Sīko zādzību skaits pieaug

2014. gada 21. marts 00:00

Lāsma Korpa, SIA “Alta S” valdes priekšsēdētāja vietniece
Nedrīkst rasties
visatļautība
Sīkās zādzības veikalos ir ikdiena ne vien Alūksnē, bet arī mazajos pagastu veikalos. Nevaru teikt, ka zog katru dienu, bet ik pēc pāris dienām gan. Zog to, ko, acīmredzot, tajā brīdī vajag - gan dažādas pārtikas preces, gan alkoholu, gan saimniecības lietas. Saimniecības preces ir tendence izņemt no kastītes. Nozog pulksteni, krūzīti vai smaržas, bet kastīti atstāj. Ir situācijas, kad paši pārdevēji aicina preci atdot vai par to samaksāt. Taču ir reizes, kad pašu spēkiem neesam spējīgi risināt situāciju, tāpēc saucam policiju. Tas atkarīgs no zagļa. Tagad parādījusies tendence zagt divatā - viens zog, otrs novērš uzmanību. Cilvēki, kuri ar šo rūpalu nodarbojas, domā, kā to izdarīt veiksmīgāk. Tā ir tāda sabiedrības grupa, kura diemžēl neiet mazumā. Zagļu vecums ir dažāds. Zādzības veikalos ir ir ļoti liela problēma, pie tam tā ar katru mirkli palielinās. Tāpēc tā ir jārisina un atstāt pašplūsmā to nedrīkst. Jautājums vien – vai sabiedrība tam ir gatava? Ir jāvērtē, kā tas realitātē strādās. Jā, varbūt pēc katras nozagtās šokolādes policiju nevajadzētu saukt, bet likumam jābūt tādam, lai šim sabiedrības slānim nerastos visatļautības sajūta. Lai rezultāts nebūtu pretējs un nezagtu vēl vairāk. Cilvēki, kuri nodarbojas ar zagšanu, uztvers to ātri un veikalā zags, jo domās, ka tas ir atļauts. Varbūt pat zags vairāk. ◆

Zigurds Safranovičs, bijušais Alūksnes rajona Kārtības policijas biroja priekšnieks
Atvieglotu darbu
Šī tēma jau vairākkārt aktualizēta, kopš atbrīvojāmies no Krievijas. Krievu laikos par sīko zādzību tika sastādīts īpašs protokols, nevis ierosināta krimināllieta. Esmu par to, lai atgrieztos pie šīs sistēmas. Ja zagtās mantas vērtība bija līdz 50 rubļiem, tad sastādīja sīkās zādzības protokolu, kas bija ļoti vienkāršs un ātri aizpildāms pusstundas laikā. Zaglis skaitījās kā tiesāts, un informācijas centrā atzīmēja, ka viņš izdarījis sīko zādzību. Tiesa vai milicijas priekšnieks uzlika naudas sodu un viss. Īsi, kodolīgi un nebija lieku tiesāšanās izdevumu. Ja zādzībā gada laikā pieķēra vēlreiz, tad tika rosināta krimināllieta. Tā arī vajadzētu. Lietas tiktu atrisinātas ātrāk. Par sodu lemtu administratīvās tiesas tiesnesis, kas tad piespriestu naudas sodu vai sabiedrisko darbu. Bieži vien zaglim nav līdzekļu, lai samaksātu sodu, taču sabiedrisko darbu gan viņš var darīt. Tagad tiesvedības par sīkām zādzībām ilgst gadiem. Nozog ievārījuma burku, bet pēc diviem gadiem tiesā, kad ne apzagtais, ne vainīgais neatceras, vai tas bija ķiršu vai zemeņu ievārījums. Protams, problēma netiks atrisināta. Būtībā to neatrisinās nekas. Uz tādu brīnumu nav pat ko cerēt. Bet nedarīt nevar. Sīko zādzību dekriminalizēšana ietaupītu policijas, arī tiesas darbinieku laiku un valsts līdzekļus. Valstī ir daudz risināmu problēmu. Piemēram, legālo narkotiku problēmu varētu atrisināt, aizliedzot jebkādas narkotikas. Ir vien jāgrib valstij to risināt. ◆

Deniss Haritesku, apsargs
Vairāk zog sievietes
Cilvēki zog daudz, - sākot no sveramām konfektēm līdz pat dārgiem firmas apģērbiem. Manā pieredzē dārgākā nozagto preču vērtība bija aptuveni 160 lati. Bērni no sešu gadu vecuma zog saldumus un rotaļlietas, pie tam dara to apzināti. Daudz zog cilvēki alkohola reibumā. Šie cilvēki parasti zog alkoholu, kas nav pārāk dārgs, un klāt paņem kaut ko uzkožamu, piemēram, gaļas izstrādājumus. Narkomāni zog dārgas preces, piemēram, firmas apģērbus, smaržas, parfimēriju. Daudz zog arī pensionāri, lielākoties gan pārtiku – sieru, žāvētu gaļu, kafiju. Jaunieši zog dzērumā vai lielās kompānijas. Viņi izvēlas alkoholu. Interesanti, ka zog arī labi situēti cilvēki. Viņus pieķert zādzībā ir visgrūtāk, jo ārējais izskats neliecina, ka šis cilvēks zog. Viņi vairāk zog dārgus produktus, piemēram, sievietes zog dārgu kosmētiku, lasi, ikrus, dārgus sierus. Procentuāli vairāk zog sievietes. Zagļi ir izdomas bagāti – slēpj nozagto zābakos, zeķbiksēs, citi apēd turpat veikalā. Ir zagļi, kuri atzīst savu vainu, citi noliedz, lai gan kameras visu uzfilmējušas. Par zādzībām līdz 10 latiem varētu būt administratīvais sods, jo cilvēks nedrīkst palikt nesodīts. Ja summa jau ir lielāka, tad vajadzētu piespriest bargāku sodu, kas daudzkārt pārsniegtu preces vērtību. Izņēmums varētu būt bērni, kuri zaguši neapzināti. Tad varētu lūgt vecākiem samaksāt, neiesaistot policiju. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Sīko zādzību skaits pieaug

Kategorijas