Jābūt atbildīgam

2014. gada 7. marts 00:00

Alūksnes pašvaldības policijā sūdzības par suņiem tiek saņemtas regulāri, un, tuvojoties pavasarim, ir aktualizējusies arī klaiņojošo suņu problēma, jo saimnieki mēdz palaist savus mīluļus brīvsolī. Problēmas rodas arī tad, ja dzīvnieku saimnieki dodas dzīvot vai strādāt kaut kur attālāk, pat uz ārzemēm, bet savu četrkājaino draugu līdzi paņemt nevar.

Suns ir jāreģistrē un jāpotē
Janvārī Ziemera pagastā kādam suņa saimniekam Alūksnes novada pašvaldības policija sastādījusi protokolu. “Mums sūdzējās, ka konkrētais suns dzīvo caurā būdā. Konstatējām, ka suns nav arī ne reģistrēts, ne potēts. Suņa būda tiešām bija pieticīga, arī pašiem saimniekiem nav darba un ienākumu. Sastādīto protokolu nosūtījām uz Administratīvo komisiju pašvaldībā, kura tad arī izskata jautājumu tālāk,” informē Alūksnes pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis.
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons norāda, ka tieši pašvaldības policija izvērtē, vai piesaukt Pārtikas un veterināro dienestu vai arī ne. “Piemēram, uz Ziemera pagastu devāmies kopā ar dzīvnieku mājas “Astes un ūsas” vadītāju Modri Briedi, kurš palīdzēja izvērtēt situāciju. Noteicām saimniekam salabot suņa būdu. Nākamajā dienā devāmies to pārbaudīt - saimnieks bija ņēmis vērā visus aizrādījumus un apšuvis būdu. Suns tagad atrodas tajā, viņam nav no vēja jāpatveras aiz būdas, tādējādi labturības noteikumi tikuši ievēroti un Pārtikas un veterinārais dienests šoreiz nebija jāizsauc, taču par suņa nereģistrēšanu gan saimniekam sastādīts protokols,” informē A.Tomsons.

Naudas sods - no 7 līdz 350 eiro
Pārtikas un veterinārā dienesta Veterinārās uzraudzības departamenta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Rudīte Vārna informē, ka Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori būtu jāaicina katrā gadījumā, kad ir šaubas par labturības noteikumu pārkāpšanu. “Protams, ne vienmēr noplukusi suņa būda liecina par to, ka suns netiek turēts atbilstoši labturības noteikumiem, taču, ja šādas aizdomas rodas, ir jāpiesauc mūsu inspektori lietas izvērtēšanā,” uzsver R.Vārna.
Alūksnes novada pašvaldības juriste Ilze Kalniņa, kura darbojas pašvaldības Administratīvajā komisijā, informē, ka šogad komisija ir izskatījusi vairākas administratīvo pārkāpumu lietas par suņu turēšanas prasību pārkāpumiem – par to, ka suņa īpašnieks (turētājs) nav reģistrējis suni pašvaldībā un nav to vakcinējis pret trakumsērgu. Par šādiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.panta pirmo daļu personām var piemērot administratīvo sodu – brīdinājumu vai arī naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, juridiskajām - no 15 līdz 700 eiro.

Ir jādomā laikus
Pašvaldības policijā saņemtas sūdzības arī par kādu Alūksnes Vējakalna ielas suņa īpašnieci, kura devusies strādāt ārpus pilsētas un suni atstājusi neregulārākai pieskatīšanai. Šī nav vienīgā situācija, kad dzīvnieka saimnieks kaut kur aizdodas, bet nav paņēmis līdzi savu mājdzīvnieku. M.Briedis informē, ka biedrība “Astes un ūsas” pašlaik nepiedāvā dzīvnieku patversmes pakalpojumus, jo šobrīd trūkst nodrošinājuma. “Man ir zvanījuši cilvēki un jautājuši pēc palīdzības. Vienīgais, kā pašlaik varam palīdzēt, ir piedāvāt cilvēkiem atsūtīt savu mājdzīvnieku fotogrāfijas, kuras varam izlikt sociālajos tīklos, tādējādi atrodot dzīvniekam saimnieku. Ja dzīvnieks ir kādam atdots, tad nevajadzētu to pēc gada vai diviem atkal ņemt atpakaļ. Dzīvnieks nav spēļmantiņa, viņš jau būs pieradis pie jaunajiem saimniekiem,” uzsver M.Briedis.
Nereti dzīvnieku saimnieki pēc palīdzības vēršas dažas dienas pirms izbraukšanas, kas ir ļoti īss laiks. “Par to ir jādomā laikus. Protams, ir arī gadījumi, kad cilvēki nokļūst slimnīcā. Tad arī mēs cenšamies palīdzēt. Agrāk varējām palīdzēt visiem, jo patversmē bija brīvas vietas, bet tagad visi boksi ir pilni,” uzsver M.Briedis. Viņš informē, ka Alūksnē dzīvnieku viesnīca varētu tapt pēc siltuma izolācijas sakārtošanas un divu atsevišķu boksu ierīkošanas. Tas būs maksas pakalpojums. “Viesnīca arī nav pansionāts, tur nevar ievietot dzīvnieku uz ļoti ilgstošu vai nenoteiktu laiku. Maksimāli tas varētu būt mēnesis. Parasti šādas viesnīcas ir domātas vienai vai dažām dienām, kad cilvēks ir izbraucis no mājām,” pauž M.Briedis.

Vakcīnas iedarbībai
nepieciešama 21 diena
Klīnikas “Labākie draugi” veterinārārste Signe Gorbāne informē, ka dažādās Eiropas valstīs ir dažādi noteikumi un cilvēkam būtu jāvēršas ar savu mājdzīvnieku pie veterinārā ārsta tad, kad aizbraukšana ir plānošanas stadijā. “Ir gadījumi, kad cilvēki vēršas pie mums par vēlu, jo viņiem pavisam drīz jāizbrauc, bet dzīvnieks, ja viņš nav čipēts un nekad iepriekš nav potēts, nevar izbraukt no valsts pat 21 dienas laikā. Lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu dzīvniekam jābūt attārpotam, vakcinētam un mikročipētam. Tieši vakcīnas iedarbībai nepieciešama 21 diena, jo tā netiek uzskatīta par derīgu pirms šī termiņa,” uzsver S.Gorbāne. Ja dzīvnieks ir čipēts un laikus vakcinēts, nākamreiz viņš var doties ceļā uzreiz. “Manā praksē ir bijuši gadījumi, kad cilvēki nezina šos noteikumus. Tad parasti viņi dodas prom, bet pēc 21 dienas vai nu atgriežas paņemt dzīvnieku, vai arī izmanto pārvadātāju pakalpojumus un sagaida dzīvnieku jau ārzemēs. Patversmei šādi dzīvnieki nav jāuzņem, jo teorētiski viņiem ir saimnieki. Arī tagad kāds saimnieks uz ārzemēm ņems līdzi abus savus lielos suņus un kaķi. Tas, protams, prasa līdzekļus, taču par katru šādu lēmumu esam ļoti priecīgi,” saka S.Gorbāne. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jābūt atbildīgam

Kategorijas