Par ziemājiem nesūdzas

2014. gada 28. marts 00:00

441

Alsviķietis Jānis Vītolnieks ir bioloģiskās saimniecības “Bitenieki” īpašnieks, kurš nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību.

J.Vītolnieka īpašums atrodas Alsviķu pagastā Vītolnieku dzimtas mājā, kura tikusi uzbūvēta 1850.gadā pie Vaidavas pietekas. Saimniecību “Bitenieki” J.Vītols izveidoja 1991.gadā. “Sākumā šī bija vienkārša saimniecība. Mans lielākais lauks ir 3 hektāri, bet pārējie ir ļoti mazi. Vieta ir kalnaina un vietām laukus nevar apstrādāt ar tehniku. Arī zeme ir smilšaina. Tā nu nolēmām pievērsties bioloģiskajai saimniecībai. Jau aptuveni astoņus gadus darbojamies šādi. Kopējā lauku teritorija ir 20 hektāru plus vēl nomātā zeme. Mums ir arī 24 lopi, no kuriem 16 ir slaucamās govis, taču pašlaik gan slaucamas ir vien 10. Graudaugus pārsvarā audzējam tieši savām vajadzībām, lai tie nav jāiepērk, jo bioloģiskos graudus un miltus ir grūti iepirkt. Arī tehnika man pašam ir, tā ka tagad atliek tikai vēl sākt cept maizi, tikai pašlaik tam nepietiek laika,” stāsta J.Vītolnieks.

Ļoti palīdzēja kailsals
Pašreiz saimniecībā iesēti aptuveni 2 hektāri ziemāju, taču kopumā graudaugiem atvēlēti 8 hektāri. Tiek audzēti rudzi, auzas un mieži. Kvieši netiek sēti tieši problemātiskās augsnes dēļ.
“Iepriekšējā ziema bija ļoti nelabvēlīga, tāpēc nācās visus ziemājus pārsēt. Šoreiz nestādīju tik daudz, taču šī ziema viennozīmīgi bija labāka. Ļoti palīdzēja kailsals, jo tieši tas ir nepieciešams, lai ziemāji pārziemotu. Tiem ir jāsasalst, jaaiziet migā, taču, ja vispirms nav bijis kailsala, bet uzreiz uzsnidzis sniegs, tad ziemāji zem sniega sūt un īsti nesaprot – augt vai iet gulēt. Tādā veidā viņi iet bojā,” stāsta J.Vītolnieks. Viņš ir pārliecināts, ka šogad graudaugu raža būs daudz labāka, taču, protams, pozitīvās prognozes vēl var izjaukt lietavas. “Arī meža zvēri nāk un nodara lielu postījumu. Pa vienu nakti meža cūkas vienā hektārā var radīt tādu postījumu, ka viss lauks ir pa tīro. Pēc laika apstākļiem gan esmu ievērojis, ka vienā gadā raža ir laba, otrā - slikta un tā ik pa gadam raža mainās. Tas attiecas arī uz siena savākšanu - vienā gadā siens ir kvalitatīvs: liec kaut tējā, bet nākamajā gadā siens ir mitrs un nekvalitatīvs. Tas jau ir gluži kā dzīvē – ir kāpumi un kritumi. Ir tikai jāturpina, jo atpakaļceļa vairs nav,” saka J.Vītolnieks.

Prasību ir vairāk, bet arī atbalsta ir vairāk
J.Vītolnieks atzīst, ka bioloģiskā saimniecība ir vieglāk uzturama nekā parastā. “Bioloģiskajā saimniecībā viss ir sakārtotāks. Lielie zemnieki var nobraukt pār visu lauku ar miglotāju un visas bites ir pagalam. No valsts arī jūtu vairāk atbalsta. Protams, prasību ir vairāk, bet arī atbalsta ir vairāk,” viņš uzskata.
“Bitenieku” saimnieks pienu nodod AS “Valmieras piens”, gadā - aptuveni 60 tonnas piena. Gaļu pārdod tādiem bioloģiskajiem gaļas kombinātiem kā SIA “Cēsu miesnieks” un ZS “Kalnirbes”. J.Vītolniekam ir arī 18 bišu saimes, taču medus tiek dāvāts draugiem un tuviniekiem. Skaistajā teritorijā J.Vītolnieks ir uzbūvējis arī pats savu salu. “Laukā bija purvaina vieta un es izveidoju salu, izraku apkārt arī grāvi. Tagad šeit mums ir vieta, kur reizi gadā saaicinu tuvējos zemniekus. Te mēs pārspriežam visas labās un sliktās lietas, kuras ir notikušas. Parasti tas notiek uz Jāņiem vai ražas noslēgumu, kad uz laukiem darba ir mazāk,” stāsta saimnieks. Šogad viņš saimniecībā paredz atjaunot kūti, kura celta 1929.gadā. “Projekts jau ir un šajā gadā to iesākšu. Doma ir arī palielināt saimniecības teritoriju, taču plānojam vairāk nodarboties ar lopiem, jo graudaugiem šeit nav pārāk piemērota augsne,” uzsver J.Vītolnieks. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Par ziemājiem nesūdzas

Kategorijas