Nesaslimt ar nepareizo slimību

2014. gada 14. marts 00:00

Neņemot vērā ekspertu kritiku, Veselības ministrija turpina virzīt likumprojektu, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu saistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents Pauls Princis ir pārliecināts – jaunā kārtība būs diskriminējoša.
- Kādas redzat lielākās problēmas, Latvijā ieviešot Veselības ministrijas izstrādāto veselības aprūpes finansēšanas modeli?
- Tas veselības aprūpes sistēmu kopumā pasliktinātu. Šāda modeļa ieviešana būtu pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību vadlīnijām, kas rekomendē ES dalībvalstīm palielināt finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Kā piemēru var minēt Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus, ko veselības ministre Ingrīda Circene («Vienotība») saņēmusi jau 2012. gada jūnijā. Tajos norādīts – lai pašreizējo modeli reformētu, turklāt ieviešot tādu, kā ministre vēlas, ir nepieciešams lielāks finansējums. Tas valstī tā arī nav izdarīts. Ir vēl vismaz astoņi deviņi soļi, kas Latvijai būtu jāveic, lai šo modeli varētu pilnvērtīgi ieviest, un arī tie faktiski nav sperti. Runa ir par cilvēktiesībām, finansējuma aspektu, kā arī nevienlīdzības veicināšanu.
Piedāvātais modelis zināmā mērā palielinās nevienlīdzību sabiedrībā. Tas ir diskriminējošs, raugoties no slimību sadalījuma aspekta. Ir dažas slimību grupas, kas tiek izraudzītas kā «labas» un kuru ārstēšanu valsts apmaksā, taču lielāko daļu slimību ārstēšanu valsts slimniekiem nekompensēs, kaut gan viņi būs nodokļu maksātāji. Proti, noteiktas cilvēku kategorijas būs ārpus, un valsts viņiem veselības aprūpi negarantēs, bet astoņām slimību grupām palīdzību garantēs. Palielināsies sociālā nevienlīdzība un atstumtība. Šis modelis visvairāk «spiedīs» uz vismazturīgākajiem, visgrūtākajā situācijā nonākušajiem iedzīvotājiem. Turklāt valstij nav rezerves fonda, uz kā rēķina varētu segt veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanu mazturīgajiem.
Kā redzams, jaunais modelis ir nepieņemams no visiem aspektiem. Reālais veselības aprūpes ieguvums faktiski ir nulle – nebūs ne naudas ieņēmumu, ne kāda cita labuma. Toties būs jaunās sistēmas ieviešanas un administrēšanas izdevumi, sabiedrības noslāņošanās un tamlīdzīgi. Būtu jāīsteno informatīvās kampaņas un dažādi citi pasākumi. Un rodas jautājums – kāpēc šādu modeli vispār vajag?
- Solīts, ka jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešana samazināšot rindas pie speciālistiem un uz dažādām procedūrām. Cik lielā mērā varat tam piekrist?
- Tas pilnībā neiztur kritiku, jo rindas ļoti bieži veido sabiedrības grupas, kas bieži slimo, proti, pensionāri, bērni. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju pašlaik tiek aizsargāti, un viņi arī ir lielākie rindu veidotāji. Iebraucēji vai cilvēki, kuri Latvijā nemaksā nodokļus, rindās nestāv. Pārsvarā viņi jau tagad sev nepieciešamos pakalpojumus pērk. Varbūt pie ģimenes ārsta viņi iet par valsts naudu, bet tas arī ir viss.
Vienīgais mazais ieguvums, pie kura nonācām, diskutējot ar kolēģiem, ir tas, ka no jaunā modeļa «izkrīt» apmēram 100 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem ap 10 – 15 tūkstoši veselības aprūpes pakalpojumus turpmāk saņems tikai par maksu. Šie cilvēki nedaudz atslogos rindas, jo vairumā gadījumu viņi nevis maksās nodokļus valsts kasē, bet gan saņems sev nepieciešamo izmeklēšanu kā maksas pakalpojumu. Savukārt, ja mēs pavērtējam vēsturisko situāciju, tad redzam, ka pacientu rindas iekrājas no gada uz gadu – tas nozīmē, ka rindas vairosies vēl vairāk, tās nekur nepazudīs. Vienkārši jāņem vērā, ka valsts, ieviešot minēto modeli, finansējumu veselības aprūpes sistēmai nepalielina.
- Izskanējušas bažas, ka «aiz borta» varētu palikt daļa iedzīvotāju, kam principā pienāktos veselības aprūpes pakalpojumi, piemēram, jaunās māmiņas, kuras laidušas pasaulē otro vai trešo bērnu. Kāda ir situācija šajā jomā?
- Tieši tā! Kopā ar Tiesībsarga biroju nonācām pie secinājuma, ka varētu būt apmēram 70 tūkstoši mikrouzņēmēju, saimnieciskās darbības veicēju un citu iedzīvotāju, kas faktiski ir leģitīmi, kas maksā nodokļus, bet izkrīt ārpus noteiktā rāmja, un viņiem faktiski būs jāmaksā jauns nodoklis. Viņi savu ģimeni kaut kā pabaro, taču nesavāc minimālo algu, no kā samaksāt nodokli. Ārpus paredzētajiem rāmjiem var nokļūt arī īslaicīgi strādājošie. Proti, cilvēki, kuri strādājuši mazāk par pusgadu un atrodas darba meklējumos.
Noteiktus pakalpojumus varētu nesaņemt tie darbinieki, kuru darba devējs uz brīdi nonācis finanšu grūtībās un nav maksājis par viņiem nodokļus visa gada garumā, bet nav arī bankrotējis – šādas situācijas mēdz būt. Problēmas var rasties arī nepilna laika studentiem. Tātad runa ir par cilvēkiem, kuri arī nestrādā pilnu laiku, jo līdztekus darbam mācās. Daudzbērnu mātes, kuru jaunākais bērns vēl nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, arī neiekļaujas modelī, un viņām jākļūst par bezdarbniecēm vai arī vīriem par viņām jāmaksā jauns nodoklis.
- Ņemot vērā jūsu minētos argumentus, vai nevar veidoties situācija, ka, ieviešot jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli, Latvijai būs jārēķinās ar prasībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā?
- Protams, tas ir iespējams. Ja jaunā kārtība tiks ieviesta, daudzi meklētu risinājumu šādā veidā. Es vēlētos, lai plānotais modelis vispār netiktu virzīts, jo ministrei nav nekādu argumentu par labu tam, kāpēc to vajadzētu darīt. Ieguvuma nav, pasliktinājums būs – par to pat nav šaubu! Nav skaidrs, kāpēc vajadzētu darīt to, kam nav atdeves. Ja ir runa par tālāku plānu, ka šis modelis ir tikai variants, kā sākt ieviest veselības apdrošināšanu, tas jau ir pavisam cits stāsts. Bet tad vajag pateikt cilvēkiem, ka šis ir tikai ievads un būs jauns nodoklis vai arī diferencēta pieeja iedzīvotājiem. Vismazāk tiks maznodrošinātajiem, bet cilvēkiem ar lielām algām būs daudz plašākas veselības aprūpes iespējas.
- Vai ministrijas līmenī vispār ir sapratne par to, cik kas maksā veselības aprūpes sistēmā Latvijā?
Ja veselības ministre rūpīgi sekotu Eiropas padomiem, būtu skaidrs, ka pirmais, kas jāpanāk, ir valsts finansējuma palielinājums. Veselības aprūpei jānovirza mazākais pieci procenti no valsts iekšzemes kopprodukta jeb 12 procentu no visiem izdevumiem.
Savukārt Veselības ministrijas iecerētā modeļa ieviešana ir saistīta ar augstu risku, bet mūsu valstij šie riski ir pārāk lieli. Proti, mēs dzīvojam pārāk nabadzīgā valstī, un tādā situācijā ieviest šādu modeli ir neprāts. Vai nu ministrei īsti nav vēlmes to saprast, vai arī ir kāda politiskā griba noteiktus argumentus neņemt vērā un par katru cenu virzīties uz veselības nodokli. Varbūt tieši tāds arī ir motīvs – turpināt ieviešanu un skaidrot, ka sistēma nedarbojas, ka vajag jaunu nodokli, lai tā darbotos.
- Vai šāda veselības aprūpes finansēšanas kārtība kaut nedaudz varētu samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā?
- Profesors Mihails Hazans, pētot plānoto modeli, norādījis, ka tā nepalielina naudas ieņēmumus. Tātad, visticamāk, nemazinās arī ēnu ekonomiku. Arī Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka īsti nodokļus tas nepieaudzē. Neliels ieguvums ir tikai saistībā ar melnajā ekonomiskajā zonā strādājošajiem jeb tiem, kuri vispār neuzrāda savus ieņēmumus. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Nesaslimt ar nepareizo slimību

Kategorijas