Dedzina kūlu – tātad klāt pavasaris

2014. gada 14. marts 00:00

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes daļa jau saņem izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem. Pirmdien Alūksnē, Kanaviņu ielā, dega 250 m2; Apē, Upes ielā - 7000 m2; Apē, Rīgas ielā - 700 m2; Apes pagastā pie Melnupes tilta - 2 ha; otrdien Alūksnē, Merķeļa ielā - 50 m2; Trapenē – 1 ha; trešdien Liepnā - 15 ha; iepriekšējā nedēļas nogalē Liepnas pagasta Kavaciemā - 70 000 m2; Apē, Parka ielā - 2000 m2.

Igors Dovgans, VUGD Alūksnes daļas vadītājs
Runa nav par argumentiem
Pēdējo gadu laikā kūlas izraisīto ugunsgrēku skaits ir aptuveni vienāds. Būtu jau labi, ja šo skaitu neietekmētu ne laika apstākļi, ne noteiktais pļaujamās zāles garums, ne arī sodi, bet gan pašu cilvēku vēlme un izpratne. Šajā gadījumā runa nav par argumentiem, bet gan par likumu. Fiziskām personām par kūlas dedzināšanu sods ir no 280 līdz 700 eiro. Par zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, fiziskām personām var uzlikt naudas sodu no 140 līdz 700 eiro, juridiskām personām - no 700 līdz par 2900 eiro. Katra pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka, cik gara var būt zāle pilsētas teritorijā. Alūksnē tā var būt garumā līdz 20 centimetriem. Kontrolēt var tikai ugunskuru, bet ne kūlas degšanu. Pirms vairākiem gadiem Ilzenes pagastā tika dedzināta kūla it kā mazā un kontrolētā laukā, bet tas beidzās ar visas saimniecības nodegšanu. 2006.gadā bija 7083 kūlas ugunsgrēki visā Latvijā, bet tas ir tāds izņēmuma gads. 2012.gadā visā Latvijā bija 1764 kūlas izraisīti ugunsgrēki, pērn - jau 2316. Daudzi uzskata, ka kūlas dedzināšana ir ātrākais veids, kā sakopt lauku, un, ja jau nekas nav noticis, tas ir droši, taču tas ir maldīgs uzskats. Arguments, ka tā tiek sadedzinātas ērces, nav gluži patiess, jo visas ērces nedzīvo kūlā, tās dzīvo arī krūmos. Kūlas dedzināšana ir resursu tērēšana, jo, kamēr mēs skrienam un dzēšam šos daudzos ugunsgrēkus, tikmēr citur var notikt kaut kas tiešām nopietns. ◆

Viola Kaparšmite, Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītāja
Kūlas dedzināšanai ir divas puses
Zemju īpašniekiem, uz kuru zemes notiek kūlas dedzināšana, var tikt atņemti Eiropas Savienības maksājumi pat uz visu gadu ne tikai par attiecīgo degušo zemes gabalu, bet pat par visu zemi. Un nav svarīgi, vai cilvēks pats dedzinājis kūlu vai arī kāds cits to dedzinājis un uguns nokļuvusi līdz šī zemnieka zemei. Diemžēl tā tas ir. Arī Alūksnes novadā ir sodīti zemnieki. Katram sava zeme ir jāsargā pašam. Uzskatu, ka prese pārspīlē, uzsverot, ka notikuši jau vairāk nekā 600 kūlas dedzināšanas izraisīti ugunsgrēki. Kādā varbūt ir deguši vien 10 kvadrātmetri, bet to piesaista pie lielajiem ugunsgrēkiem. Tieši tādēļ tie cipari izskatās tik lieli, bet, manuprāt, tā ir tāda mediju piešpricēta sensācija. Kūlas dedzināšanai ir divas puses, un jebkurā auditorijā, kad uzstājamies, cilvēki sadalās divās daļās – vieni ir par, bet otri pret. Un katrai no šīm grupām ir savi argumenti. Tas, protams, nav labākais veids, kā sakopt savu zemi, bet es viennozīmīgi nevaru pateikt, ka tas ir labi vai slikti. Tā, piemēram, vēlā pļaušana, kuru gribam panākt, arī nodara kaitējumu, jo retie augi visbiežāk pazūd. Tas pats ir ar kūlas dedzināšanu. Nevaru apgalvot, ka tas būtu ļoti labi, bet es nevaru arī pateikt, ka tas būtu ļoti, ļoti slikti. Tā ir monēta ar divām pusēm. Vislielākā vaina jau ir tā, ka uguns netiek kontrolēta un aiziet neceļus. Ja lauks ir kopts, ir ganīti lopi, pļauta zāle, tad jau tur arī nebūs ko dedzināt. Gadiem nekoptā laukā ir daudz vairāk kam degt. ◆

Aldis Verners, reģionālā vides pārvaldes kontroles daļas vecākais inspektors
Nav tik izplatīta, kā citur Latvijā
Dzīvā radība, kas paslēpusies sausajā zālē, kūlas dedzināšanas laikā iet bojā. Tie ir ne tikai kukaiņi, bet arī rāpuļi. Nodegot daļai ciņu, uz zemes ligzdojošajiem putniem nav vairs, kur taisīt ligzdas un paslēpties. Arī jaunie augu asni iet bojā. Kopējais sliktums ir diezgan liels, bet jāuzsver, ka kūlas dedzināšana nenotiek tikai Latvijā. Tāda notiek arī Āfrikā un citur pasaulē. Protams, cilvēki ir jāizglīto un jāinformē, bet nevar viennozīmīgi pateikt - jo vairāk cilvēks izglītojas, jo apzinīgāks viņš kļūst. Tā ne vienmēr notiek, un bieži vien cilvēki klausās, bet tik un tā domā, ka jāiet un jānodedzina tā kūla. Iemesls, kāpēc kūlas dedzināšana notiek tik lielos apmēros, ir tas, ka zeme nav izmantota lauksaimniecībā, nav apstrādāta. Tie ir aizauguši lauki ar garāku zāli. Protams, arī labi apstrādātam laukam ir grāvmalas, kurās ir garāka zāle. Cilvēkiem jau ir dažādi attaisnojumi, kāpēc viņi to dara. Tā ir gan tikšana galā ar kaitēkļiem, gan ātrs veids, kā sakopt lauku. Arī mēs veicam reidus un pārrunājam ar cilvēkiem kūlas dedzināšanas kaitīgumu, bet parasti jau, kad kaut kas deg, paša dedzinātāja tur nemaz nav. Ir arī tā, ka cilvēki vienkārši aizdedzina un nepieskata laukus. Alūksnes un Apes novados gan kūlas dedzināšana nav tik izplatīta, kā citur Latvijā. Tam var būt dažādi faktori, viens no tiem varētu būt tas, ka mums ir pauguraināka vide. Cilvēkus no kūlas dedzināšanas var atrunāt, ja piemin soda uzlikšanu. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Dedzina kūlu – tātad klāt pavasaris

Kategorijas