Ne sveiki, ne labdien!

2014. gada 28. marts 00:00

Neesam strīdējušies vai mantu dalījuši, bet māsīca, pusaudze, gandrīz nekad nesveicinās. Draudzenes dēls pēc skolas bieži ieskrien pie mums darbnīcā, kur nelielā telpā rosāmies vairākas sievietes. Ne labdien, ne sveiki no viņa nedzirdam. Kolēģis, ieradies birojā, dažkārt paiet garām klusējot. Vai esam šiem cilvēkiem tik nepatīkami vai nevērtīgi, ka nav pat vērts sasveicināties? Varbūt vecāki nav ieaudzinājuši elementāru pieklājību?

Materiālisms pār cilvēcību
Psiholoģe Laima Kārkliņa pieļauj, ka šķietamās nevērības, paviršības, nepieklājības dziļākās saknes iestiepjas globālā problēmā – ļaudis atsvešinās cits no cita: “Jo vairāk pasaulē ienāk mantu kārība, jo mazāk vietas paliek cilvēkam. Gribam lietas, par kuru esamību agrāk pat nenojautām: mobilie tālruņi, datori, sadzīves tehnika, automašīna, īpašumi un vēl, un vēl. Krītam kārdinājumā, cenšoties cits citu pārspēt un pārsteigt, rodas vēlme iegādāties arvien vairāk un vairāk, veco nomainīt pret jauno, modernāko. Tas, neapšaubāmi, atstāj ietekmi uz attiecībām. Cilvēki atsvešinās, kļūst par ienaidniekiem pat bez kara. Vieni pērk, otri pārdod, un tas, kurš laipni izsniedz naudas aizdevumu, pēc neilga laika kļūst par negantāko pretinieku. Jo grib savu naudu atpakaļ un daudz vairāk. Kur tad nu vairs sveicināt?!”
Daudzās izklaides un iespējas, ko piedāvā materiālā pasaule, ir tik aizraujošas, ka šķiet – otrs cilvēks nemaz nav vajadzīgs. TV seriālos varam pārdzīvot visas mīlestības formas un izpausmes, internetā, paslēpušies aiz segvārda, runāt visu, ko vēlamies, turklāt bez jebkādam sekām. Rotaļlietu pasaule tik pārsātināta, ka sāk likties: neko citu nevajag, tikai naudu, naudu. Dzīvas cilvēku attiecības zaudē jēgu, secina psiholoģe.
Kontaktēšanās virtuālajā vidē ienesusi pārmaiņas spējā vienam otru uztvert un adekvāti reaģēt. Internetā informācija tiek pasniegta un uztverta nepilnīgi: izpaliek pats būtiskākais – verbālā komunikācija, arī sveicināšanās. Tiekoties klātienē, cilvēki sarunājas un vienlaikus pasaka ļoti daudz ar balss intonāciju, sejas izteiksmi, žestiem. No emocionālās attieksmes iespējams sacīto uztvert pilnīgāk. Sazinoties ar īsziņu, elektronisko vēstuļu palīdzību, kļūstam lakoniski, izlīdzamies ar saīsinājumiem, aprautām frāzēm, simboliem.

Jēga – attieksmes paušana
Pieklājības likumi nav patiesības pašas par sevi, bet gan čaula saturam, kam būtu jābūt mūsos. Tie var palīdzēt cilvēkam, kura saturs nav ne tuvu ideāls, būt citiem tīkamam un pieņemamam. Taču, ja pat ārējā čaula liecina par nelāgu saturu, varam būt droši – tur iekšā tiešām nekā laba nav. “Pašos pamatos sveicināšanās jēga ir labvēlīgas attieksmes paušana pret otru cilvēku,” atgādina psiholoģe. Tā saucamajās lietišķajās attiecībās cilvēki pārstāv noteiktas lomas un jomas, nozogot, iznīcinot daudz ko no cilvēciskā. Ja mūs ar sveicienu laipni uzrunā tikai tāpēc, lai kaut ko pārdotu, sveiciens drīz vien kļūst par kaut ko nepatīkamu, uzbāzīgu, secina L. Kārkliņa.
Jauniešu vidū tagad skaitās stilīgi apskauties, tā izrādot prieku par sastapšanos, draudzīgumu. Vienlaikus vērojams, ka nereti izpaliek pedagogu un citu pieaugušo sveicināšana. Kā saskarsmes kultūru uzlabojošs solis vērtējamas dažās skolās rīkotās – sveicināšanās dienas.
Katrā kultūrā ir savas tradīcijas, katra tauta tiecas saglabāt savu mentalitāti. Mēs, latvieši, esam diezgan atturīgi, nesveicinām visus, piemēram, tramvajā, parkā, uz ielas. Apkampšanās latvietim nes citu jēgu nekā amerikānim. Piemērot to vai citu sasveicināšanās veidu – tas atkarīgs no vietas, pazīšanās pakāpes un citiem apstākļiem. Filmā “Avatars” galvenā varone lieto sveicienu “es tevi redzu!”. Ja tevi redz, neesi tukša vieta! Svarīgākais ir nevis sveiciena ārējā, formālā puse, bet ar to paustā cieņa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ne sveiki, ne labdien!

Kategorijas