Regulēs dzīvi Alūksnes novadā turpmākajos 12 gados

2014. gada 14. marts 00:00

647

Alūksnes novadā tapis apjomīgs dokuments – Alūksnes novada teritorijas plānojuma 2015. līdz 2027.gadam 1.redakcija. Tas parāda, kādi esam šobrīd, un ieskicē to, kādi vēlamies būt turpmākos 12 gadus, kā arī regulēs, pēc kādiem principiem novadā būs jādzīvo. Līdz 25.aprīlim iedzīvotājiem ir iespēja vēl mainīt tā saturu ar saviem priekšlikumiem, jo spēkā jaunais plānojums stāsies ar 2015.gadu.
Alūksnes novada domes teritoriālplānotāja Aivita Māsēna norāda - valstī ar 2015.gadu izveidos arī vienotu teritorijas attīstības, plānošanas un informācijas sistēmu, kurā būs pieejama visu Latvijas novadu teritorijas plānojumu.

Tikai Mālupē iedzīvotāju vairāk
Kad 2009.gadā izveidoja Alūksnes novadu, tajā bija 19 121 iedzīvotājs, bet 2013.gada maijā – par 1060 mazāk - 18 061. Lielākais iedzīvotāju skaits jeb 46 procenti koncentrējas Alūksnes pilsētā – 8500. Vienīgais pagasts, kurā iedzīvotāju skaits palielinājies, ir Mālupe. Neliels samazinājums – līdz 10 iedzīvotājiem - skāris Annas un Malienas pagastu, bet vislielākais samazinājums ir Pededzes un Mārkalnes pagastā. Salīdzinot iedzīvotāju blīvuma rādītājus novada lauku teritorijās, augstākie rādītāji (vairāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) ir Jaunlaicenes, Annas un Malienas pagastam, jo šo pagastu teritorijas ir salīdzinoši nelielas pēc platības. Zemākie rādītāji (mazāk par 3,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) ir Veclaicenes, Mārkalnes un Liepnas pagastam. Starp Vidzemes reģiona novadiem Alūksnē ir vislielākais bezdarba līmenis. Vislielākā apdzīvotība starp ciemiem ir Alsviķu pagastā – ciemos dzīvo 78 procenti pagasta iedzīvotāju. Vismazāk - Pededzes un Zaicevas ciemos, kur kopā dzīvo 21 procents pagasta iedzīvotāju. 52 procenti Alūksnes novada iedzīvotāju ir sievietes. Darbspējas vecuma struktūra novadā liecina, ka cilvēku novecošana ir aktuāla, jo iedzīvotāju skaits līdz darbspējas vecumam (2362) ir mazāks nekā iedzīvotāju skaits pēc darbspējas vecuma (3848).

Vērtīgākā zeme – trīs
pagastos
Pēc Valsts zemes dienesta datiem uz pagājušā gada janvāri Alūksnes novadā bija 48 843,5 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Visintensīvākā tās apsaimniekošana ir Ilzenes, Mālupes un Pededzes pagastā. Visvairāk audzē lopbarības kultūras, tad graudaugus.

“Šis ir brīdis, kad vēl var kaut ko mainīt, lai nav tā, ka teritorijā, kuras izmantošanas mērķis plānojumā būs lauksaimnieciskā ražošana, kāds pēkšņi upes krastā gribēs būvēt viesu māju.”
Arturs Dukulis

Izvērtējot lauksaimniecības zemes Alūksnes novadā, secināts, ka liels ir neapsaimniekoto zemju procents. Visvairāk neapstrādātu zemju platību – 30,9 procenti – ir Alsviķu pagastā, daudz neatpaliek arī Kalncempju pagasts. Vislabāk zemi apsaimnieko Zeltiņu, Jaunannas un Malienas pagastā. Zemes vērtība ballēs viszemākā ir Liepnas un Alsviķu pagastā, visaugstākā - Malienas, Jaunannas un Ilzenes pagastā. Kopumā novadā lauksaimniecības zemes laika posmā no 2003. līdz 2012.gadam samazinājušās par 1614 hektāriem – platības aizaugušas ar mežu, lielākoties neapsaimniekotajās zemēs. Kalncempju pagastā ir vislielākais lauksaimniecībā izmantojamās zemes samazinājums. Vēl arvien ir lauksaimniecības platības, kas tiek appļautas ar mērķi nevis iegūt no tās produkciju, bet gan saņemt platību maksājumus. Atzīmētas arī latvāņu teritorijas, norādot, ka vislielākā to izplatība ir Alsviķu pagastā.

Pieckārt vairāk bišu saimju
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem Alūksnes novadā 2013.gada jūlijā bija 6701 liellops (tostarp 3287 slaucamās govis, cūkas – 436, aitas – 2183, kazas – 460, zirgi – 156). Salīdzinot ar 2005.gadu, gandrīz pieckārtīgi pieaudzis bišu saimju skaits - 2061 saime 2013.gadā. Būtiski samazinājies liellopu novietņu skaits ar ietilpību no 1 līdz 5 liellopiem, kas pārsvarā bija katrā lauku viensētā. Šo ganāmpulku likvidācijai par pamatu bija izmaksas, kas nepieciešamas ganāmpulka uzturēšanai, un viensētās dzīvojošo skaita samazināšanās. Savukārt palielinājies novietņu skaits ar ietilpību no 21 līdz 50 liellopiem un no 51 līdz 100 liellopiem. Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta datiem Alūksnes novadā reģistrētas 99 bioloģiskās saimniecības: Alsviķos – 14; Annā – 4; Ilzenē – 2; Jaunalūksnē – 14; Jaunannā – 6; Jaunlaicenē – 3; Kalncempjos – 4; Liepnā – 15; Malienā – 1; Mārkalnē – 5; Pededzē – 6; Veclaicenē – 5; Zeltiņos – 14; Ziemerī – 5. To spektrs ir ļoti dažāds, pārstāvētas visas tradicionālās lauksaimniecības nozares, piemēram, ar dārzeņkopību nodarbojas 25 saimniecībās, ar piena lopkopību – 49, ar biškopību – 7.

Pilsēta lielāka, ciemu – mazāk
Jaunajā plānojumā ir precizētas ciemu robežas. “Ciemu robežas samazinātas visiem ciemiem, izņemot Mālupes. No ciemu robežām izņemtas platības, ko aizņem privātpersonu meži, atsevišķi stāvošas viensētas. Ciema statusa vairs nav Karvas ciemam, jo tur iedzīvotājiem nav pieejami pakalpojumi, nekursē sabiedriskais transports, raksturīga viensētu apbūve, ir mazs iedzīvotāju skaits. Arī 30 ciemiem Pededzes pagastā vairs nav ciema statusa, jo šobrīd tajos ir ļoti maz iedzīvotāju, dažos pat tikai viens vai divi. Dati uz 2013.gadu liecina, ka ciemos vismazāk iedzīvotāju ir Karvā, Pullanā, Kalncempjos, Ziemerī,” saka A.Māsēna.
Ir mainīta arī Alūksnes pilsētas robeža, pilsētai pievienojot 1,9 hektārus Jaunalūksnes pagasta teritorijas, kurā atrodas Kalnadruvu mazdārziņi. A.Māsēna norāda - šī dārza māju apbūve jau gadu gaitā dabiski iekļāvusies pilsētā. “Jāuzsver, ka jaunajā plānojumā vairs nav arī dārza māju apbūves teritorijas – tagad tā klasificēta kā savrupmāju apbūves teritorija, bet nosakot šaurāku izmantošanas veidu, kas nerada kaitējumu apkārtējo māju iedzīvotājiem. Jau līdz šim bija tendence dārza māju rajonā uzsākt savrupmāju būvniecību vai par tādām pārbūvēt esošās dārza mājas,” uzsver A.Māsēna.
Iepriekš meži Alūksnes pilsētā bija kā dabas teritorijas, bet darba grupā vienojās – tā kā šīs teritorijas ir lielas, tad turpmāk tās būs definētas kā pilsētas meži, bet ar parka statusu paliks tikai trīs teritorijas – Alūksnes pils parks, Tempļakalna parks un Septiņsimtgades parks.

Maz būvē dzīvojamās mājas
Izvērtējot novadā izsniegto plānošanas un arhitektūras uzdevumu un ekspluatācijā nodoto dzīvojamo māju skaitu, secināms, ka no 2010. līdz 2014.gadam Alūksnē uzbūvētas tikai piecas dzīvojamās mājas, Alsviķos – divas, pa vienai - Pededzē, Jaunalūksnē, Annā, Jaunlaicenē, Veclaicenē, Ziemerī.
A.Māsēna norāda - tas parāda, ka dzīvē nav attaisnojies iepriekšējos plānojumos ietvertais: procentuāli lielas teritorijas paredzēt dzīvojamo māju apbūvei.
Jaunajā plānojumā noteikts funkcionālais zonējums ar 12 zonām – līdz šim bija 32, kas reizēm pat savstarpēji pārklājās. Ir noteikti arī pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamie zemesgabali. Rūpnieciskajā teritorijā atļauta vieglā un smagā rūpniecība, pirmapstrādes uzņēmumu apbūve, ciemu teritorijās – arī lauksaimnieciskā ražošana, pārstrādes uzņēmumu apbūve, derīgo izrakteņu ieguve un cits. Izņemta sabiedriskas nozīmes objektu apbūve no Alūksnes Pilssalas, atstājot šo vietu kā dabas apstādījumu teritoriju.

Daudz zemnieku saimniecību
Izvērtējot dabas resursu pieejamību un uzņēmējdarbības tradīcijas, saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona plānošanas dokumentiem, vadoties pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātās metodikas, noteikts, kurām uzņēmējdarbības jomām novadā ir perspektīvā ekonomiskā specializācija.
“Jaunajā plānojumā vairs nav arī dārza māju apbūves teritorijas – tagad tā klasificēta kā savrupmāju apbūves teritorija, bet nosakot šaurāku izmantošanas veidu.”
Aivita Māsēna

Tās ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde, koka izstrādājumu ražošana, tūrisms, transporta un kravu pārvadājumi, atjaunojamās enerģijas ražošana. Alūksnes novadam kā pierobežas teritorijai perspektīva būšot arī dažādu pakalpojumu jomu attīstība. Šobrīd novadā uzņēmumi ir izvietojušies pa visu teritoriju, kas ir priekšnoteikums tās vienmērīgai attīstībai. Alūksnes pilsētā vairāk koncentrējušies uzņēmumi, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu. Saskaņā ar datu bāzē “Lursoft” pieejamo informāciju Alūksnes novadā ir 2112 uzņēmumi, tostarp aktīvi tikai 1496, bet 616 reģistrētie un nelikvidētie. Salīdzinot ar citiem Vidzemes reģiona novadiem, Alūksnes novadā ir lielāks pašnodarbināto personu īpatsvars. Daudz ir zemnieku saimniecību - 52 procenti no visiem reģistrētajiem juridisko formu uzņēmumiem. Lielākajai daļai uzņēmumu novadā darbības veids ir zāģēšana, ēvelēšana un impregnēšana, kravu pārvadājumi pa autoceļiem un mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku.

Tūrismā vēl daudz darāmā
Plānojumā analizēta arī tūrisma nozare. Secināts, ka Alūksnes novads nevar lepoties ar tūrismam raksturīgo piedāvājumu pārbagātību - lai gan novada teritorijā ir daudz kultūrvēsturisko objektu, to atrašanās vietas, nokļūšanas iespējas, kā arī vietām to nesakoptība nerada pieprasījumu pēc to iekļaušanas tūrisma maršrutos. Uzsvērts, ka novada ceļu neapmierinošai kvalitātei ir būtiski negatīva ietekme uz tūrisma attīstību. Kā ļoti perspektīvs piesaistes objekts, kas izmantojams gan ziemā, gan vasarā, minēts Alūksnes ezers. Pirms dažiem gadiem izstrādāts tūrisma mārketinga pētījums par Alūksnes novadu. Tajā norādīts, ka tūrisma firmu maršrutu piedāvājumos ceļojumiem lielākoties Alūksne nav galamērķis, bet tiek iekļauta kopīgā maršrutā. Alūksne atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī attiecībā pret dažādu pārrobežu sadarbības tūrisma produktu veidošanu un attīstību - šīs priekšrocības gan nav vēl pilnībā izmantotas. Joprojām tūrisma produktu veidošanā Alūksnes pilsētā viens no traucējošiem faktoriem ir standarta tūristu klases viesnīcas trūkums, kur izguldīt tūristu grupu. Plānojumā uzsvērts - “Alūksnes novadā vēl daudz darāmā, lai padarītu teritoriju pievilcīgu tūristiem: jāmeklē veidi, kā panākt Alūksni par pievilcīgu apskates galamērķi ne tikai pašmāju tūristiem, bet arī viesiem no Igaunijas un Krievijas Federācijas.”

Neizlemj par servitūta ceļu
Veidojot plānojumu, notikuši izbraukumi uz pagastiem, saņemti atzinumi no atbilstošajām institūcijām un 22 iesniegumi no fiziskām personām. No šiem iesniegumiem atbalstīti 19, noraidīti 2, bet par 1 priekšlikumu arī darba grupa nav spējusi vienoties, jo jautājums sarežģīts. Tajā iedzīvotājs lūdz, lai ceļu, kas vijas gar Alūksnes ezera krastu no Melnuma caur atpūtas kompleksu „Jaunsētas”, nosaka kā pašvaldības ceļu, jo šobrīd tas ir servitūta ceļš.
“Runājot ar Ziemera pagasta pārvaldes darbiniekiem, sliecamies uz to, ka šis ceļš varētu būt pašvaldības ceļš. Tas būtu 2,1 kilometra garumā no Melnuma līdz valsts autoceļam “Alūksne – Ziemeri - Veclaicene” un skartu piecus īpašumus. Druvis Tomsons, kas ir viens no zemes īpašniekiem, uzsver – pašvaldība var šo ceļu dabūt, bet lai nopērk, jo viņš ceļa uzlabošanā ieguldījis līdzekļus. Pašvaldības darba grupā nevarējām rast kopīgu viedokli, kā rīkoties. Ja to nosaka kā perspektīvo pašvaldības ceļu, tad būs jāveic zemes ierīcības projekta izstrāde un zemes atsavināšana,” skaidro A.Māsēna.
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda – juridiski pastāv iespējas šo ceļu noteikt par pašvaldībai piekrītošu. „Tā kā tas ir servitūta ceļš, pēc likuma nebūtu tiesību nevienam liegt pa to braukt. Pašvaldība var atpirkt šo ceļu, bet tad būs jautājums, cik tas īsti maksā un vai pašvaldība gribēs tajā investēt, turklāt novadā radīsies arī citi šāda precedenta gadījumi,” saka Dz.Adlers.
Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine precizē – šajā gadījumā servitūts noteikts par labu konkrētiem īpašumiem, kuru saimnieki citām personām, kas vēlas pa šo ceļu gar publisko ezeru pārvietoties, liek to ar viņiem saskaņot. Pašvaldības zemes ierīkotāja Inese Randa norāda – lieli strīdi par šo ceļu ilgst jau gadiem.

Gaida priekšlikumus tagad
Tautsaimniecības komitejas sēdē februārī no Alūksnes novada domes deputātiem priekšlikumi rīcībai neizskanēja – atstāja ceļu esošajā statusā un kā atklātu jautājumu, norādot, ka iedzīvotāji atkal par to var izteikt savus priekšlikumus, jo tagad līdz 25.aprīlim notiek plānojuma sabiedriskā apspriešana un sapulces iedzīvotājiem. A.Māsēna rosina tās apmeklēt, lai izrunātu atšķirības, ko paredz jaunais plānojums. “Piemēram, turpmāk būs vienoti noteikumi novadā par apmežošanu, būs izmaiņas zemes gabalu nodalīšanā,” saka A.Māsēna.
Arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis rosina iedzīvotājus pievērst uzmanību tam, ka plānojums top, un iesaistīties. “Šis ir brīdis, kad vēl var kaut ko mainīt, lai nav tā, ka teritorijā, kuras izmantošanas mērķis plānojumā būs lauksaimnieciskā ražošana, kāds pēkšņi upes krastā gribēs būvēt viesu māju. Aicinu rosināt izmaiņas tagad, jo vēlāk to izdarīt būs grūtāk. Īpaši rosinu padomāt iedzīvotājus, kuru īpašumi ir Zaicevas ceļa malās, jo pēc ceļa asfaltēšanas šī teritorija būs saistošāka uzņēmējdarbībai,” saka A.Dukulis.
Ar plānojumu var iepazīties Alūksnes novada administrācijas ēkā un pagastu pārvaldēs līdz 25.aprīlim. ◆

No Alūksnes novada teritorijas plānojuma
2015. līdz 2027.gadam:

◆ Pēc platības lielākā Alūksnes novada teritoriālā vienība ir Liepnas pagasts, kas aizņem 16 % novada kopplatības, mazākā ir Alūksnes pilsēta – tikai 0,8 % no novada kopplatības.
◆ Alūksnes novads ir viens no bagātākajiem meža resursu ziņā – tie aizņem 61,2 % no visas novada teritorijas. Mežiem bagātākie ir Liepnas, Jaunannas un Mālupes pagasti, bet vismazāk mežu ir Annā, Kalncempjos un Malienā.
◆ Alūksnes novadā notikušajos darījumos ar mežiem vidējā pārdošanas cena bijusi 1129 eiro par hektāru 2011.gadā un 1036 eiro par hektāru 2013.gada 3.ceturksnī (avots: kadastralavertiba.lv).
◆ Alūksnes pilsētā dzīvokļu tirgū darījumu (pirkuma-pārdevuma līgumi) skaits nepārsniedz 50: 2012.gadā notikuši 48 darījumi, līdz 2013.gada septembrim – 39.
◆ Salīdzinot ar 2010.gadu, 2013.gadā skolēnu skaits Alūksnes novadā samazinājies par 550.
◆ Alūksnes novadā populārākie sporta veidi ir basketbols, futbols un volejbols.
◆ Alūksnes novada pašvaldība no 2010.gada novadā īstenojusi 108 projektus, piesaistot līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem. Visapjomīgākie projekti bija ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Alūksnē, Liepnā un Malienā. Autoceļu rekonstrukcijas veiktas Zeltiņu, Veclaicenes, Pededzes, Mārkalnes, Malienas, Liepnas, Kalncempju un Jaunlaicenes pagastā, kā arī ielu rekonstrukcija Alūksnē. Piesaistītais finansējums ieguldīts pašvaldības ēku, tajā skaitā izglītības iestāžu, energoefektivitātes uzlabošanai, kultūras, izglītības un sporta attīstībai, citiem. Lielākais ieviesto projektu skaits ir Alūksnē – 37. Kopš 2010.gada neviens projekts nav realizēts Ilzenē, šajā teritorijā līdzīgi projekti īstenoti jau pirms novada izveidošanas.
◆ Alūksnes novadā kopumā ir 20 uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 711 435,91 eiro gadā. Tikai viena uzņēmumu gada apgrozījums pārsniedz 5 691 487,24 eiro, 11 uzņēmumiem gada apgrozījums ir robežās starp 1,2 līdz 2,8 miljoniem eiro, 7 uzņēmumiem gada apgrozījums ir no 711 000 līdz 1,2 miljoniem eiro, bet pārējiem uzņēmumiem gada apgrozījums ir zem 711 000 eiro.
◆ Ja salīdzina rādītājus pēc uzņēmumu reģistrēto pamatkapitāla apjoma, piemēram, ar Gulbenes novadu un Cēsu novadu, tad Alūksnes novadam rādītāji ir vismazākie: vidējais viena uzņēmuma reģistrētais pamatkapitāls Alūksnes novadā ir 8463,24 eiro, Gulbenes novadā –
10 492,26 eiro, Cēsu novadā – 30 265,91 eiro.
◆ Visvairāk darījumu (pirkumi - pārdevumi) ar lauksaimniecības zemēm veikti Alsviķos (2011.gadā 89; 2012.gadā 51) un Mārkalnē (91 un 40). Vismazāk - Jaunannā (4 un 10) un Zeltiņos (6 un 7). Darījumu vidējā cena bijusi 479,72 eiro par hektāru 2011.gadā, 440,42 eiro par hektāru 2012.gadā, 2013.gada 3.ceturksnī - 604,27 eiro par hektāru.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Regulēs dzīvi Alūksnes novadā turpmākajos 12 gados

Kategorijas