja cilvēki dzīvo nereģistrētās attiecībās un kopīgi iegādājas īpašumu, piemēram, māju, to var reģistrēt uz abu personu vārda. Var slēgt arī mantas sadales līgumus, lai būtu pasargāts nebaltā dienā,” stāsta M.Rateniece. Viņa arī saka, ka precētie pāri laulību līgumus slēdz reti un vairāk to dara tie, kas darbojas uzņēmējdarbībā.

Jāizvēlas pilnvarotā persona
Problēmas nereģistrētu attiecību dēļ var rasties arī dzīves situācijas, kad kāds no partneriem nonācis ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu un ārstniecības procesu vispirms tiek informēti tuvākie ģimenes locekļi, savukārt nereģistrētās attiecībās partneris pēc likuma neskaitās radinieks. Tāpat arī lēmumus par ārstniecības gaitu ir tiesības pieņemt tikai laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem. M.Rateniece norāda, ka kopš pagājušā gada Latvijā spēkā ir jauns pilnvarojuma veids – nākotnes pilnvarojums, kas paredz iespēju sakārtot šādas situācijas arī gadījumos, ja attiecības nav reģistrētas vai cilvēki ir tikai paziņas, draugi, kaimiņi. “Ja cilvēks nonāk krīzes situācijā, kļūst rīcībnespējīgs vai rīcībspēja ir ierobežota, nākotnes pilnvarojums dod tiesības izvēlētajai personai būt šā cilvēka pilnvarniekam un rīkoties viņa vārdā. Piemēram, noteikt turpmāku ārstēšanu, ievietot pansionātā, ārstniecības iestādē, rīkoties ar personas mantu, veicot tādas darbības, ko cilvēks viņam uzticējis. Nākotnes pilnvarojumu savā starpā var noslēgt kaimiņi, draugi, paziņas vai jebkuri citi cilvēki, kas viens otram uzticas un var palīdzēt dzīves grūtajos brīžos. Turklāt vienai personai var būt arī vairāki pilnvarnieki,” skaidro M.Rateniece.
Lai noslēgtu nākotnes pilnvarojumu, jāvēršas pie zvērināta notāra. M.Rateniece norāda, ka nākotnes pilnvarojuma apjoms var būt ļoti plašs, tas ļauj risināt visus sadzīviskos jautājumus, tādēļ personas izvēlas, kādiem konkrētiem gadījumiem to slēgt. “Piemēram, to var noslēgt par dzīvesvietas maiņu, pensijas vai pabalstu saņemšanu sociālajās iestādēs, deleģēt uzticamības personai tiesības rīkoties ar savu mantu. Nākotnes pilnvarojumā nevar deleģēt savas personiskās tiesības: rakstīt testamentu, stāties laulībā vai izšķirt laulību,” norāda M.Rateniece. Viņa atzīst – bieži ir gadījumi, kad cilvēks nonāk slimnīcā, vajag līdzekļus ārstēšanai, bet cietušais pats nevar saņemt pensiju, tādēļ tiek meklēta notāra palīdzība.

Bērna tēvs – svešs cilvēks
Dzīvojot nereģistrētās attiecībās, īpaša uzmanība attiecību juridiskajiem aspektiem jāpievērš līdz ar bērna piedzimšanu ģimenē. “Nereģistrētās attiecībās ir gadījumi, kad sieviete nav šķīrusi iepriekšējo laulību, bet jaunajās un nereģistrētajās attiecībās piedzimst bērns. Saskaņā ar likumu šādos gadījumos par bērna tēvu atzīst sievietes laulāto vīru - arī reģistrējot jaundzimušo. Ja, stājoties jaunās partnerattiecībās, sieviete nav šķīrusi iepriekšējo laulību, par bērna tēvu reģistrēs viņas vīru, lai gan viņš nav bērna bioloģiskais tēvs. Lai novērstu šādas situācijas, vislabākais risinājums ir juridiski sakārtot savas attiecības,” saka M.Rateniece.

Biežāk interesējas par
mantojumu
Kopš 2011.gada februāra pie zvērināta notāra ir iespēja arī šķirt laulību. M.Rateniece atzīst – šis pakalpojums ir pieprasīts, jo katru mēnesi ir vairāki šādi gadījumi. “2011.gadā jaunajam pakalpojumam bija ļoti liels pieprasījums, tagad pieplūduma vairs nav, bet to izmanto daudz, jo process ir vienkāršāks nekā tiesā. Ja abas puses nav savstarpēji vienojušās vai ģimenē ir nepilngadīgi bērni, ar kuriem ir neatrisinātas saistības, tad laulību šķir tiesa. Pie notāra nāk šķirt laulību, ja viss ir labi un gludi – un pēc tam turpina abi dzīvot citās, bet nereģistrētās attiecībās, jo, redz, kāda problēma ir šķiroties! Tikai – pēc gadiem rodas atkal citas problēmas...” secina M.Rateniece.
Notāre atzīst – iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka Notāru dienu laikā cilvēki visbiežāk nāk uz konsultācijām par mantojuma un testamentu jautājumiem. “Ikdienā pie mums vēršas dažādos jautājumos – arī, ja kanalizācija nav kaut kur pareizi ierīkota vai par namu apsaimniekošanu!” viņa saka un piebilst, ka mazpilsētā Alūksnē arī ikdienā netiek prasīta maksa par konsultāciju pie zvērināta notāra. ◆

PIEREDZE

Ilze no Alūksnes (34 gadi): “Kopā ar mīļoto vīrieti dzīvoju jau deviņus gadus. Precējušies neesam, audzinām divus kopīgus bērnus, dzīvojam dzīvoklī, ko pirms daudziem gadiem nopirkām abi kopā, bet reģistrēts tas ir uz mana vārda. Kāpēc neesam precējušies? Viņš mani nekad nav bildinājis... Par precēšanos esam runājuši. Visbiežāk tas notiek, ja kāds no draugiem, radiniekiem precas un uzlūdz uz savām kāzām, bet tālāk par runām neesam tikuši. Kā sieviete es ļoti vēlētos nokļūt arī sievas kārtā, bet viņam ir savi uzskati par kopdzīvi un kāzas nešķiet tas svarīgākais, lai dzīvotu laimīgi kopā. Šo uzskatu mainīt nav manos spēkos. Varu tikai ar baltu skaudību nolūkoties uz baltajām līgavu kleitām... Par to, ka kādreiz varētu rasties juridiskas problēmas tādēļ, ka neesam laulāts pāris, nekad neesmu domājusi. Varbūt tādēļ, ka dzīve līdz šim nav piespēlējusi līdzīgu situāciju. Bet ne jau tādēļ es savu mīļoto vīrieti mazāk mīlu, ka neesam precējušies.”

FAKTI

◆ Notāru dienas notiks 5. un 6.martā 111 notāru birojos 30 Latvijas pilsētās no pulksten 10.00 līdz 16.00 (adreses pieejamas internetā “ej.uz/notaruadreses”).
◆ Alūksnē konsultācijas sniegs zvērināta notāre Mārīte Rateniece (Lielā Ezera iela 1 – 2, Alūksne).
◆ Jautājumus iespējams uzdot arī “Skype” (lietotājvārds “Notaru_dienas”) vai sūtīt “Twitter @NotaruDienas”.
◆ Notāru dienas notiek jau kopš 2006.gada. Septiņu gadu laikā iespēju par brīvu saņemt notāru padomu par tādiem jautājumiem kā darījumu drošība ar nekustamo īpašumu, dāvinājuma un mantojumu lietas, sākumdeklarēšanās un citas izmantojuši aptuveni 30 000 Latvijas iedzīvotāju.

Kategorijas