Izglītības iestādēm nevajadzētu konkurēt
Necilvēcīgs un negodīgs – tā finansēšanas modeli “nauda seko skolēnam” raksturo Apes novada izglītības speciāliste Gunta Ļuļe. “Ja mēs sākam skatīties uz bērnu kā uz finansējuma avotu, tas ir tas pats, kas ģimenē radīt bērnus, domājot par astoņu latu pabalstu,” viņa skaidro. Valsts izglītības iestāžu kopējā rūpe – skolēnu skaita samazināšanās – nav gājusi secen arī mazajam Apes novadam.
Finansēšanas modeļa diktētie noteikumi nākotnē draud ieviest sāpīgas korekcijas, kas pie pašreizējā skolu tīkla novadā nav pieļaujamas. “No teritoriālā novietojuma skatoties, neko diži reformēt te nebūtu iespējams: attālumi, kas bērniem jāmēro uz skolu, ir salīdzinoši lieli, līdz ar to izglītības iestāžu izvietojumu var uzskatīt par optimālo, kāds vien mūsu novadā iespējams,” uzskata G.Ļuļe. Arī saturiskā ziņā Apes novada skolu tīkls radis optimālo modeli. Te ir pamatskolas, vidējās izglītības iestādes, kā arī profesionālās ievirzes interešu izglītības iestādes – „iztikas minimums” gana daudzpusīga piedāvājuma nodrošināšanai. Līdz šim novadam veiksmīgi izdevies saglabāt skolu tīklu tādu, kāds tas bijis pirms pašreizējā finansēšanas modeļa ieviešanas, taču vai to izdosies nosargāt no pārmaiņām arī tālākajā nākotnē?
“Jaunais finansējuma modelis ir piemērots lielām pašvaldībām: tur, kur ir salīdzinoši liels bērnu skaits un attālums no vienas izglītības iestādes līdz otrai – minimāls. Citādi ir lauku skolu gadījumā, kur bērnam nav tik plašu izvēles iespēju, uz kuru tuvāko mācību iestādi doties mācīties. Šajā gadījumā es būtu atbalstījusi modeli, kad ir dubultais finansējums. Pamata finansējums tiek piešķirts, lai skola spētu nodrošināt minimālo mācību procesu, bet tas, kas paliek pāri, tiek sadalīts atbilstoši skolēnu skaitam. Paredzot, ka nauda seko skolēnam simtprocentīgā apjomā, lauku skolas faktiski noliktas izdzīvošanas priekšā. Protams, šī nauda seko skolēnam līdz novadam, taču tad mēs nonākam situācijā, kad izglītības iestādes, kurām šis bērnu skaits ir daudzmaz pietiekams, spiesti dalīties ar skolām, kurām pietrūkst finansējuma, lai vispār nodrošinātu mācību programmu izpildi,” saka G.Ļuļe.
Vairāk lasi laikraksta "Alūksnes Ziņas" 18.februāra numurā vai pērc maksas rakstu šeit .
Kategorijas
- Laikraksta sludinājumi
- Pērk
- Pārdod
- Dažādi
- Pakalpojumi
- Maina
- Izīrē
- Vēlas īrēt
- Dāvinu
- Darbs - meklēju
- Darbs - piedāvāju
- Pazudis / Atrasts
- Līdzjutība
- Sludinājumi
- Transports
- Nekustamais īpašums
- Darbs un izglītība
- Izklaide
- Mājdzīvnieki
- Dažādi
- Mājsaimniecība
- Lauksaimniecība
- Labsajūta un veselība
- Celtniecība
- Elektronika
- Pērk
- Pārdod
- Forums
- Mana dzīvesvieta
- Cilvēki
- Izklaides iespējas
- Sanāca kā vienmēr...
- Ir ko teikt?
- Izklaide un kultūra
- Transports un satiksme
- Pilsēta
- Darba devēji
- Citos portālos
- Diena.lv
- Db.lv
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Sarunas par dzīvi
- Latvija pēc 90
- 8778
- Konkursi
- Mīlestības stāstu konkurss
- Blogi
- Afiša
- Koncerti
- Teātra izrādes
- Izstādes
- Sports
- Balles un diskotēkas
- Bērniem
- Filmas
- Citi pasākumi
- Dievkalpojumi
- Jauniešiem
- Senioriem
- Svētki
- Piemiņas pasākumi
- Izlaidumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Cope un medības
- Dzive laukos
- Veselība
- Sports
- Politika
- Vēlēšanu ziņas
- 10. Saeimas vēlēšanas
- 11. Saeimas vēlēšanas
- Kultūra
- Konkursi
- Vietējās ziņas
- Skolu ziņas
- Pasaules ziņas
- Latvijas ziņas
- Policijas ziņas
- Skola Kanaviņu kalnā
- Senioriem
- Vēlēšanas 2017
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Statiskas lapas
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Teritoriālās reformas krustcelēs
- Izklaide
- 13. Saeimas vēlēšanas
- Slēpņošanās spēle "Discover the city"
- Koronavīruss
- "Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā"