Sulu laiks jau sācies!

2014. gada 7. marts 00:00

Alūksnietis Igors Kols jau kopš bērnības ir dzēris tecinātas sulas, bet kļavu sulas viņš tecina nu jau trešo gadu. Viņš uzskata, ka ir nepiedodami šajā laikā nedzert sulas, bet gan iet uz veikalu un pirkt neveselīgus gāzētos dzērienus. Pavasaris ir laiks, kurā daba mums piedāvā iespēju parūpēties par sevi un attīrīs savu organismu.

Jāņem vērā, kur koks ir audzis
I.Kols stāsta, ka tad, kad bērziem sākas sulu tecēšana, kļavām tā beidzas. “Kļavām sulas beidz tecēt tad, kad zeme atkūst. Kļavu sulas ir mazliet saldākas, taču jāņem vērā, kur koks ir audzis, jo apkārtējā vide ļoti ietekmē sulu garšu. Noteikti nevajadzētu urbt sulas ceļa malā, jo tad tajās būs visa Mendeļejeva tabula,” uzsver I.Kols.
Kļavā esošā ciete pa ziemu pārvēršas cukurā, un pavasarī, kad koks dzen caur sevi ūdeni, tas kļūst salds. Kļavu sulās parasti ir 2–3 % cukura, bet kopējā amplitūda svārstās no 0,5 % līdz pat 10 %. Taču par kalorijām nav jāuztraucas, ja to iedzer pa glāzei pirms katras ēdienreizes ūdens vietā. “Uztura vērtības ziņā kļavu sula ir mazvērtīga: satur nedaudz fruktozes, ļoti maz saharozes, niecīgu daudzumu minerālvielu, nedaudz vairāk kālija,” skaidro uztura speciāliste Signe Rinkule.
I.Kols stāsta, kā sulas tecināt pašiem. “Ņem 9 milimetru urbīti un izurbj 5 līdz 6 centimetrus dziļu caurumu. Santehnikas veikalā var iegādāties plastikāta caurulītes, kuras ir piemērotas arī pārtikas produktiem. Ievietojiet caurulīti līdz pusei caurumā un palieciet apakšā kādu lielāku trauku. Kļavai sulas sāks tecēt arī tad, kad augsne ir sasalusi, bet sula tecēs no tās koka puses, kuru apspīd saule. Bērziem sulas sāk tecēt, kad zeme atlaižas, bet katrs var nolauzt mazu bērzu zariņu un apskatīties, vai no tā pil sula.”

Kļavu sulas ir “dzīvas”
trīs stundas
Reiz I.Kols mēģinājis tecināt arī alkšņa sulu, kas gan esot ļoti rūgta. Viņš uzskata, ka sulu dzeršana ir labākais, ko cilvēks var izdarīt savai veselībai. “Te es metīšu lielu akmeni jauno māmiņu dārziņā. Esmu redzējis, kā māmiņa iet pa ceļu, stumj ratus un dzer “kolu”. Arī bērnam aiz mātes piena nākamais dzēriens ir “kola”. Vai tiešām vecāki tik ļoti ienīst savus bērnus, ka bojā viņiem veselību tīšu prātu? Vienreiz sezonā ir iespēja veselību ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot. To var saukt arī par sulu kūri, bet sulu dzeršanai var arī nebūt nekādas sistēmas. Vienkārši ņemiet un kādu laiku padzeriet tecinātās sulas. Nedomājiet pat, cik izdzeršu un kāds man no tā būs labums,” viņš saka.
I.Kols sulas arī raudzē, pieliekot tām klāt gan rozīnes, gan upeņu zariņus un rupjmaizes garoziņas. Viņš atzīst, ka kļavu sulas gan viņam nav izdevies ieraudzēt. “Kļavu sulas “dzīvas” ir kādas trīs stundas - tas ir labākais laiks, kad tās izdzert. Protams, tās var dzert arī divas vai trīs dienas. Pēc tam tās sāk bojāties - parādās nogulsnes, mainās krāsa un garša. Es gan dzeru sulas arī ar visām nogulsnēm, jo zinu, ka nekas kaitīgs tas nav. Kas nāk par labu man, tas ir jālieto, vienalga, kā tas garšo,” uzskata I.Kols.
“Vidēji veselam cilvēkam vajadzētu izdzert divus litrus sulas dienā, bet noteikti jāpaseko līdzi izdalītā urīna daudzumam. Tam vajadzētu būt aptuveni vienādam ar uzņemto sulas daudzumu. Ja veidojas tūska, metas slikta dūša, noteikti jākonsultējas ar ārstējošo ārstu, jo ir gadījumi, kad jebkurš šķidruma daudzums jāierobežo,” brīdina S. Rinkule.

Paši netecina, bet citiem
arī neļauj
I.Kols pārsvarā sulas tecina Strautiņu un Alsviķu pagastā. “Man ir draugi, kuriem ir īpašumi ar izcilām kļavām un bērziem. Esmu dzirdējis gadījumus, kad mežu īpašnieki neļauj nevienam tecināt sulas no savu īpašumu kokiem. Viņi paši netecina, bet citiem arī neļauj,” uzskata I.Kols. Viņš atminas laikus, kad meži nebija privātīpašums un katrs cilvēks varēja droši iet mežā lasīt sēnes un tecināt sulas. Tagad ar dažiem saimniekiem var sarunāt, bet I.Kols atzīst, ka citi tomēr ir ļoti ietiepīgi. “Tas ir tāds saimnieka sindroms, kas reizēm ir veselīgs, bet reizēm ļoti muļķīgs. Noteikti arī dzīves pieredzei šeit ir liela loma un cilvēki kļuvuši neatsaucīgāki. Galvenais ir atrast kopīgu valodu un izveidot simbiozi, kura abām pusēm būtu izdevīga,” uzskata I.Kols. ◆

Padomi
Ko labu dara bērzu sulas?
◆ Attīra organismu, uzlabo vielmaiņu un baro ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm.
◆ To sastāvā esošās minerālvielas un citas aktīvās vielas atbrīvo nieres un locītavas no sāļu nogulsnējumiem, bet asinis – no liekajām vielām.
◆ Palīdz pret artrītu, insultu, infarktu un urīnpūšļa slimībām.
◆ Bērzu sulas satur viegli asimilējamus cukurus: glikozi, saharozi, fruktozi, kas labvēlīgi ietekmē šūnu funkcionēšanu organismā.
◆ Uzlabo imunitāti, atvieglo podagras, reimatisma un radikulīta radītās sāpes, kā arī paātrina brūču dzīšanu.
◆ Uzlabo ādas elastību un sejas krāsu, palīdz pasargāt ādu no pavasara saules staru kaitīgās ietekmes.
◆ Cīnās ar blaugznām, uzmundrina galvas ādu un veicina asinsriti tajā, kas ir tieši atbildīga par matu augšanas paātrināšanos.

Kas jāzina par kļavu sulu?
◆ Vismazāk kļavai kaitē sulas tecināšana no nolauzta zara, kam piekar pudeli.
◆ Ja urbj koku, tad tikai līdz stumbra trešdaļai, tādēļ izvēlas resnāku koku.
◆ Dienvidu pusē sulas sāk tecēt ātrāk, taču agrāk arī pārstāj.
◆ Kļavu sulas jālieto svaigas, kad tās bioloģiski visaktīvākās.
◆ Izdzerot sezonā aptuveni desmit litrus, no organisma tiek izskaloti ziemā uzkrājušies sārņi.
◆ Izmantojot tējas, kafijas, zupas vārīšanai, zūd bioloģisko vielu aktivitāte, bet mikroelementi saglabājas.
◆ Labprāt dzer arī mājas mīluļi – suņi un kaķi.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sulu laiks jau sācies!

Kategorijas