Barvedis vai klases līderis?

2014. gada 21. marts 00:00

Kurš stilīgāks. Kam modernāks mobilais vai atkarībā no vecuma cita manta. Kuram vairāk naudas, kas ļauj viegli uzsaukt klasesbiedriem. Kurš vienkārši skaļāks un ākstīgāks. Šādas īpašības un darbības parasti tiek minētas, lai raksturotu klases redzamākos un līdz ar to populārākos bērnus, kaut neformālā līdera iezīmes ir pavisam pretējas. Tā ir spēja iedvesmot un motivēt kolektīvu. Savukārt «grūstīšanās ar elkoņiem» norāda uz cīņu par savu vietu zem saules, kas sākas līdz ar nokļūšanu par ģimeni lielākā grupā un var būt arī ļoti nejauka, min skolas psiholoģe Inita Brūvere, aicinot vecākus būt modriem, kādas metodes cīņā par ietekmi liek lietā viņu atvases.

Iespaido apkārtējā vide
«Savas vietas izcīnīšana sākas jau ļoti agri, kad mazais nonāk lielākā barā, piemēram, bērnudārzā, un sāk to meklēt grupas hierarhijā. Cilvēkā ielikta cīņa par varu – iegūt kaut ko vairāk, nekā konkrētajā brīdī dots. Taču bērni vairāk cīnās par to, lai viņu pieņem un draudzējas,» Inita min «grūstīšanās» galveno motivāciju, kas vairāk raksturīga pirmsskolēniem un jaunāko klašu audzēkņiem. Pēdējo gadu laikā tā palikusi izteiktāka, jo kļuvis daudz vairāk aktīvu, uz āru vērstu bērnu. To nosaka ne tikai raksturs un iedzimtība, bet arī apkārtējā vide, televīzija, informāciju tehnoloģijas. Bērni bieži skatās filmas, neievērojot vecuma ierobežojumu. Spēlē agresīvas, uz vardarbību vērstas datorspēles. Seko ārišķīgiem filmu un mūzikas grupu elkiem. Turklāt mazais cilvēciņš ir kā sūklis, kas nolasa un uzņem spriedzi, kas valda ne tikai publiskajā telpā, bet arī paša ģimenē. Skolas psiholoģe min gadījumus, kad bērni pārbijušies apgalvo, ka viņu vecāki šķirsies, jo ilgi viens ar otru nerunā un mamma visu laiku ir dusmīga.
«Dzīves temps pats par sevi ir kļuvis ātrāks, un cilvēkam, arī bērnam, pie tā jāpielāgojas. Jākļūst ašākam, lai tiktu līdzi. Agrāk daudzmaz visiem bija darbs un līdzīgs atalgojums. Patlaban, ja negribi būt pašā apakšā, ir jācīnās. Sākumskolas skolēnam gan vēl nerūp karjera, jo viņš nespēj domāt desmit gadu uz priekšu. Viņam svarīgi, lai Anniņa šodien ar viņu draudzējas un draudzēsies rīt,» galveno vēlreiz atgādina I.Brūvere.

Interesēties,
kā bērns draudzējas
«Kad pirmajos mēnešos, atnākot uz skolu, bērni jūt, ka viņus nepieņem, viņi ļoti bieži cenšas pievērst sev uzmanību negatīvā veidā – ar grūstīšanos, iekaustīšanu, apsaukāšanos, arī uzpirkšanu. Skolēns nesaprot, ka tā nevar iegūt cieņu un kļūt par pozitīvo līderi. Viņš ir kā barvedis, kam seko ne aiz laba prāta. Klasesbiedri pat nevēlas ar viņu kontaktēties, bet reizēm ieklausās šajā bērnā tikai tāpēc, ka baidās no viņa,» raksturo speciāliste. Viņa atklāj, ka skolas psihologa un speciālā pedagoga viens no galvenajiem uzdevumiem ir ne tikai novērtēt, kā sākumskolas skolēni adaptējušies mācību iestādē, bet arī skaidrot savstarpējo attiecību dibināšanas un veidošanas māku. «Bērniem ir savs priekšstats par draudzēšanos. Bieži vien viņi domā, ja būs tie stilīgie un foršie, tad citi ar viņiem draudzēsies. Šajā procesā daudziem gadās arī lieli emocionāli pārdzīvojumi, kad, piemēram, bērnudārza draugi skolā sev atraduši citu kompāniju. Tāpat viņi uzskata – jo vairāk draugu, jo labāk, kaut īstais, kam uzticēt savas domas, pārdzīvojumus un noslēpumus, var būt tikai viens. Pārējie ir tikai klasesbiedri un paziņas. Slidens ceļš ir citu regulāra pacienāšana skolas kafejnīcā vai tuvākajā veikalā. Šādi bērns nevis iegūst draugus, bet tiek izmantots,» brīdina Inita, aicinot arī vecākus sekot līdzi, kā atvasei klājas savstarpējās saskarsmes laukā. Parasti mammas un tēti «roku uz pulsa» tur tikai 1. klasē. Taču arī vēlāk ar klases audzinātāju vajadzētu pārrunāt ne tikai bērna sekmes, bet arī to, kā viņš iekļāvies kolektīvā un kā sevi «rāda». Ne skola, ne vecāki vieni paši galā netiks, ja radušās kādas problēmas. Nav arī gatavas receptes, kā tās atrisināt. «Pats svarīgākais audzināšanā ir ievērot līdzsvaru, jo galējības parasti noved pie pretējā,» atzīst I.Brūvere, mudinot vecākiem interesēties un daudz runāt ar atvasi par viņa gaitām.

Pievelk ar savu
personību un harismu
Popularitāte, vieta klases un visas skolas reitingā vairāk aktuāla vecāko klašu skolēniem, un arī šajā cīņā talkā tiek ņemti dažādi līdzekļi. Kāds cenšas izsisties mācībās. Cits aktīvi piedalās izglītības iestādes pasākumos vai spodrina savus talantus ārpusskolas pulciņos, apzinoties, ka, dejojot tautas dejas, dziedot korī, zīmējot un sportojot, arī iespējams «celt savas akcijas» vienaudžu acīs. Taču jārēķinās, ka var nākties saskarties ar citu skaudību, greizsirdību un intrigām (īpaši viena dzimuma grupās), jo nemitīgi pastāv konkurence par savu vietu, iespējām, pretējā dzimuma uzmanību un citiem «labumiem».
Par spīti cīniņiem par savu vietu zem saules un apkārtējo uzmanībai, ko var gūt, arī «nogāžot lielākus vai mazākus podus», klašu kolektīvos jau sākumskolā var sastapt neformālos līderus, kuri pat neko īpašu nedara, lai par tādiem kļūtu. «Pozitīvais līderis manā skatījumā ir tas, kuram citi grib sekot un līdzināties. Kurš iedvesmo un ir pakāpīti augstāk par pārējiem, pavelkot viņus līdzi. Var sastapt arī šādus bērnus, ap kuriem visi pulcējas. Viņi pievelk ar savu personību un harismu. Pats cilvēks varbūt pat neapzinās, ka viņam piemīt šīs spējas. Jāpiebilst, ka tās nav atkarīgas ne no sociālā stāvokļa, ne etniskās piederības. Šāds skolēns parasti rāda sevi no labākās puses arī mācībās, ārpusskolas dzīvē, pasākumos un pulciņos. Atšķirība tā, ka noteicošās ir nevis šīs aktivitātes, bet personība,» raksturo I.Brūvere, novēlot katram kolektīvam šādu virzītājspēku, kas iedvesmo un motivē lielākai izaugsmei. ◆

Vieniem idejas, citiem indīgas piezīmes
Ināra, klases audzinātāja
ar 30 gadu pieredzi
◆ Strādājot ģimnāzijā, man paticis, ka esmu varējusi pavadīt savus audzināmos no 7. līdz pašai 12. klasei. Aktīvu skolēnu jeb līderu, kas vēlas sevi klasē dažādi apliecināt, gadu gaitā kļuvis vairāk. Īpaši jūtami viņi ir pamatskolas posmā. Vidusskolēniem vairāk raksturīgas citas intereses ārpus skolas, bet arī viņi pēdējā laikā daudz biežāk mēdz atnākt, lai «pasūdzētos» par klasesbiedriem vai izrunātu savas problēmas.
Līderisms pamatskolā un vidusskolā vairāk vērsts uz savas vietas atrašanu klasē, un tas var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Pozitīvi tajā ziņā, ka, rīkojot pasākumus, vairāk skolēnu izsaka savas idejas un konstruktīvi apspriež citu priekšlikumus. Agrāk bija tā – ka viens kaut ko pasaka, bet klasē klusums. Patlaban jaunieši vairs tik ļoti nebaidās izteikt savu viedokli. Dažkārt cīņa par savu vietu izpaužas arī nejaukā veidā. Piemēram, mūsu klasē ir kāds jauneklis, kurš tā vietā, lai uzteiktu citu ierosmes, vienmēr atrod indīgas piezīmes. Pārējie metas par to viņam virsū. Puisis apvainojas – kā jūs pret mani izturaties! Bet kā tu pats?!
Asāka cīņa par savu vietu ir 10. klasē, kad mainās kolektīvs. Taču viņi diezgan ātri sadalās pa interešu jomām un cenšas nejaukties cita lauciņā. Piemēram, viens uzņemas atbildību par sporta aktivitātēm, bet cits par kultūras pasākumu organizēšanu. Tomēr joprojām daudzi dzīvo ar apziņu –
Dieva dēļ lieciet mani mierā!

Līderu raksturīgākās īpašības
Entuziasms rīkoties ar lielu labpatiku un degsmi.

Godprātīgums, stingra taisnīguma principu un vērtību kodeksa ievērošana.

Drosme, spēja uzņemties risku.

Sirsnība, kas norāda uz patiesu interesi par cilvēkiem vai neviltotu pieķeršanos.

Saprātīgums, kas noved pie saprātīga lēmuma pieņemšanas un problēmas atrisināšanas, kā arī palīdz novērtēt cilvēkus.

Stingrs, bet taisnīgs – jo īpaši pret sevi. Objektīvs attiecībās ar komandu. Nav savu favorītu.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Barvedis vai klases līderis?

Kategorijas