Līdz likuma pārkāpšanai tikai viens solis

2014. gada 21. marts 00:00

480

Šogad Alūksnes un Apes mežos ir daudz lūšu un vilku. Tie ir arī tādās teritorijās, kurās agrāk to nebija. Vilku populācija ir strauji augusi, un uz labu medījumu acis spīd ne tikai oficiāliem medniekiem, bet arī malumedniekiem. Lai arī Alūksnes un Apes novados kopumā ir 55 lielie mednieku formējumi un 13 individuālie un mazie formējumi, malumedniecība un maluzvejniecība tik un tā ir plaši izplatīta parādība arī starp tiem, kas parasti mēdz to darīt oficiāli.

Daudziem mājās ir nelegāli ieroči
Ne tikai vilki un lūši, bet jebkurš cits medījams zvērs ir uztverams ne tikai par iztikas avotu, bet arī par trofeju. Daži cilvēki neievēro medību noteikumus un iet nereģistrētās medībās, taču kāja mēdzot paslīdēt arī pašiem medniekiem, kuriem visi dokumenti ir kārtībā. Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka ir divu veidu malumedniecība. “Malumedniecība pastāv, un tas nav noslēpums. Tie divi virzieni ir – gājēju un braucēju malumedniecība. Gājēji ir tie, kuri medī tuvu pie savas dzīvesvietas, arī, lai tiktu galā ar kaitētājiem, bet braucēji dodas mežā ar džipiem, naktī izmanto lukturus un tādā veidā mēģina kaut ko nomedīt. Visgrūtāk ir cīnīties tieši ar tā saucamajiem gājējiem, kuri medī tuvu saviem īpašumiem,” uzsver L.Kļaviņš. Viņš stāsta, ka daudziem šiem cilvēkiem mājās ir nelegāli ieroči un medību iemesli ir dažādi. Kāds tādā veidā iegūst sev iztiku, bet cits to dara arī, lai gūtu peļņu, pārdodot medījumu.
“Konkrētu faktu man nav, taču fakts ir tas, ka malumednieki ir ne tikai tie, kuri nereģistrējas kā mednieki. Arī starp pašiem medniekiem pastāv malumedniecība, viņi arī nav bez grēka. No mednieka līdz malumedniekam ir viens solis. Atliek vien naktī braukt ar ugunīm vai arī medībās nenorakstīt medījumu un vienkārši iekraut to savā mašīnā. Tas solis līdz malumedniecībai ir pavisam mazs,” saka L.Kļaviņš. Viņš atzīst, ka malumedniecība ir bijusi un būs, vienīgi tendences atšķirsies no konkrētās teritorijas.

Pērn izsniegtas 34 rūpnieciskās zvejas licences
Alūksnes un Apes novados izplatīta ir arī maluzvejniecība. Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes vecākais inspektors Imants Hamanis informē, lai arī pēdējo gadu laikā maluzvejniecībā kopumā samazinās, tā tomēr nav pavisam izskaužama parādība. “Sodi ir lieli, piemēram, par zvejas noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos fiziskām personām sods sniedzas no 280 līdz 700 eiro, bet juridiskām personām no 700 līdz 4300 eiro. Tie ir lieli sodi un būtu jāatceras, kad noteikumu pārkāpšanā tiek minēta vēlme ietaupīt naudu. Tā ietaupot, var zaudēt daudz vairāk, bet, samaksājot par rūpnieciskās zvejas licenci, zvejnieki var ķert zivis droši,” pauž I.Hamanis. Protams, ievērojot rūpnieciskās zvejas noteikumus.
Alūksnes novada pašvaldības teritorijā esošajās ūdenstilpēs viena zvejas limita metra cena ir noteikta 1,14 eiro un Apes novada teritorijā – 0,57 eiro. Kā vienu no skaļākajiem pērnā gada maluzvejniecības notikumiem viņš min zvejas murdu izvietošanu zem laivu būdām Alūksnes iekšezerā. Kopējā reidā ar pašvaldības aģentūru “Alja” pagājušā gada 29.oktobrī zem laivu būdām tika izņemti 14 bezsaimnieka murdi, kuros bija saķērušās vien mazās zivtiņas. “Brīvībā atlaidām vairākus simtus mazu asarīšu un raudiņu. Vai tiešām ar to varētu atrisināt kādas ģimenes pārtikas problēmas, ja var arī oficiāli makšķerējot, spiningojot vai velcējot noķert lielāku lomu?” pārdomās dalās I.Hamanis. Atklāt maluzvejniecības gadījumus nav viegli, jo ir jānotver tīkla licēji un viņu vaina vēl ir jāpierāda.
Alūksnes ezerā nav atļauta rūpnieciskā zveja, izņemot specializēto zužu zveju, taču tā ir atļauta citos novada ezeros. Viens no maluzvejnieku iecienītiem ezeriem ir Lukumīša ezers Mārkalnes pagastā, kur pērn tika atklāti trīs maluzvejas gadījumi. Kopumā 2013.gadā ir izsniegtas 34 rūpnieciskās zvejas licences, no kurām 8 bija paredzētas komerczvejai, bet pārējās pašpatēriņa zvejai. Tieši vai netieši, bet paši oficiālie zvejnieki, kuri ir iegādājušies šīs licences, bieži kļūst par zvejas noteikumu pārkāpējiem, jo pārkāpj licencē noteikto metru garumu.

Maluzvejniekam vienmēr ir jābūt stresā
I.Hamanis atzīst, ka pirms pāris gadiem maluzvejniecība bijusi daudz izplatītāka un to veicinājusi tīklu ievešana no Krievijas. “Zvejas tīkli tika uzskatīti par tūrisma preci un no Krievijas tos varēja ievest bez problēmām. Tos varēja nopirkt gandrīz uz katra stūra un dažādos garumos. Maldīgs ir priekšstats, ka rūpnieciskā zvejā var noķert daudz lielākus lomus. Profesionāli makšķernieki var saķert tādu pašu lomu bez lieka stresa, bet maluzvejniekam vienmēr ir jābūt stresā un jābaidās,” viņš uzsver.
I.Hamanis uzskata, ka pret maluzvejniecību nevar cīnīties ne ar sodu palielināšanu, ne arī ar biežāku reidu veikšanu. “Soda apmērs nekad neatrisinās problēmu. Cilvēkiem pašiem ir jāsaprot, kāpēc to nevajadzētu darīt un kāpēc likumīga zvejniecība un makšķerēšana ir daudz izdevīgāka. Tas noteikti ir arī cilvēku audzināšanas jautājums. Kad cilvēki sapratīs, ka var zvejot un labi zvejot, arī nepārkāpjot noteikumus, tad viņi sapratīs, cik muļķīgi ir tos neievērot,” uzskata I.Hamanis. Viņš uzsver, ka maluzvejniecībai ir saistība ar cilvēku kopējo ekonomisko situāciju un krīzes laikā maluzvejniecības gadījumu bijis daudz vairāk. “Tad, kad cilvēkiem ir darbs, tad viņiem nav laika pa naktīm darīt dažādas nelikumības,” uzsver I.Hamanis. Viņš norāda, ka Madonas reģionālajai vides pārvaldei ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Alūksnes pašvaldības aģentūru “Alja”. Arī paši zvejnieki un makšķernieki ir atsaucīgi un ziņo par dažādiem pārkāpumiem. ◆

Pieredze

Kalvis Kaktiņš no Jaunlaicenes ir 17 gadus vecs jaunietis, kurš ar medībām sācis nodarboties vien pirms diviem gadiem. Viņš medībās ir dzinējs.
“Dzinējs ir tas, kurš iet mežā pretim medniekiem un dzen zvērus bļaujot un signalizējot. Visi dzinēji iet vienā līnijā un bļaujot komunicē, tā viņi virzās pa mežu, to “ķemmējot”. Parasti tas ir droši, taču tieši ar vilkiem situācija ir bīstamāka, jo nevar zināt, vai vilks bēgs vai arī nostāsies tev pretī. Tad nav nekāda rīcības plāna, ir tikai jācer uz labāko. Man patīk gan pa mežu paskriet, gan paklausīties citu mednieku stāstos, jo viņiem tie ir ļoti interesanti. Par malumedniecību esmu dzirdējis. Esmu arī redzējis nomirušus zvērus, kuri ir sašauti, bet nav savākti – tas nav likumīgi. Kāds viņus ir savainojis, bet nav gājis meklēt un tā dzīvnieks ir mokoši nomiris. Ja mednieks ir pateicis, ka zvērs ir sašauts, tad mēs skrienam to meklēt kaut vai pusi dienas, mēs nedrīkstam to atstāt. Tā ir tiesa, ka arī starp pašiem medniekiem var būt malumednieki, jo pirms katrām medībām ir gan ieroču, gan medību atļaujas pārbaude. Ja neesi parakstījies un atbrauc pārbaude, tad tu jau skaities malumednieks,” stāsta puisis.

Pārkāpumi

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē 2013.gadā reģistrēti
nodarījumi pret dabu un dzīvniekiem:

patvaļīga zvejošana - 9 gadījumi (5 - Cēsīs, 3 - Limbažos, 1 – Madonā);

patvaļīgas medības - 11 gadījumi (5 - Cēsīs, 2 - Limbažos, 2 - Madonā, 1 - Valmierā, 1 – Alūksnē, kur 9.aprīlī 1953.gadā dzimis vīrietis izlicis cilpas Alūksnes Lielo kapu teritorijā (sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols)

Ievērībai!

Noteikumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, tādēļ medniekiem un zvejniekiem būtu aktīvi jāinteresējas par izmaiņām savā nozarē. Tā, piemēram, medību noteikumu projekts paredz medījamo dzīvnieku sugu sarakstā iekļaut Latvijas faunai neraksturīgas sugas, kas jau izplatījušās kaimiņvalstīs un sāk izplatīties arī Latvijā, nelabvēlīgi ietekmējot ekoloģisko stabilitāti. Sugu sarakstā paredzēts iekļaut zeltainos šakāļus, Amerikas ūdeles, jenotsuņus, dambriežus, muflonus, Sika briežus, jenotus, nūtrijas un jūraskraukļus. Tāpat paredzēts medījamo sugu sarakstā atjaunot mērkaziņu. Noteikumu projekts paredz vairākām sugām mainīt medību termiņus. Ievērojot bebru fizioloģiju, pieņemts lēmums par šīs sugas medību termiņa pārcelšanu, atļaujot tās medības sākt agrāk, attiecīgi arī beidzot agrāk un līdz ar to agrāk sākot dzīvnieku saudzēšanas periodu. Medību likumā jau noteikts, ka, konstatējot objektīvus apstākļus, Valsts meža dienests ir tiesīgs mainīt medību termiņus zīdītājiem atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim, meteoroloģiskajiem apstākļiem.
www.leta.lv

likumi

Medību likuma 24.pants par nelikumīgām medībām atzīst:

1. Medīšanu tādā termiņā un kārtībā, kas neatbilst medības reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajiem termiņiem un kārtībai;
2. Atrašanos ar lietošanai sagatavotu šaujamieroci vai medību rīku medību platībā bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kā arī platībās, kurās medīt aizliegts;
3. Medīšanu ar šaujamieroci, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība, mednieka sezonas karte vai medību šaujamieroča glabāšanas atļauja, kā arī limitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību atļaujas;
4. Medījamo dzīvnieku medīšanu ar medību rīkiem, ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav iegūta vai ir atņemta mednieka apliecība un mednieka sezonas karte, kā arī medību rīku neatļautu lietošanu;
5. Limitētā medījamā dzīvnieka pārvietošanu no vietas, kur tas nomedīts, vai ievainota limitētā medījamā dzīvnieka izsekošanu, ja nav aizpildīta medību atļauja;
6. Medīšanu vietās, kur medīt aizliegts, kā arī vietās, kur aizliegtas attiecīgās dzīvnieku sugas medības;
7. Nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību lietotāja piekrišanas;
8. Medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;
9. Medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) “putnu” līmi, aklus vai sakropļotus dzīvniekus kā ēsmu,
b) skaņu ierakstus,
c) mākslīgus gaismas avotus, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
d) nakts redzamības tēmēkļus ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
e) spoguļus un citas apžilbinošas ierīces,
f) lāzertipa tēmēkļus,
g) tīklus, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
h) kājķeramos slazdus un slazdus jeb lamatas, kas darbojas neselektīvi saskaņā ar lietošanas nosacījumiem vai izmantošanas apstākļiem,
i) arbaletus, lokus,
j) pusautomātiskus šaujamieročus, kuru patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības,
k) lidaparātus, motorizētus braucošus sauszemes un ūdens transportlīdzekļus,
l) ieročus, kas nav klasificēti kā medību šaujamieroči,
m) siltumu uztverošos (termālos) tēmēkļus;
10. Medīšanu, izmantojot šādus aizliegtus vispārbīstamus medību līdzekļus, rīkus, metodes un paņēmienus:
a) ķerambedres, cilpas, āķus, asu priekšmetu uzstādīšanu uz dzīvnieku takām,
b) elektriskas vai elektroniskas ierīces, kas spēj apdullināt vai nogalināt dzīvnieku,
c) sprāgstvielas, patšāvējus,
d) indes un saindētu vai imobilizējošu ēsmu,
e) gāzes vai dūmus;
11. Medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja;
12. Medīšanu, izmantojot jebkurus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt sugas izzušanu vietējās pašvaldības vai valsts teritorijā.

Makšķerēšanas noteikumu vispārējie makšķerēšanas aizliegumi paredz aizliegt iegūt:

1. Nēģus – visu gadu;
2. Lašus un taimiņus:
a) iekšējos ūdeņos visu gadu, izņemot Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā, posmā no ietekas jūrā virzienā augšup pret straumi līdz 700 metriem no Rīgas HES, kā arī licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās un laikā;
b) jūras ūdeņos no 1.oktobra līdz 15.novembrim;
3. Līdakas – no 1.marta līdz 30.aprīlim;
4. Zandartus – no 16.aprīļa līdz 31.maijam;
5. Alatas – no 16.marta līdz 15.maijam;
6. Sīgas, strauta foreles un repšus (ripusus) – no 1.oktobra līdz 30.novembrim;
7. Vēžus (platspīļu un šaurspīļu) – no 1.oktobra līdz 30.jūnijam, kā arī vēžu mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu;
8. Salates (meža vimbas) – no 1.marta līdz 15.maijam;
9. Akmeņplekstes – no 1.jūnija līdz 31.jūlijam.
10. Par ēsmu aizliegts izmantot šo noteikumu minēto sugu zivis (izņemot asarus) un vēžus, kā arī šiem mērķiem aizliegts izmantot nēģu kāpurus (ņurņikus).
11. Visu gadu aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
a) no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
b) ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām;
12. No 1.marta līdz 30.aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
a) no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visās ūdenstilpēs, izņemot makšķerēšanu jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas nolikumos norādītajās vietās;
b) kanālos un caurtecēs, kas savieno ezerus ar upēm, ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci, kā arī ezerus savstarpēji;
c) ar zemūdens medību rīkiem, izņemot jūras ūdeņos un licencētās makšķerēšanas vai zemūdens medību nolikumos norādītajās zemūdens medību vietās.
www.likumi.lv

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Līdz likuma pārkāpšanai tikai viens solis

Kategorijas