Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Izglītības iestādēm nevajadzētu konkurēt

Ilze Bogdanova

2011. gada 18. februāris 10:03

2242

Necilvēcīgs un negodīgs – tā finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” raksturo Apes novada izglītības speciāliste Gunta Ļuļe. “Ja mēs sākam skatīties uz bērnu kā uz finansējuma avotu, tas ir tas pats, kas ģimenē radīt bērnus, domājot par astoņu latu pabalstu,” viņa skaidro. Valsts izglītības iestāžu kopējā rūpe – skolēnu skaita samazināšanās – nav gājusi secen arī mazajam Apes novadam.

Finansēšanas modeļa diktētie noteikumi nākotnē draud ieviest sāpīgas korekcijas, kas pie pašreizējā skolu tīkla novadā nav pieļaujamas. “No teritoriālā novietojuma skatoties, neko diži reformēt te nebūtu iespējams: attālumi, kas bērniem jāmēro uz skolu, ir salīdzinoši lieli, līdz ar to izglītības iestāžu izvietojumu var uzskatīt par optimālo, kāds vien mūsu novadā iespējams,” uzskata G.Ļuļe. Arī saturiskā ziņā Apes novada skolu tīkls radis optimālo modeli. Te ir pamatskolas, vidējās izglītības iestādes, kā arī profesionālās ievirzes interešu izglītības iestādes – „iztikas minimums” gana daudzpusīga piedāvājuma nodrošināšanai. Līdz šim novadam veiksmīgi izdevies saglabāt skolu tīklu tādu, kāds tas bijis pirms pašreizējā finansēšanas modeļa ieviešanas, taču vai to izdosies nosargāt no pārmaiņām arī tālākajā nākotnē?

“Jaunais finansējuma modelis ir piemērots lielām pašvaldībām: tur, kur ir salīdzinoši liels bērnu skaits un attālums no vienas izglītības iestādes līdz otrai – minimāls. Citādi ir lauku skolu gadījumā, kur bērnam nav tik plašu izvēles iespēju, uz kuru tuvāko mācību iestādi doties mācīties. Šajā gadījumā es būtu atbalstījusi modeli, kad ir dubultais finansējums. Pamata finansējums tiek piešķirts, lai skola spētu nodrošināt minimālo mācību procesu, bet tas, kas paliek pāri, tiek sadalīts atbilstoši skolēnu skaitam. Paredzot, ka nauda seko skolēnam simtprocentīgā apjomā, lauku skolas faktiski noliktas izdzīvošanas priekšā. Protams, šī nauda seko skolēnam līdz novadam, taču tad mēs nonākam situācijā, kad izglītības iestādes, kurām šis bērnu skaits ir daudzmaz pietiekams, spiesti dalīties ar skolām, kurām pietrūkst finansējuma, lai vispār nodrošinātu mācību programmu izpildi,” saka G.Ļuļe.

Vairāk lasi laikraksta "Alūksnes Ziņas" 18.februāra numurā vai pērc maksas rakstu šeit

Kategorijas