Lai Lieldienās piedzimtu no jauna

2014. gada 7. marts 00:00

282

Katoļu un luterāņu tradīcijā lielais gavēnis sākas ar Pelnu trešdienu un ilgst līdz Lieldienām, bet pareizticīgo baznīcā gavēnis sākās jau 3.martā. Šajā laikā katoļu un pareizticīgo baznīcai gavēnis ir obligāts, bet luterāņu tradīcijā tas nav ar baznīcas likumu noteikts, taču visu trīs konfesiju pārstāvju mācītāji Alūksnē iesaka gavēni ievērot un saprast, ka galvenais šajā laikā nav atteikšanās no kāda pārtikas produkta, bet gan pārmaiņu ieviešana savā dzīvē, it īpaši tajās jomās, kurās esam vāji.

Novēl katram piedzīvot Dieva mīlestību
Alūksnes Sv. Bonifācija katoļu baznīcas priesteris Agris Klovāns uzsver, ka gavēņa laikā svarīgākais nav atturēties no gaļas ēdieniem, bet piestrādāt pie gandarīšanas darbiem un labot savu dzīvi. Katoļu baznīca šajā laikā nosaka stingru gavēni Pelnu trešdienā un Lielajā Piektdienā, kad var ēst vienu reizi dienā līdz sātam vai arī trīs reizes dienā ļoti mazas porcijas. Katoļu baznīcā no gaļas gavēnī nav jāatsakās visas 40 dienas, bet ticīgie no gaļas atsakās katru piektdienu visā gada garumā. “Nodoms, kādēļ mēs atsakāmies no gaļas, nav diētas dēļ, bet gan Dieva dēļ, jo, pārāk izlutinot savu miesu, mēs ātri varam krist dažādās grēcīgās atkarībās. Piektdienās gaļu neēd, jo piektdiena ir Kristus nāves diena. Lielā gavēņa laikā iesaku atteikties no izpriecām, skaļas mūzikas un vajadzētu pievērst lielāku uzmanību cīņai ar atkarībām no alkohola, narkomānijas vai sadzīvē atsakoties no aprunāšanas, skaudības un mantkārības. To visu mēs varam pārvarēt ar Dieva spēku, jo mēs kā cilvēki esam vāji. Tieši tādēļ mums ir nepieciešams Dievs, kuru mēs godinām un pieņemam savā sirdī svētdienas dievkalpojumos,” uzsver A.Klovāns.
Gavēņa dievkalpojumi notiks ne tikai svētdienās, bet arī piektdienās, kad pulksten 17.00 sāksies Krusta ceļš, pēc kura 18.00 sāksies dievkalpojums. Svētdienās Krusta ceļš iesāksies pulksten 10.00, bet dievkalpojums sāksies pulksten 11.00. “Krusta ceļā mēs apdomājam Kristus ciešanu ceļu no šaustīšanas līdz viņa apbedīšanai. Cietošajā pestītājā mēs redzam cildenāko un augstsirdīgāko mīlestību uz ienaidniekiem. Apcerot Krusta ceļa norisi, mēs izsakām savu gatavību reizē ciest ar pestītāju, kad mūs ikdienas dzīvē piemeklē grūtības un ciešanas. Dievs noteikti mūs uzklausīs, kā viņš uzklausīja savu mīļoto dēlu Jēzu Kristu,” saka A.Klovāns. Viņš novēl katram piedzīvot Dieva mīlestību ikdienas dzīvē un veidot dialogu ar Dievu lūgšanā. „Varat raudzīties uz pestītāja svētgleznu un apdomāt savas dzīves gaitas, tad gan būs daudz ko Dievam pateikt un tad Dievs atbildēs arī jums. Dievkalpojuma laikā zem maizes un vīna zīmēm mēs pieņemam dzīvo Dievu savā sirdī un ar to dzīvojam,” saka A.Klovāns.

Jāgavē ar vājāko punktu savā raksturā
Lai arī luterāņu tradīcijā gavēnis nav noteikts, Alūksnes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Magnus Bengtssons iesaka gavēt. “Arī mūsu baznīcā gavēņa laiks iesākās ar Pelnu trešdienu, kad uz galvas tiek kaisīti pelni, kas ir grēku nožēlas simbols. Lai arī gavēnis nav obligāts, tas ir ieteicams, un es ieteiktu visas gavēņa dienas atteikties no gaļas un saldumiem, taču gavēt nevajadzētu tikai ar pārtiku. Es vienmēr draudzes locekļiem atgādinu, ka jāgavē ir ar vājāko punktu savā raksturā. Tas ir tas, pie kā būtu jāpiedomā,” uzsver M.Bengtssons. Viņš arī pauž lūgšanas svarīgumu šajā laikā un iesaka lūgšanai veltīt vairāk laika. Tas būtu jāvelta arī labu darbu veikšanai. “Cilvēkos vājākie punkti pārsvarā ir bailes, dusmas un savtīgums. Šajā laikā ieteicams arī cilvēkiem sakārtot attiecības. Es neesmu savā praksē redzējis, ka cilvēks mainītos par 180 grādiem, taču pārmaiņas cilvēkā noteikti notiek. Gavēnis noteikti ir nepieciešams,” uzsver M.Bengtssons.

Gavēt pēc savām spējām
Pareizticīgo baznīcā gavēnis šogad sākās 3.martā. Tas sākas ar stingru četru dienu gavēni, kura laikā baznīcā tiek lasīts Svētā Krētas Andreja kanons, lai cilvēku noskaņotu uz grēku nožēlu. Alūksnes Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcas priesteris Konstantīns Volkovs uzsver, ka sagatavošanās Lielajam gavēnim sākas jau divas nedēļas pirms gavēņa iestāšanās. “Jau tā saucamajā Masļeņicā cilvēki atsakās no gaļas ēdieniem. Gavēņa laikā pareizticīgie atturas no piena, gaļas un zivs produktiem,” stāsta K.Volkovs. Viņš piebilst, ka ne jau tas ir pats svarīgākais gavēņa laikā, un uzsver, ka šajā laikā svarīgāk ir ierobežot savas kaislības, nedarīt ļaunu, netenkot. “Aizskart var jau ne tikai ar vārdiem, bet arī ierakstot komentārus portālos. Arī par to šajā laikā vajadzētu padomāt,” pauž K.Volkovs. Viņš uzsver, ka gavēnis jāvelta lūgšanai, jo bez tās gavēnis ir bezjēdzīgs. Tāpat gavēņa laikā būtu jānožēlo grēki un jāapmeklē dievkalpojumi. Var gadīties, ka cilvēks lūdz un gavē, bet ar citu cilvēku tik un tā strīdas. “Tādā gadījumā ir labāk ēst gaļu nekā otru cilvēku. Arī tad, ja cilvēku uzaicina ciemos uz svētkiem, tad viņam vajadzētu ēst sarūpēto mielastu, nevis lepni atteikties, sakot, ka viņš ietur gavēni. Tā drīzāk ir lepnība un liek justies otram cilvēkam pazemotam. Tad labāk ir vienkārši paklusēt. Ja cilvēks nepiedod otram cilvēkam, tad viņš tikpat labi var arī negavēt. Cilvēkam ir jāmainās, jo tad viņš Lieldienās tiešām it kā piedzimst no jauna. Tieši tādēļ gavēnim ir ļoti dziļa un garīga nozīme,” pauž K.Volkovs.
Pirmsgavēņa svētdiena pareizticīgo baznīcā skaitās Piedošanas svētdiena. Dievkalpojuma laikā priesteris lūdz piedošanu draudzei un draudzes locekļi cits citam. Šī ir ļoti skaista tradīcija, un K.Volkova sieva Svetlana stāsta, ka tas ne vienmēr ir viegli, bet sev ir jāpārkāpj pāri. Mums ir jāmācās piedot apkārtējiem cilvēkiem tā, kā mums ir piedevis Dievs. “Dažreiz, kad bērni šajā svētdienā nav mājās, es no viņiem saņemu īsziņu – “Mammu, piedod!”. Ir svarīgi arī ģimenē izrunāties pirms gavēņa, kurš gavēs un kā. Cilvēkiem vajag gavēt pēc savām spējām, noteikti nevajadzētu uzņemties uzreiz ļoti daudz un censties uzreiz visu izmainīt. Ir jāizvērtē arī savs veselības stāvoklis. Gavēnis ir individuāls garīgais darbs, kas ļauj cilvēkam meklēt atbildes uz fundamentāliem jautājumiem par dzīves jēgu,” saka S.Volkova. ◆

Fakti

Pelnu diena
Vēsturiski Pelnu trešdiena ir pazīstama kā publiskā grēku nožēla, kurai bija īpaša nozīme to sagatavošanā, kuri kristījās Lieldienu nakts dievkalpojumā. Tā iezīmēja vienotu gavēņa laika sākumu. Kopējs lūgšanas gars, kristiešu atklātība un pievēršanās Kungam, ko sludina Svētie Raksti, simboliski ietver šo pelnu kaisīšanu uz ticīgo galvām, ka mēs pazemībā esam atkarīgi no Dieva Vārda spēka. Pelnu trešdienai ir liela nozīme tāpat kā visam gavēņa laikam, kas mūs ieved Jēzus augšāmcelšanās noslēpumā, ko mēs svinam iekšēji atjaunoti un ar cerību, ka mūsu miesa būs pārveidota.
Avots: www.catholic.lv

Sv. Krētas Andreja Lielais kanons
Lielā gavēņa pirmajā nedēļa pirmdienā, otrdienā, trešdienā un ceturtdienā pareizticīgo dievkalpojumā tiek dziedāts Svētā Krētas Andreja Lielais kanons. Lasījumus lasa garīdznieks, un tiek dziedāts piedziedājums “Apžēlo mani, Kungs, mani apžēlo”. Kanonā tiek minēti daudzi piemēri no taisno dzīves, lai mēs censtos dzīvot līdzīgi viņiem, bet reizē ar to tiek norādītas personas, kuras sadusmojušas Dievu ar saviem grēkiem, no kuru postošā piemēra mums jācenšas izvairīties.
Avots: www.pareizticiba.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Lai Lieldienās piedzimtu no jauna

Kategorijas