Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Logo

Grib būt skeletonisti un bobslejisti

Agita Bērziņa
Laikraksta arhīvs

2014. gada 14. marts 00:00

33

Uz jauno bobslejistu un skeletonistu testiem Rīgā Daugavas stadiona vieglatlētikas manēžā bija ieradušies vairāk nekā 130 jaunieši no visas Latvijas, arī trīs alūksnieši – Rūdolfs Sviklis, Reinis Musts un Edgars Bušenko. Treneru blociņos tika ierakstīti vien labāko 20 vārdi, starp kuriem ir arī Rūdolfs Sviklis.
R.Sviklis uz atlasi devās, tēta mudināts. Viņš zināja, ka spēs iekļauties noteiktajās normās, tāpēc nolēmis pamēģināt. Kandidātiem bija jāskrien 30 metri gaitā vismaz 3,20 sekundēs un jālec tālumā no vietas vismaz 2,75 metri. Tie, kuri iekļāvās normās, stūma arī bobsleja trenažieri. “Man testa uzdevumi nelikās grūti. Grūtākais vienīgi bija stumt bobsleja trenažieri, jo nekad neko tādu nebiju darījis. Taču arī ar šo uzdevumi veiksmīgi tiku galā,” stāsta R.Sviklis. Viņa uzrādītie rezultāti bija labi, tāpēc viņš ir iekļauts labāko 20 kandidātu sarakstā. Cik no viņiem reāli sēdīsies bobsleja kamanās un startēs sacensībās, šobrīd vēl nav zināms. “Gaidu aicinājumu piedalīties treniņos. Kad tie būs, nezinu. Līdz tam, protams, gatavošos. Apmeklēju trenažieru zāli un basketbola treniņus,” stāsta R.Sviklis.
Jaunietis vienmēr bijis sportisti aktīvs – spēlē basketbolu, futbolu un ziemā arī hokeju. “Ja mani izvēlēsies bobsleja komandai, esmu gatavs kļūst par profesionālu sportistu. Tas nebūt nenozīmē, ka viss jāpamet, jo sportisti arī strādā. Esmu gatavs šādam izaicinājumam,” stāsta R.Sviklis. Viņš mācās Latvijas Universitātē Datorikas fakultātē, kur šobrīd raksta kvalifikācijas darbu un iziet praksi.

Cerības nav zaudētas
R.Musts, kurš līdz šim bija vairāk zināms kā ūdens motosportists, uz testiem devies, jo ikdienā pietrūkst azarta un sportiskā gara. “Ūdens motosporta sacensībās kādu laiku nestartēšu. Taču man prasās ātrumu un ar tehniku saistītas lietas. Domāju, ka manas iegūtās zināšanas ūdens sportā, noderētu bobslejā vai skeletonā. Sākumā biju domājis rādīt sevi kā bobsleja pilotu, taču mana sagatavotība nav tik laba,” stāsta R.Musts. Līdz labākajiem, kas testā stūma bobsleja trenažieri, viņam pietrūka pavisam maz. 30 metru skrējienu viņš veica 3,9 sekundēs. Viņš pats savu rezultātu vērtē kā labu, jo četrus gadus nav skrējis šādu distanci. Tomēr R.Musts nav zaudējis cerības kļūt par profesionālu sportistu un jau šo sestdien privāti tiksies ar treneri Daini Dukuru, kuram rādīs savus spēkus vēlreiz. Reinis pagājušajās brīvdienās apmeklēja arī noslēguma pasākumu Siguldā, kur tikās ar bobslejistiem. Viņš teic, ka dzīvē bobslejs ir pavisam citādāks nekā televīzijā. “Cerības neesmu zaudējis. Mēģināšu arī nākamgad, bet tad jau būšu labākā formā. Tagad man ir skaidrs rezultāts, uz ko jātiecas,” saka viņš. R.Musts mācās Rīgas celtniecības koledžā  par būvinženieri un būvdarbu vadītāju. Līdztekus mācībām viņš strādā savā jomā.

Satraucas par vieglatlētiku
Bez īpašas gatavošanās uz testiem devās E.Bušenko. Iedrošinājumu pamēģināt viņš saņēmis no bobsleja stūmēja Intara Dambja un un vieglatlētikas trenera Ilgvara Vaska. “Ņemot vērā to, ka darba dēļ divus gadus neesmu pilnvērtīgi trenējies, testos man veicās labi. Tāllēkšanā no vietas un 30 metru skrējienā gaitā viss izdevās, lai gan iepriekš sasniegtie personīgie rekordi krietni pārsniedz tās dienas rezultātus. Nepaveicās bobsleja trenažiera stumšanā. Tas ir arī iemesls, kāpēc netiku labāko divdesmitniekā. 100 kilogramus smagais trenažieris sasvērās uz aizmugurējiem riteņiem, tāpēc arī zaudēju daudz laika. Tā bija mana kļūda, bet apstākļi visiem vienādi. Neiekļūstot starp labākajiem, ir nepadarīta darba sajūta. Tomēr no testiem prom devos ar gandarījuma sajūtu, jo rezultāti bija labi. Vēl ir arī cerība, ka piezvanīs D.Dukurs, jo skeletona testos netika ņemti vēra trenažiera stumšanas rezultāti. Laiks rādīs, kas un kā notiks,” teic E.Bušenko. Viņš sportiskā pieredze ir raiba, taču visa pamats vienmēr bijusi vieglatlētika, kur gūta ne viena vien godalga. “Liels paldies trenerim I.Vaskim, jo viņš man iemācīja ļoti, ļoti daudz! Liela daļa nopelnu, ko esmu sasniedzis, ir tikai pateicoties viņam. Mani uztrauc, kas šobrīd Alūksnē notiek ar vieglatlētu. Mēs riskējam pazaudēt ko ļoti svarīgu. Vieglatlētika ir daudzu sporta veidu sākums. Skumji noskatīties uz to, kas notiek. Ir sajūta, ka Alūksnei vairs nerūp, lai tās vārds izskan Latvijā un pasaulē,” secina E.Bušenko.
Jaunietis mācās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par vieglatlētikas treneri un sporta skolotāju, kā arī strādā reģionālajā sporta centrā „Sarkandaugava” par sporta instruktoru un BJC „Laimīte” par brīvā laika istabas skolotāju.
Trīs – zīmīgs skaitlis
Bobsleja stūmējs Intars Dambis no Alūksnes ir priecīgs, ka alūksnieši piedalījušies testos. “Pēdējos piecos gados neviens no mūsējiem nebija manīts testos. Prieks par puišiem!  Tā jau gan bija tikai pirmā atlase un nav zināms, kā būs tālāk. Prieks, ka viens ir ticis divdesmitniekā. Novēlu viņam - dot tik virsū! Jātrenējas, lai nākamajos testos arī būtu labi rezultāti. Treniņiem jābūt daudzpusīgiem – jālec, jāskrien, jāstumj, jāgrūž, jāceļ,” saka I.Dambis. Viņš piebilst, ka vienmēr ir atvērts komunikācijai un, ja kādam ir vēlēšanās, var viņam prasīt padomus. “Iedvesmošu un ieteikšu labāko,” teic sportists. I.Dambis uzskata, ka trīs alūksniešu dalība testos ir zīmīgs skaitlis. “Arī mēs bijām trīs no Alūksnes – es, Jevgenijs Muhametšins un Raitis Teters-Teterovskis. Vienīgi mēs visi trīs tikām pat startēt. Tagad palicis esmu tikai es,” viņš atceras. ◆

Kategorijas

Kategorijas