Pedagogi 12.maijā protestēs

2014. gada 28. marts 00:00

Pirmdien ar Alūksnes un Apes novadu pedagogiem tikās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padomes vadība un informēja par 12.maijā paredzēto protesta akciju. Tās mērķis - iegūt nozarei papildu finansējumu. LIZDA pieprasa, lai visi pedagogu un akadēmiskā personāla pienākumi būtu apmaksāti. Protesta akcijā plāno piedalīties trīs līdz pieci tūkstoši pedagogu. Mācību process netiks traucēts un skolas neslēgs.

Ingrīda Mikiško, LIZDA priekšsēdētāja
Neizdarīto darbu ir ļoti daudz
Neapmierinātība joprojām ir ar finansējumu. No pedagogiem tiek prasīts ļoti daudz – kvalitāte, augstākā izglītība, atbildība. Tanī pašā laikā viņiem jārisina arī sociāli ekonomiskie jautājumi, piemēram, vai bērnam ir, ar ko un kur rakstīt, vai viņš ir paēdis. Taču atalgojums pedagogam nemainās un viņam netiek samaksāts par visiem pienākumiem, ko viņš dara. Tajā skaitā par tiem pienākumiem, kas tiešā veidā skar mācību procesu – par gatavošanos stundām, darbu labošanu. Vienlaikus no skolotāja tiek prasīts arī radošums. Skatoties trīs gadu budžetu 2014. līdz 216.gadam, tam visam naudu neredzam, pieauguma nav. Neredzam, ka pedagogi tiks novērtēti atbilstoši tam darbam, ko viņi dara. Līdz ar to aicinām pedagogus iet ielās un parādīt, ka neesam apmierināti un sistēma nav sakārtota. Neizdarīto darbu ir ļoti daudz! Šeit neiezīmējas konkrēti rezultāti vai konkrētas reformas, ko mēs darīsim, lai tas uzlabotos. Lai mēs varētu teikt, ka esam vislabākie, mūsu darbs ir novērtēts, bērni ir ļoti gudri un ir kvalitatīva izglītība. Pašlaik ir daudz momentu, par kuriem mēs tā nevaram teikt. Mēs ļoti gribētu, lai sistēma tiktu sakārtota ātrāk, lai ir pieņemama un mēs redzētu galīgo rezultātu 2020.gadā. Atšķirības ir milzīgas - piemēram, Ādažos skolotājs saņem 1000 latus, bet Alūksnē mēs runājam par 280 latiem... Faktiski šie pedagogi absolvējuši vienu un to pašu augstskolu un fakultāti, vienīgais – kur tu nonāc. Bet mēs neviens nezinām, kur strādāsim. ◆

Laima Aigare, Alūksnes un Apes novadu arodorganizācijas priekšsēdētāja
Arodbiedrība – stabila vērtība
Gadu no gada visi izglītības darbinieki vienmēr, tuvojoties rudenim un jaunajam mācību gadam, domā, vai būs darbs, vai būs atalgojums un vai, sākot jauno mācību gadu, to saņemsim. Tā ir prioritāte jau ilgu laiku. 2013.gadā, kad valdība pasludināja, ka krīzes gadi beigušies, atalgojuma jautājums kļuva par īpašu prioritāti. Protams, mūs priecē krīzes beigšanās, bet nekādu dižu labumu neesam sajutuši un ir šaubas, vai to sajutīsim tik ātri. Nauda mums ir jāprasa. Malā stāvēt nevaram. Nevaram gaidīt un cerēt, ka citi cīnīsies par mums. Kādam visi jāaicina kopā un vienoti jāorganizē. Tas nevar būt direktors, tāpēc ir arodbiedrība, kas drīkst to darīt.
Ja salīdzinām Rīgu, Siguldu vai Cēsis ar Alūksni, protams, mums došanās uz Rīgu ir sarežģītāka. Taču Alūksnes un Apes novadu arodbiedrība piedalījusies visās akcijās. Mūsu pārstāvji vienmēr dodas aizstāvēt skolotāju intereses. Skolotāji ir aktīvi. Alūksnes un Apes skolotāju arodbiedrība ir stabila. Ja biedru skaits samazinājies par 24, tad iestājušies 19 jauni un 3 vēl to darīs. Tas ir labs rādītājs. Mēs nebūt negrimstam. Diezgan labi turamies, un tā jāturpina. Nebaidīsimies izteikt savas domas. Nepareizu domu nav, ir tikai mūsu domas. Manas domas var pieņemt vai nepieņemt, var apstrīdēt vai pārliecināt, tāpēc runāsim un izteiksim savu viedokli. Aicinu to darīt! Aicinu visas izglītības iestādes izteikt priekšlikumus, ko un kā vajadzētu mainīt. Paldies tiem, kas to jau dara! Būsim atsaucīgi! ◆

Alda Liepiņa, D.Ozoliņa Apes vidusskolas skolotāja un arodbiedrības vadītāja
Protesta akcijā jābūt mums visiem!
Mūsu skolas kolektīvs plāno piedalīties protesta akcijā. Skolā runājām par to, kas šobrīd notiek izglītībā. Skolotāji nav apmierināti ar situāciju un teica – mums visiem ir jābrauc! Mēs neviens naudā nepeldamies. Naudas ir tik, cik ir, un katrs gaida pienākam algas dienu. Skolotājam ir svarīgi noteiktajā dienā saņemt algu, lai samaksātu rēķinus, paēstu, saģērbtos, sakoptu sevi. Skolotājam ir jāizskatās labi. Aktuālākā problēma, protams, darba samaksas lielums, taču būtu jādiskutē arī par izglītības saturu. Mēs bērniem mācām pārāk sarežģītas lietas. Tas, ko mēs skolās mācām maziem bērniem, ārzemēs tiek mācīts dažus gadus vēlāk. Mēs to iemācām jau 1. un 2.klasē. Savukārt no angļu valodas skolotājiem esmu dzirdējusi, ka valodu vidusskolēniem mācām augstskolas līmenī. Vai protestēt ir jēga un kaut kas mainīsies? Nekad nevar domāt, ka nekas nemainīsies. Ja mēs neko nedarīsim, nepielieksimies un necentīsimies, piemēram, kaut ko pacelt, tad arī nekad to nepacelsim. Uzskatu, ka arī šajā gadījumā protestēt ir jāiet. Neatlaidīgi. Vienreiz jāliek par sevi manīt, otro un trešo reizi. Varbūt tieši ar trešo reizi kāds mūs sadzirdēs. Es ticu, ka viss mainīsies. Konkrēti kad, nevaru pateikt. Viss nemainīsies uzreiz, bet pa drusciņai, pa kripatiņai. Mūsu arodbiedrībā iesaistījušies teju visi skolas darbinieki - gan skolotāji, gan tehniskais personāls. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pedagogi 12.maijā protestēs

Kategorijas