Vai sācies karš par Krimu?

2014. gada 7. marts 00:00

Irēna Agapšuka, Trapenes pagasta iedzīvotāja
Nevar saprast, kam ticēt
Man Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, dzīvo māsa. Arī vīram ir tuvinieki Ukrainā, bet pēdējā laikā nav izdevies ar viņiem sazināties, tāpēc nezinām, kā viņiem tagad klājas. Protams, nekas labs nevar būt, ja valstī risinās tādi notikumi. Televīzijā skatījos Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzstāšanos, kurā viņš norādīja – ja bandīti aiztiks Krievijas valsts pilsoņus, tad Krimā tiks ievests karaspēks, lai varētu aizstāvēt savus cilvēkus. Manuprāt, vajadzētu mierīgi visu izvērtēt un apdomāt. Vai protestētājiem Maidanā vajadzēja izvirzīt tādas prasības? Šķiet, ka tur uzdarbojās bandīti. Vienkārši cilvēki uz turieni neietu. Kur tas ir redzēts, ka tā saucamos “Molotova kokteiļus” met uz cilvēkiem vienā vai otrā pusē? Tas nav normāli. Neko tādu līdz šim nebiju redzējusi. Televīzijā rādīja arī, ka bandīti grib ievest spridzekļus.
Tagad Ukrainā dzīvojošajiem pašiem ir jāatrod izeja un problēmu risinājums, jo no malas ir grūti spriest, kā būtu labāk. Nevajadzētu nevienam iejaukties valsts iekšējo jautājumu risināšanā. Tiesa, sodīt vajadzētu tos, kas to visu uzsāka. Tie ir bandīti. Televīzijā rādija, ka cilvēks ar ieroci ienāk Ukrainas Radas sēžu zālē un sāk visiem draudēt. Tādi cilvēki izraisa konfliktus. Cerēsim, ka nevajadzēs valstī ievest karavīrus. Šobrīd Ukrainas armijas iesaukuma centrus pārplūdina brīvprātīgie. Lai Dievs stāv klāt, un cerams, ka viss nomierināsies un atrisināsies. Mūsu tuvinieki dzīvo diezgan tālu no konfliktu vietām, tāpēc domājam, ka viņus tie neskars. Tagad vissaspringtākā situācija ir Krimā un tās tuvumā. Labi, ka Latvija cenšas palīdzēt šajā grūtajā situācijā ukraiņiem. Vēl jau nevar zināt, kā tur viss beigsies. Atšķirīgi viedokļi Ukrainā valda jau sen. Tie, kuri dzīvo tuvāk Eiropas valstīm, tie vēlas iekļauties Eiropas Savienībā. Savukārt tie, kuri ir tuvāk Krievijai un saistīti ar to, vēlas šīs valsts atbalstu un sadarbību. Katrā ziņā nemieri un grautiņi nav veids, kā risināt valstī samilzušas problēmas. Tie neko neatrisina, bet tiek apdraudēti un iet bojā cilvēki. Manuprāt, šajā situācijā vainojamas ir abas puses. ◆

Jānis Polis, vēsturnieks
Tā ir lielvalstu globāla spēle
Ukraina ir gana liela gan iedzīvotāju, gan teritorijas un ekonomikas ziņā, tāpēc tur savas intereses ir gan ASV, gan Krievijai. Šobrīd notiek klasiska Krimas okupācija, ko īsteno Krievija. Vladimira Putina izteikumi, ka jāsargā tautieši ārpus savas valsts, atgādina nacistu lozungu. Atcerēsimies, ar ko sākās Otrais pasaules karš. Tas sākās tad, kad Vācija sāka aktīvi aizstāvēt savus tautiešus ārzemēs. Taču pilnīgi nepamatoti ir Putina pārmetumi jaunajai Ukrainas valdībai, ka tajā ir fašisti. Tā tiek radīta, lai tauta varētu lemt savu likteni senču zemē.
Turklāt šajā lielajā politiskajā spēlē pilnīgi tiek ignorēti Krimas tatāri, kuriem ir vislielākās tiesības uz Krimas pussalu. Tie ir šīs teritorijas pamatiedzīvotāji, kuri ir cietuši Krievijas represijās. 15. - 18.gadsimtā Krimas haniste bija varena valsts, kuras teritorija iestiepās kontinentālās Ukrainas dienvidu daļā. Kad to iekaroja Krievija, liela daļa Krimas tatāru bija spiesti doties prom no dzimtenes. Daudzi dzīvo Turcijā, Rumānijā un citās valstīs. Kad pēc Otrā pasaules kara Krimas tatāri vēlējās atjaunot savu nacionālo valsti, tas tika vērtēts kā atbalsts Hitleram, tāpēc šo tautu pilnībā izsūtīja. Manuprāt, politiķiem visās pasaules valstīs to vajadzētu atcerēties. Tikai Mihaila Gorbačova pārbūves laikā Krimas tatāriem ļāva atgriezties etniskajā dzimtenē. Viņiem būtu jājautā, kādam ir jābūt Krimas statusam. Diemžēl par viņu eksistenci nekur nekas netiek minēts.
Tie ir klaji meli, ka šajā teritorijā bija Kijevas krievzeme. Valsts ar tādu nosaukumu nekad nav eksistējusi. Tā ir vēstures falsifikācija, jo Krievijas vēsturnieki šo valsti tā nosauca tikai 19.gadsimtā.
Tagad Krievijas Federācijas augšējā palāta pieņēmusi lēmumu atļaut Valsts prezidentam ievest karaspēku ne tikai Krimā, bet arī Ukrainā. Turklāt tika izteikts ultimāts Ukrainas Bruņoto Spēku vienībām nolikt ieročus vai pāriet Krimas pussalas vadītāja pakļautībā. Par laimi draudi netika īstenoti. ◆

Kārlis Krēsliņš, Saeimas deputāts
Par mata tiesu no pasaules kara
Es biju pārliecināts, ka ir atsevišķi cilvēki pašnāvnieki, bet izrādās, ka pašnāvniece var būt arī valsts, ja tajā ir “stingrs” vadītājs vai diktators. Tagad Ukrainā ir izsludināta mobilizācija. Tas nozīmē, ka valsts gatavojas karam. Nedomāju, ka ir pamatotas cerības – Ukrainā Krievijas Bruņotie Spēki varēs darīt, ko gribēs, bez pretestības. Kas notiks Krievijā, ja no Ukrainas tiks vesti kritušie? Šīs valsts RBK televīzijas kanālā militārie eksperti sprieda, ka Krievijas Bruņoto Spēku kapacitāte nav pietiekama, salīdzinot ar NATO, bet valsts militārajā doktrīnā esot atļauts lietot taktiskos kodolieročus. Tas liecina, ka pašnāvniece var būt arī valsts vadība, kas 21.gadsimtā var pieņemt lēmumu ievest savus Bruņotos Spēkus, lai aizstāvētu tautiešus, kā to pirms gadsimta darīja Hitlers, pamatojot iebrukumu Čehoslovākijā, vai Staļins, pamatojot iebrukumu Somijā, vai PSRS, iebrūkot Afganistānā ar nedaudz citu pamatojumu. Krievijas vadība un tās eksperti pauž domas, kas var izraisīt trešo pasaules karu.
Krievijas Valsts prezidents Vladimirs Putins dažiem plašsaziņas līdzekļiem preses konferencē skaidroja situāciju. Viņš turpina atzīt Janukoviču par Ukrainas prezidentu, bet neatzīst esošo Valsts prezidenta pienākumu izpildītāju un valdību. Tāpēc viņam neesot, ar ko uzsākt sarunas Ukrainā. Lai gan Putins atsaucas uz Janukoviča lūgumu ievest Ukrainā karaspēku, tagad ir skaidrs, ka nebija domāts uzsākt karu, bet pajokot. Taču liela pasaules daļa noticēja militārā konflikta iespējamībai. Toties Krievijas operācija Gruzijā, kuru vēl spilgti atceramies, un tagad Ukrainā nozīmē, ka arī Baltijas valstīs var izveidot situāciju, kad nepieciešams aizstāvēt tautiešus. Tas ir nopietns apdraudējums, kas nav pieļaujams 21.gadsimtā. Uzskatu, ka vajag steidzami pārstrādāt mūsu valsts nacionālās drošības un valsts aizsardzības koncepcijas, likumus un plānus, paredzot to īstenošanai atbilstošus resursus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Vai sācies karš par Krimu?

Kategorijas