Pašvaldības uzņēmumā “Rūpe” gaidāmas pārmaiņas

2014. gada 28. marts 00:00

858

Kapitāldaļu turētājs Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis ierosinājis pārmaiņas pašvaldības komercsabiedrībā SIA “Rūpe” - mainīs vadību, struktūru, paredzēta arī tarifu palielināšana.
Ar aprīli “Rūpes” valdes loceklim Valfrīdam Vilkam būs vietnieks ražošanas jautājumos. Šāda štata vieta tiks radīta no jauna. Jaunajam amatam izraudzīts alūksnietis Artis Sviklis, kurš “Rūpē” strādā trīs gadus par Alūksnes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbu vadītāju. Savulaik viņš Latvijas Lauksaimniecības universitātē Tehniskajā fakultātē ieguvis lauksaimniecības enerģētiķa specialitāti. A.Sviklis paliks līdzšinējā amatā un aprīlī uzņemsies arī vēl jaunos vietnieka ražošanas jautājumos pienākumus.

Lai izaug citādāks
Uz jautājumu, kādēļ nolemts mainīt esošo “Rūpes” vadību, A.Dukulis atbild diplomātiski – “katram vadītājam pienāk laiks, kad viņš sevi amatā ir izsmēlis, trūkst ideju un ir laiks nākt vietā citādākam, ar jaunām idejām un visu pārējo”. “Nosauciet man vienu darbu, par ko varētu teikt, ka cilvēks strādā ideāli? Vienmēr var labāk! Tas ir tāpat, kā visi nav apmierināti ar to, ko es daru kā domes priekšsēdētājs – jau otrā dienā visi gaidīja revolūciju. Viss ir jāiepazīst un tad jāmeklē risinājums, lai katram uzņēmumam, iestādei, iedzīvotājam nāktu par labu. Neesmu tik naivs, lai iedomātos, ka visi par šo manu lēmumu būs stāvā sajūsmā,” viņš saka.
Jautāts, kādēļ amatam noskatīts tieši A.Sviklis, A.Dukulis to argumentē ar atbilstošu izglītību, to, ka viņš jau strādā “Rūpē” un pārzina tās darbu no iekšienes – pretendenta atrašana vadošajam amatam šādā veidā nebūs kāda ielikšana no sava vidus, bet gan izaugsme no uzņēmuma. “Lai iepazīst “Rūpi”, tās darbību, tarifus, rada jaunu struktūru un pārņem uzņēmuma vadību civilizētā veidā, nevis pašvaldība izsludina konkursu, piesakās desmitiem pretendentu, izvērtē CV un iemet amatā Jāni, Pēteri vai Mildu un tad visi no malas vēro, izpeldēs vai ne, piemēram, kā tas bija SIA “Alūksnes nami” vadības maiņas gadījumā. Ja A.Sviklis būs “izaudzis” par vadītāju no “Rūpes” kolektīva, pratīs vadīt uzņēmumu, veidot savu komandu, no manas puses viņam būs 100 % atbalsts,” sola A.Dukulis. Šobrīd nevar pateikt, vai pārņemšana notiks mēneša vai gada laikā, tas esot atkarīgs no tā, cik ilgu laiku vajadzēs, lai A.Sviklis iepazītu uzņēmuma darbu. “Protams, arī pašvaldība vēros, kā A.Sviklim veicas, vai viņš tiek galā. Viss atkarīgs no viņa paša – sliktākajā gadījumā nav izslēgts variants, ka A.Sviklis tomēr netiek apstiprināts. Jāatzīst, ka mans un A.Svikļa viedoklis daudzos jautājumos par to, ko “Rūpē” mainīt, sakrīt,” saka A.Dukulis. Kad “Rūpē” būs notikusi vadības maiņa, jauno štata vietu, kam darba alga paredzēta apmēram 1000 eiro mēnesī, likvidēs.

Astoņus gadus bez
atvaļinājuma
V.Vilks gaidāmās pārmaiņas komentē īsi – 2015.gada maijā viņam beidzas “Rūpes” valdes locekļa pilnvaru termiņš un, rosinot šādas izmaiņas, pašvaldība darba līgumu vairs nevēlas pagarināt. „Rūpi” V.Vilks vada kopš 2007.gada 1.februāra – arī viņš toreiz bija vadītājas Elitas Sūnas vietnieks un, E.Sūnai atstājot amatu, kļuva par vadītāju. “Tagad, pēc astoņiem gadiem, pienācis mans laiks pensionēties un dot iespēju jaunajam. Vienošanās ir, ka palieku priekšnieka amatā un apmācu pēcteci. Apšaubu, ka nākamgad es būtu gatavs atkārtoti parakstīt darba līgumu, turklāt jau gadu esmu pensijā. Jūtos diezgan izsmelts. Varbūt to var saukt arī par izdegšanu. Diena vai nakts, darbdiena vai brīvdiena – vienmēr arī pats kopā ar saviem darbiniekiem esmu braucis uz avāriju vietām. Attieksme pret darbu, klientiem sadedzina. Nejūtos noguris, bet morāli ir grūti. Astoņu gadu laikā neesmu bijis atvaļinājumā – tiesa, pilnvarojuma līgums to pieļauj. Atzīstu – esmu darbaholiķis,” saka V.Vilks.
Alūksnietis A.Sviklis darba piedāvājumu ar 1.aprīli kļūt par vietnieku ražošanas jautājumos pieņēmis kā karjeras izaugsmes iespēju. Viņš atzīst – pārmaiņas “Rūpē” ir jāveic, lai uzlabotu darbu, bet kādas tieši, šobrīd vēl nevēlas atklāt. “Būšu vēl tikai priekšnieka vietnieks – tāpat viss atkarīgs no priekšnieka. Kad būšu amatā, tad arī varēs runāt plašāk,” viņš lakoniski saka.

2014. - grūts gads
A.Dukulis vērtē, ka 2014.gads “Rūpei” būs grūts, jo jāmaina struktūra, vēl sešās novada vietās – Alsviķos, Strautiņos, Ilzenē, Zeltiņos, Jaunlaicenē un Mārkalnē - jāīsteno ūdenssaimniecības un kanalizācijas projekti, apgūstot Kohēzijas fonda līdzekļus, kā arī jāpabeidz citos pagastos iesāktie projekti. Paredzams, ka šogad “Rūpei” pievienos arī otru pašvaldības komunālo uzņēmumu - SIA “Ievedne”, kas gādā par Annu, Jaunannu un Kalncempjiem. A.Dukulis ir pārliecināts, ka “Rūpē” jāveic struktūras maiņa, tādēļ nav izslēgta vēl kādu darbinieku maiņa vai pienākumu pārdale. “Līdz šim “Rūpe” nav strādājusi pie tarifa izmaiņām, bet tas šogad būs jādara. Tarifs nav mainījies vairākus gadus – diemžēl tas ir par zemu un neattaisno pašizmaksu ne tikai Alūksnē, bet visā novadā. Elektrība, materiāli un cits ir sadārdzinājies, bet tarifs stāv uz vietas,” saka A.Dukulis.
Pēdējos trīs gadus SIA “Rūpe” ir noslēgusi ar zaudējumiem, lai gan pirms tam strādāts ar peļņu. Ir bijis laiks, kad “Rūpei” bija arī nodokļu parādi. Izveidojot Alūksnes novadu, “Rūpe” savus pakalpojumus sāka sniegt arī pagastos, līdz ar ūdenssaimniecību pārņemot arī parādus. A.Dukulis norāda - mērķis nav, lai pašvaldības uzņēmumi pelnītu, bet, sakārtojot savu darba organizāciju, strādātu pa nullēm.
V.Vilks uzskata, ka tagad “Rūpei” pārņemt “Ievedni” ir vieglāk, jo ūdenssaimniecība jau ir sakārtota. “Pieļauju, ka “Ievedne” tiks pievienota “Rūpei” kā struktūrvienība – ja par Eiropas naudu sakārtota ūdenssaimniecība, nosacījums ir, ka piecus gadus nevar mainīt pakalpojumu sniedzēja statusu. Padomju laikos, kad deva deficītu, ja kaut kas bija lieks, to pielika klāt un pircējam bija jāpērk viss kopā. Tagad pievienos Annu un Jaunannu, kur īstenoti ūdenssaimniecības projekti, klāt pieliekot arī Kalncempjus, kur šāda projekta nav. Kalncempji ir novārtā atstāts pagasts, kur funkcionē padomju laikā ierīkotā sistēma. Tur nākotnē varētu par pašvaldības vai “Rūpes” finansējumu ierīkot ūdens atdzelzošanas iekārtas – tas nemaksā tik dārgi. Piemēram, nesen Pededzes pamatskolā par “Rūpes” līdzekļiem ierīkojām ūdens atdzelzošanas iekārtu, jo ūdenī bija paaugstināts dzelzs sastāvs,” stāsta V.Vilks.

Maz jaunu pieslēgumu
Līdz šim gan “Rūpe”, gan “Ievedne” ir īstenojušas ūdenssaimniecības projektus Alūksnē un pagastos. A.Dukulis vērtē – abi uzņēmumi varējuši Eiropas līdzekļus apgūt veiksmīgāk. Šobrīd problēmas rada arī tas, ka maza daļa iedzīvotāju pieslēdzas jaunizbūvētajiem ūdensvadiem un kanalizācijas sistēmai, lai gan to izveidē ieguldīti lieli līdzekļi. Ja ūdensvadam vēl pieslēdzas, tad kanalizācijai – reti. Tā nav tikai novadu problēma – valstī nav noteikts, ka iedzīvotājiem obligāti jāpieslēdzas jaunajām trasēm, tomēr “Rūpei” ir iespējas rūpīgāk kontrolēt gadījumus, kad pieslēgumu kanalizācijai nav. Aktuāls jautājums ir arī par “Rūpes” darbību pēc ūdenssaimniecības projektu īstenošanas, jo, apgūstot Eiropas līdzekļus, “Rūpes” pamatkapitālā iegulda pašvaldības līdzfinansējuma daļu. Turklāt “Rūpei” ir jānodrošina pareiza jauno objektu ekspluatācija, jo tiem ir tikai piecu gadu garantija - pēc tam remonti būs jāveic pašvaldībai.
“Mani neapmierina Kolberģī īstenotais ūdenssaimniecības projekts, jo vēl līdz šai dienai nav atrisināts jautājums par ūdens attīrīšanas ierīcēm. Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis tika norādījis, ka arī mazajiem ūdenssaimniecības projektiem tomēr būs iespēja vēl saņemt Eiropas naudu, tādēļ uzskatu, ka Kolberģī ir jāīsteno otrā kārta. Šāds projekts jāīsteno arī vēl Pededzē, daļēji - Bejas ciemā. Savukārt mazajos ciemos, kur arī ir centralizēta ūdens apgāde, bet iedzīvotāju skaita ziņā tie ir mazi, pie artēziskajiem urbumiem jāuzliek nelielas ūdens attīrīšanas ierīces. Tas neprasīs tik lielus ieguldījumus, kā lielais projekts. Turklāt pirms katra projekta īstenošanas tas obligāti jāapspriež ar iedzīvotājiem,” uzskata A.Dukulis.

Ja peļņa – apzog klientus
Par līdz šim īstenoto ūdenssaimniecības projektu gaitu V.Vilks norāda - vēl vajadzētu 2,5 miljonus latu, lai visu veiksmīgi pabeigtu. „Bija gauss sākums – apkārtējās pilsētas jau īstenoja, bet Alūksnē vēl gulēja kā malēnieši. Ļoti pārdzīvoju “Rūpes” pirmo projektu pagastos, Kolberģa ciemā, kur pietrūka komunikācijas ar iedzīvotājiem – nezinu, kādēļ, bet biju pagājis uz laiku malā. Tur izjutu arī augstprātīgu attieksmi no būvnieku puses, kuri atļāvās lietot alkoholu darba laikā, iedzīvotājiem redzot,” stāsta V.Vilks.
Šobrīd SIA „Rūpe” strādā 33 darbinieki, no tiem 7,5 - administrācijā. V.Vilks norāda – ir šauri un grūti, bet jādzīvo, kā ir. „Nav tik vienkārši atrast labu darbinieku, bet no tāda, kas bīdāms un stumdāms, nav jēgas. Jā, bija laiks, kad SIA “Rūpe” algoja finanšu konsultantu SIA “Egles čiekurs”, kas pieder Ainaram Melderam. Viņš konsultēja finanšu jautājumos, ūdenssaimniecības projektos. Viņa firma “Rūpei” sniedza oficiāli apmaksātus pakalpojumus – to visi zināja. Nu jau vairāk nekā gadu šādus pakalpojumus “Rūpe” vairs nesaņem. Šobrīd A.Melders kā deputāts ir SIA “Rūpe” iepirkumu komisijas sastāvā līdz ar mani un domes priekšsēdētāja vietnieku Dzintaru Adleru,” saka V.Vilks. Viņš uzskata – sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs nevar strādāt ar peļņu, jo tad apzog savus klientus. “Varam tuvoties nullei, strādāt rentabli vai ar zaudējumiem, jo šī ir pašvaldības funkcija – pat nedrīkstam runāt par peļņu,” uzskata V.Vilks.
Pietuvinās pašizmaksai
Arī V.Vilks norāda, ka “Rūpē” jāsakārto tarifu politika. Šobrīd ūdens tarifa diference starp novada pagastiem ir liela – no 0,25 līdz 1,13 eiro. Piemēram, “Rūpei” pārņemot ūdenssaimniecību Pededzē, tarifs bija noteikts tikai ūdenim, kanalizācijai ne. Vienīgais mierinājums - paaugstinot tarifus, neveiks šoka terapiju, jo palielināšana notikšot pakāpeniski, lai pietuvinātu pašizmaksai.
„Izveidojoties novadam, pagastu komunālo saimniecību pārņēmām ar parādiem un esošajiem zemajiem tarifiem, uzveļot sev lielāku slogu. “Rūpe” nedrīkstēja mainīt tarifus bez saskaņošanas ar sabiedrisko pakalpojumu regulatoru. To varēja izdarīt tikai novada dome kā tābrīža apsaimniekotājs, pirms nodeva pagastus „Rūpei”. Cilvēkiem šķiet: ja ūdens kubs maksā latu, tas ir ļoti dārgi. Bet ja saku – atnesiet man par latu uz tvertni 100 spaiņus ūdens, jo tik daudz ir vienā kubā, tad cilvēki skatās izbrīnītām acīm un jautā: „Nojūdzies esi?” Bet „Rūpe” šo ūdeni sagatavo, atdzelzo, iekārtas un darbinieki strādā, tiek tērēta elektrība, piegādā – un pretī prasa tikai latu! Nevaru šobrīd pateikt, par cik vajadzētu palielināt tarifu – jāveic argumentēti aprēķini, bet pilsētā un pagastos vienāda tarifa nebūs, jo šīs teritorijas nevar salīdzināt. Turklāt ir vietas, kur netiek īstenoti ūdenssaimniecības projekti, piemēram, Pededze, Beja, Ziemeris, savukārt Mālupē šis projekts nav īstenots, jo nav nepieciešamības. Mālupē jau pirms pārņemšanas ūdenssaimniecība bija sakārtota, tur joprojām labā stāvoklī uzturēta un strādā padomju laikā ierīkotā sistēma,” saka V.Vilks. ◆

No SIA “Rūpe” gada pārskatiem

2009.gads:
* 2009.gadu noslēdz ar 35 770 latu peļņu: salīdzinot ar 2008.gadu, peļņa palielinājusies par 33 491 latu, pamatojoties uz valsts un Kohēzijas fonda finansiālo atbalstu, īstenojot ūdenssaimniecības projektu Alūksnē. No peļņas par 19 952 latiem sedz iepriekšējo gadu zaudējumus, pārējo atstāj kā nesadalītu.
* Neto apgrozījums ir 415 530 latu – salīdzinot ar 2008.gadu, palielinājums par 11 procentiem, pamatojoties uz jaunu klientu pieslēgšanu maģistrālajai ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai, īstenojot Kohēzijas fonda finansēto projektu Alūksnē.
* Atkritumu savākšanas mašīnām un asenizācijas automašīnām uzstādītas navigācijas ierīces.
* Nodod ekspluatācijā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Alūksnē 2,3 miljonu latu vērtībā.
* Nodod ekspluatācijā dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas Alūksnē 1,6 miljonu latu vērtībā.
* Lielākie debitoru parādi ir akciju sabiedrība “Simone” 6230 lati par ūdens papildināšanu siltumtrasēs un SIA “Alūksnes nami” 31 935 lati par iedzīvotāju ūdens un kanalizācijas patēriņu. Parādi veidojušies ilgākā laika posmā.
* Uzņēmumā nodarbinātas 25 personas.

2010.gads:
* 2010.gadu noslēdz ar 38 820 latu peļņu, kas atstāta kā nesadalīta.
* Neto apgrozījums ir 394 387 lati – samazinājums par 5 procentiem.
* Lielākie debitoru parādi ir akciju sabiedrība “Simone” 5735 lati un SIA “Alūksnes nami” 41 348 lati.
* No 2010.gada oktobra uzņēmums sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumus ne tikai Alūksnē, bet arī Jaunlaicenes, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Ziemera, Jaunalūksnes pagastā. No pagastiem pārņemtā ūdenssaimniecība ir ļoti sliktā stāvoklī.
* Uzņēmumā nodarbinātas 24 personas.

2011.gads:
* 2011.gadu uzņēmums noslēdzis ar 49 612 latu zaudējumiem, ko sedz ar iepriekšējo gadu peļņu.
* Neto apgrozījums 436 284 lati – palielinājums par 11 procentiem.
* 2011.gadā visos pārvaldāmajos pagastos veikti ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu remontdarbi avāriju dēļ. Ievērojami uzņēmuma līdzekļi tērēti dzeramā ūdens ieguvju sakārtošanā – mainīti dziļurbumu sūkņi, tīrītas un dezinficētas dziļurbumu akas.
* Lielākais debitora parāds ir SIA “Alūksnes nami” - 39 001 lats.
* Nodarbināto personu skaits – 32.

2012.gads:
* 2012.gadu noslēdz ar 56 489 latu zaudējumiem, ko sedz no iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas un pārējām rezervēm.
* Neto apgrozījums 428 929 lati – samazinājums par 2 procentiem.
* Uzņēmums sācis sniegt ūdenssaimniecības pakalpojumus arī Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagastos.
* Lielākais debitora parāds ir SIA “Alūksnes nami” - 39 400 latu.
* Pārskata gada beigās īstermiņa saistības pārsniedz īstermiņa aktīvus par 162 236 latiem. Izveidojušies parādi piegādātājiem 285 000 latu apmērā, jo īsteno ūdenssaimniecības projekta Alūksnē II kārtu, taču Kohēzijas fonda finansējums vēl nav saņemts. “SEB bankā” ņem īstermiņa aizņēmumu 150 000 latu ar 4 procentu likmi plus trīs mēnešu RIGIBOR – aizņēmums nodrošina finansējumu likviditātes problēmu atrisināšanai.
* Nodarbināto personu skaits – 33.

2013.gads:
* 2013.gadu noslēdz ar 90 331 lata zaudējumiem, ko segs no uzņēmuma pārējām rezervēm.
* Neto apgrozījums 441 184 lati jeb palielinājums par 3 procentiem.
* Saņemts aizņēmums no “SEB banka” 150 000 latu ar atmaksas termiņu līdz 2015.gada 15.aprīlim.
* Lielākais debitora parāds ir SIA “Alūksnes nami” - 50 740 latu.
* Pārskata gada beigās aktīvi pārsniedz īstermiņa saistības par 421 901 latu. Parāds pret piegādātājiem – 157 000 latu, jo nav saņemts Kohēzijas fonda finansējums. Pozitīvā naudas plūsma no saimnieciskās darbības spēs nodrošināt finansējumu likviditātes problēmu atrisināšanai.
* Nodarbināto personu skaits – 33.

VIEDOKĻI

SIA “Rūpe” arodbiedrības vadītājs, Alūksnes novada domes deputāts Jānis Sadovņikovs: “Uzņēmuma vadītājs nevar viens tikt galā ar visiem pienākumiem, turklāt “Rūpe” strādā visā novadā, tādēļ vietnieka štata izveide ir atbalstāma. V.Vilks ir pensijā – viņš jebkurā dienā var iesniegt atlūgumu, un mēs paliksim nesagatavoti. Ir jābūt ļoti zinošam cilvēkam, lai spētu vadīt “Rūpi”. Uzskatu, ka Artis Sviklis ir piemērots šim amatam, ar ļoti labām zināšanām. Ar viņu kopā strādāju trīs gadus – šis cilvēks būs īstais vadītājs. Mums Alūksnē ir jānotur jaunie speciālisti. Jaunieši ir jāatbalsta, jāvirza uz priekšu. Viņiem ir cita domāšana – viņi spēj domāt vairākus soļus uz priekšu.”

Alūksnes novada domes deputāts Ainars Melders, kura uzņēmums SIA “Egles čiekurs” savulaik bija arī SIA “Rūpe” konsultants: “Izmaiņas “Rūpē” nav negaidīts pavērsiens – par to domē jau runāts. Jauna paaudze aiz sevis jāaudzina – nekas jau nav mūžīgs. Protams, vienmēr var strādāt labāk. Ir lietas, ko arī “Rūpē” vajadzētu citādāk, piemēram, nevar galīgi par kapeikām veikt remontus, jāuzlabo attieksme pret klientiem, jāpārskata tarifi. Tas, ko V.Vilks ir paveicis, “Rūpi” nostabilizējot un attīstot – dod, Dievs, pārējiem pašvaldības uzņēmumiem izdarīt tikpat. Manuprāt, “Rūpe” gan nav tas uzņēmums, ko mēram reformēt – lai tiek galā ar “Alūksnes namiem” un “Simoni”. Ir cilvēki, kuri gadiem nav maksājuši “Rūpei” par patērēto ūdeni, uzņēmums daudzviet ir ieguldījis savus līdzekļus, lai novērstu problēmas.”

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Pašvaldības uzņēmumā “Rūpe” gaidāmas pārmaiņas

Kategorijas