Jubilejā - paši skaistākie vārdi

2014. gada 14. marts 00:00

459

Apes jauktais koris “Ape” rīt svinēs 65 gadu jubileju, ar dziesmām priecējot sevi un klausītājus. Dziedāšanas tradīcijas Apē bijušas vienmēr, turklāt šo gadu laikā koris ap sevi pulcējis ne tikai Apes iedzīvotājus, bet arī gaujieniešus, trapeniešus, veclaiceniešus, alsviķiešus un iedzīvotājus no citiem pagastiem.
Kopš 1989.gada kora diriģente ir Sandra Oto. Viņa atzīst – kori vadīt nav viegli, bet patīkami, jo kolektīvs ir kā viena ģimene, kur līdzi pārdzīvo katra dalībnieka bēdas un kopā priecājas par jaukajiem brīžiem.

Dzied vairākas ģimenes
Apes jauktajā korī dzied un savulaik dziedājušas daudzas ģimenes. Viena no tām ir Loču ģimene – lai gan šobrīd korī dzied Iveta un Jānis, agrāk tajā dziedājuši arī četri no viņu pieciem bērniem. J.Ločs korī dzied jau 24 gadus, Iveta – nedaudz mazāk. „Jau augstskolas laikā mēs ar Jāni sadziedājāmies – abi studējām Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, dziedājām tur fakultātes ansamblī, viens otrā ciešāk ieskatījāmies, apprecējāmies un nu kopā dziedam jau 35 gadus…” smaidot atceras Iveta.
“Kad mēs ar sievu sākām dziedāt Apes korī, tajā notika paaudžu maiņa. Man vienmēr ir simpatizējis šis kolektīvs, jo tur ir cilvēki, ar kuriem ir patīkami komunicēt, pajokot, padziedāt un paballēt. Man dziedāšana dod gandarījumu – tā ir gandrīz dzīves nepieciešamība!” saka Jānis.
Loči dzied arī katoļu baznīcas korī Alūksnē. Iveta atzīst – arī ārpus abiem koriem gana bieži sanāk uzdziedāt. “Jānis no mums diviem pazīst notis. Apskaņojam misi, kad tā notiek Apē. Mums abiem arī ģimenes ir ļoti muzikālas – visās saiešanās dziedāts! Mans tētis pats bija iemācījies spēlēt akordeonu, mandolīnu, viņam bija ļoti skaista balss. Arī Jānim vecāki bija muzikāli, bet māsa – mūzikas skolotāja, arī viņas bērni ir ļoti muzikāli. Kad mūsu ģimenes satiekas jubilejās, ir dzimtas koris ar muzikālo pavadījumu.” J.Ločs uzsver – ja ģimenē dzied, tad to iemācās arī bērni.

Apes korī – brīvdomātāji
Apes korī dzied dažāda vecuma koristi – sākot no 9.klases skolēniem, kopā aptuveni 35 dalībnieki. „Reizēm pēc grūtas darba dienas uznāk slinkums iet uz kora mēģinājumu, bet tad vīrs man saka: tev nebūs neērti, ka trapenieši un gaujienieši būs atbraukuši?! Un eju!” saka I.Loča. Raksturojot kora kolektīvu, Loči atzīst – tas ir ļoti jauks, draudzīgs un foršs. „Īsts dzinulis ir Anita Harju - kora vecākā. Mums korī ļoti pietrūkst Andra Harju. Viņš bija kā kora dvēselīte, plašu sirdi, vienmēr prata visus uzmundrināt, sagādāt patīkamus pārsteigumus, bet ballēs vienmēr izdancināja visas koristes…”
Iveta uzskata - kori var raksturot īsi: brīvdomātāji! Diriģente Sandra Oto secina: ir dziedātāji, kuri uz kori nāk dziedāšanas pēc, citi – kompānijas pēc, vēl citi – ballēšanās pēc, bet ir arī tādi, kuriem patīk īsta kora dziedāšana. “Diriģents jau zina, kā pret katru kora brīvdomātāju izturēties. Neesmu lielu ambīciju cilvēks – sadzīvojam mierīgi. Kādreiz daru, kā vēlas koris, bet citreiz koris dara, kā grib diriģents. Korī dzied vairāki jaunieši – tiesa, atrast jauniešus, kas šodien labprāt apmeklē kori, nav viegli, jo jaunajiem ir daudz citu interešu. Viņi zina, ka dziedāšana korī prasa regulāru darbu,” atzīst S.Oto. Korim ir arī vairāki koncertmeistari – Guntis Brutāns, Lāsma Cunska un Rita Bogdanova, bet nošu partijas palīdz apgūt Ilze Dāve.

Patīk dziesmas dvēselei
„Kādas dziesmas patīk dziedāt? Skaistas! Dziesmas sirdij un dvēselei,” atzīst Iveta. Jānis piebilst - reizēm jāmācās grūtas dziesmas, bet, kad dzirdi, kā tā skan, ir patīkams gandarījums. “Man nepatika pēdējo Dziesmu svētku repertuārs, kur daudzviet bija „bum, bum” – drusku par daudz tās rībināšanas,” saka J.Ločs.
S.Oto atzīst - ar dziesmām var būt arī tā: no viena grāvja otrā. “Gadu laikā kora repertuārs ir mainījies un jāatzīst, ka šobrīd tas ir kļuvis sadzīviskāks. Tiesa, ne tik sarežģīts. Bet tajā pat laikā korus mudina nebaidīties no jauniem mūzikas izteiksmes līdzekļiem. Jāsaka gan: nodziedāt var visu – ja ir dziesma, tad dziedātājus vienmēr var atrast,” saka S.Oto.
Kora dalībniece Ilva Sāre atzīst – piedaloties dažādu kultūras projektu īstenošanā, koris iemācījies jaunas dziesmas. “Ir uzvests koncertuzvedums “Gaismas atgriešanās”, speciāli Apes korim tautasdziesmas apdarinājis Valdis Zilveris un dziesmas ar tautasdziesmas vārdiem rakstīja Guntis Brutāns. Dziedam kopā ar solistiem no pašu vidus.”
Šobrīd koris mēģina koru olimpiādes repertuāru, dzied arī Melngaiļa svētku repertuāru. “Koristu grupa šovasar brauks uz Vāciju – šim braucienam repertuāru ir sagatavojusi Ināra Kravale. Pēdējos divus gadus martā braucam uzstāties uz Igauniju, bet šogad maijā igauņi brauks uzstāties pie mums,” stāsta S.Oto.

Gatavo īpašu repertuāru
Jubilejas koncertam “Paši skaistākie vārdi”, kas notiks sestdien pulksten 19.00 Apes tautas namā, Apes koris gatavo īpašu repertuāru. S.Oto atklāj – skanēs jau iepriekš dzirdētas dziesmas, bet būs arī jaunas. “Skanēs pa dziesmai no koncertuzveduma “Gaismas atgriešanās”, no V.Zilvera veidotā cikla „Skaņas skand Apes dziesmas” un G.Brutāna sarakstītā „Skaista, skaista tēvu zeme”, arī no Dziesmu svētku repertuāra un citas iedziedātas, skanīgas dziesmas,” saka S.Oto. “Jubilejas koncertā pie klausītājiem koris grib iet ar pašiem skaistākajiem vārdiem par mīlestību, dabu, Latviju, par mums pašiem. Skaistākos vārdus meklēsim dziesmās, ko gadu laikā koris ir iedziedājis. Skanēs arī dziesma, ko pirms 65 gadiem kora dalībnieki iemācījušies kā pirmo - “Krauklīts sēž ozolā”. Tā mums ir nezūdoša vērtība – klasika!” atklāj I.Sāre. Uzstāsies arī draugi – koris “Vidzemīte”, Alūksnes tautas nama koris. Būs dziesmas, ko Apes koris izpildīs kopā ar Dāvja Ozoliņa Apes vidusskolas skolēnu ansambli, solisti, koncerta vadītāju Ilzi Ērmani.
I.Sāre uz jubilejas koncertu mīļi aicina ikvienu, kurš savulaik dziedājis Apes korī, lai svinētu svētkus un atkal vienotos kopīgā dziesmā. “Ielūgumus neesam izsūtījuši, jo draugu, labdaru ir ļoti daudz, tādēļ aicinām ikvienu, kam patīk mūzika!” viņa saka. ◆

Atmiņā vairāk nekā 20 skanīgi gadi

Apeniete Dzintra Ozoliņa Apes jauktajā korī dziedājusi no 1989.gada vairāk nekā 20 gadus. Kopš 2008.gada un joprojām Dz.Ozoliņa dzied Apes senioru ansamblī “Dziesmas mūžs”, ko arī vada S.Oto, un dejo dāmu deju grupā “Vīgriezes”.
“Iepriekš dziedāju Apes sadzīves tradīciju ansamblī, tad pārgāju uz kori, kad to sāka vadīt S.Oto. Jau ansamblī biju iepazinusi diriģentes Sandras sirdsdegsmi un enerģiju ap sevi pulcēt cilvēkus, kuri mīl dziesmu. Es korī dziedāju otro soprānu līdz 2012.gada rudenim – man Apes jauktajā korī ir aizritējuši vairāk nekā 20 skanīgi gadi. Koris ir piedalījies visos Latviešu Dziesmu svētkos Mežaparka Lielajā estrādē. Piedalījāmies I Starptautiskajā koru festivālā Secē 2007.gada vasarā, Latvijas Radio konkursā “Koru kari” 2008.gadā, kur sadziedājāmies kopā ar Rēzeknes kori un guvām 1.vietu. Nozīmīgs notikums bija Apes jauktā kora karoga iesvētīšana 55.jubilejā 2004.gadā. Katru gadu piedalījāmies Jāzepa Vītola Mūzikas dienās Gaujienā. Protams, katrā kolektīvā jāievēro sava disciplīna, jāapmeklē mēģinājumi, tu izjūti atbildību pret pārējiem kolektīva dalībniekiem, bet pozitīvo emociju mirkļi, ko gūsti dziedot, nav izmērojami. Jubilejā koristiem novēlu, lai skanīgās balsis turpina skanēt visos nākamajos Dziesmu un deju svētkos Rīgā, jo katra dziedātāja sapnis ir tur nokļūt!”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Jubilejā - paši skaistākie vārdi

Kategorijas