TV 3 "Nekā personīga": 30.marta raidījums

2014. gada 31. marts 16:24

386

Latvijas pierobežā Krievija veido bāzi ar pasaulē modernākajiem kaujas helikopteriem, kas stundas laikā varētu sasniegt Rīgu

Atvaļināts ģenerālis: Latvijas radari Krievijas kaujas helikopterus šobrīd nevarētu pamanīt

Pāris minūtes līdz Daugavpilj, stunda līdz Rīgai. Tāds būtu ātrums, ar kādu mūsu valsts pilsētas sasniegtu blakus Latvijai Krievijā bāzētie jaunākās paaudzes kaujas helikopteri.

50 kilometru attālumā no mūsu robežsargu posteņiem Ostrovas pilsētā Krievija veido vienu no plašākajām aviobāzēm šajā reģionā. Tur jau nogādāti gandrīz 20 helikopteri, kurus var uzskatīt par modernākajiem, ātrākajiem un arī dārgākajiem pasaulē. Viena tāda lidaparāta cena ir pielīdzināma visam pagājušā gada Latvijas aizsardzības budžetam.

Militāristi uz Krievijas aktivitātēm raugās ar bažām. Mūsu aizsardzības sistēmas nav gatavas, lai pamanīt šādus helikopterus, jo tie lido pārāk zemu, lai tos redzētu šobrīd strādājošie radari.

Tikmēr Lielvārdē bāzējas Latvijas gaisa spēku vienība. Tās aprīkojums gan ir krietni pieticīgāks – četri helikopteri, kas paredzēti glābšanas darbiem uz sauszemes un jūrā. Latvijas armijai lidaparātu, ar kuriem būtu iespējams dot bruņotu triecienu, nav.

Aviācijas eskadriļas komandieris ar lepnumu izrāda Latvijas gaisa spēku ekipējumu, ko iespējams ievietot vienā nelielā angārā. Tie ir Krievijas ražojuma helikopteri. Jaunākais būvēts ap 2000.gadu. Pārējie vēl deviņdesmitajos.

Nesen Latvijas gaisa spēki trenējušies arī ar vecajām lidmašīnām. Nu tās noliktas ekskursantu apskatei, jo tehniski un morāli novecojušas. Mūsu armijas gaisa kuģu parks ir 4 lielie MI – 17 un divi nelieli helikopteri MI-2, kas šobrīd atrodas kapitālajā remontā.

majors ARMANDS ŠPILLERS

NBS Aviācijas eskadriļas komandieris

Meklēšanas dežurās mēs esam visu laiku. Darba laikā līdz 17.00 esam 20 minūšu gatavībā, ārpus darba laika 90 minūšu attiecīgi arī sestdienās un svētdienās. Tas ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem.

Gaisa spēku uzdevums nav uzbrukt. Viņi piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijās. Līdz slimnīcām Rīgā palīdz nogādāt smagāk cietušos. Helikopteri nesen aprīkoti ar īpašām meklēšanas ierīcēm, kas redz siltus priekšmetus un palīdz meklēšanas darbos sliktos laika apstākļos un tumsā. Vienas ierīces cena aptuveni miljons latu. Iepirktas tādas četras. MI-17 maksimālais lidošanas ātrums ir 250 kilometri stundā. No Liepājas līdz nosēšanās laukumam Gaiļezera slimnīcā Rīgā varot atlidot nedaudz vairāk kā stundas laikā. Uz borta vieta 19 cilvēkiem. Vienā stundā lidaparāts patērē 800 litrus degvielas un ar pilnu bāku var nolidot 2 ar pus stundas.

Lai gaisa spēki strādātu ar pilnu jaudu – būtu nepieciešamas 6 ekipāžas. Šobrīd nokomplaktētas četras.

majors ARMANDS ŠPILLERS

NBS Aviācijas eskadriļas komandieris

Kad sākas pavasari tad mēs aktīvāk atbalstām citus spēku veidus. Piemēram, šonedēļ divreiz bijām Ādažos. Vienreiz ar SUV strādājām tā kā ir ko darīt. Nākamnedēļ būs divas dienas ar jūrniekiem. Tad kājnieku skola Aluksnē. Un vēl plus pašiem treniņlidojumi.

Ukrainas iedzīvotāju filmētajos kadri no pirmajām Krievijas armijas iebrukuma dienām bija redzami helikopteri zemā lidojumā virs koku galotnēm devās Krimas virzienā. Šeit redzamie gan nav paši dārgākie un modernākie, kas Krievijas armijas arsenālā pieejami. MI 26 ir ierindas kaujas mašīnas.

Krietni modernāki helikopteri bāzēti vien 50 kilometru attālumā no Latvijas robežas. “Ostrova 5” karaspēka bāze saglabājusies vēl no Padomju laikiem. Pēdējos gadus stāvējusi tukša. Bet šobrīd Krievija nolēmusi to atjaunot. Pēc kārtas piecpadsmitā aviācijas bāze, kur pēc gada vai diviem būs nobāzēti 100 lidaparāti. Kā skaidro atvaļinātais bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš - to taktiskais uzdevums - iebrūkot pretinieka teritorijā sniegt atbalstu sauszemes karaspēkam.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ

Atvaļināts kapteinis

Kaujas helikopteri komplektā ar kravas helikopteriem var tikt izmantoti aeromobilām operācijām. Tas nozīmē, ka paceļas gaisā no viena lidlauka, pārlidojam aizsardzības kaut kādas robežas, vai valsts robežas, nosēžamies pretinieka teritorijā, izkraujam kravu – kaujiniekus un aizlidojam. Kaujas helikopteri vajadzīgi, lai segtu visu šo te operāciju.

K 52 jeb saukts arī ALIGATOR, kas šobrīd ir pasaulē viens no ātrākajiem, lido virs 300 kilometriem stundā. To korpuss ir īpaši droši pret lodēm. Lidaparāti ar savām raķetēm spējīgi iznīcināt tankus un bruņmašīnas. Īpašu stabilitāti pat lidojot spēcīgas vētras laikā un manevrētspējas nodrošina divi rotori, kas katrs griežas savā virzienā. Krievijas Federācija ik gadu savam militāri rūpnieciskajam kompleksam pasūta aptuveni 20 šādus helikopterus. To darbības radiuss ir aptuveni 500 kilometri. Tātad Ostrovas bāze ir tiešs drauds Latvijai, Lietuvai un Igaunijai.

ANDIS KUDORS

Austrumeiropas politisko pētījumu centra izpilddirektors

Kā minimums te ir jāuzdod Krievijas pusei jautājumi. Ja politiskā līmenī viņi runā, ka viņi vēlas labas pragmatiskas attiecības, tad kas ir šie mājieni ar bruņoto spēku kontingenta palielināšanu pie Latvijas robežām? Arī ar šo helikopteru bāzi. Tas ir jautājums, ko Krievijas grib ar šo teikt. Un šiem jautājumiem ir j;aizskan diplomātiskā līmenī. Mums nav jākautrējas runāt, par to, kas notiek pie mūsu robežām. Tā ir mūsu darīšana.

VALDIS ZATLERS

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija)

Baltijas pusē esam uz aizsardzību orientēti savos militāros objektos un savās militārās struktūrās. Tad katrā ziņā otrā pusē robežai mēs redzam gan taktiskās raķetes, kas var nest kodollādiņus, gan uzbrukuma helikopterus. Tie visi ir uzbrukuma ieroči. Uz jautājumu parasti – kāpēc šeit ir vajadzīgi uzbrukuma ieroči atbilde ir – mēs ķersim teroristus.

Latgales pusē gaisu pēta pirms 11 gadiem uzbūvētais Audriņu radars un ik pa laikam no Šauļiem gaisā paceļas NATO iznīcinātāji no lidlauka Lietuvā. Tomēr militāristi uzskata, ka pēc šīs aviobāzes izveidošanas Latvijai nopietni jādomā kā stiprināt izlūkošanu pierobežā. Krievijas jaunās paaudzes helikopteri kaujas uzdevumos dodas zemā lidojumā - ne augstāk par koku galotnēm. Un tik zemu lidojošus objektus Latvijas NATO radars nespēj uztvert. To apliecina atvaļinātais buņoto spēku ģenerālis Gundars Ābols.

GUNDARS ĀBOLS

Atvaļināts NBS ģenerālis

Latvijā jau vispār šobrīd tādas pretgaisa aizsardzības sistēmas nav. Ja mēs ņemam vērā šādu apstākli, tad šis helikopteris īstenībā varētu lidot nebaidoties, ja mums nebūtu NATO gaisa iznīcinātāji kas atrodas Šauļos. Praktiski, ja nav šo te pretgaisa aizsardzības sistēmu kas spēj vienlaikus sekot un identificēt un vest kauju ar 10 līdz 12 objektiem vienlaikus tad mēs esam kā bez rokām. Mūs vienkārši no gaisa nospiedīs.

Jautājums - Sanāk tā – ja šobrīd NATO lidmašīnas tajā brīdī nav gaisā un nevēro pierobežas teritoriju, tad viņi arī var pa nakti aizlidot līdz Daugavpilij, piezemēties, izsēdināt desantu un neviens viņus neredzēs.

Teorētiski es šādu situāciju neizslēdzu, jā. Pašreizējā brīdī eksistējošais ekipējums, kas bruņoto spēku rīcībā ir - mēs to nespējam fiksēt, ja viņš ir pietiekami zemu lidojošs.

Šobrīd zināms, ka Latvijas armija plāno iepirkt lietotas kaujas bruņmašīnas no Lielbritānijas. Bijušie militāristi spriež, ka tās kalpos kā bāze pretgaisa aizsardzības raķetēm, ko tuvākajā laikā Latvijas armija varētu iegādāties, lai stiprinātu mūsu pierobežas aizsardzību. Un steidzami jāveido jauns gaisa radaru tīkls.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ

Atvaļināts kapteinis

Tās varētu būt raķetes zeme – gaiss. Kuras būtu uzmontētas uz platformas ar lielu caurejamības resursu. Kuri varētu izvietot iespējami draudīgās vietās uz iespējami draudīgiem virzieniem. Otra lieta – tie ir agrās atklāšanas elektroniskās ierīces, kuras ļautu atpazīt zemi lidojošos helikopterus, kuri mēģina šķērsot mūsu robežu.

GUNDARS ĀBOLS

Atvaļināts NBS ģenerālis

Ir jāuzlabo patreizējās gaisa novērošanas sistēmas iespējams papildinot viņas ar zemā lidojuma radariem kas spēj konstatēt so te pacelšanās brīdi. Plus iespējams pasīvie radari, kurus atklāt nevar arī iespējamās pretinieka radara dislokācijas iekārtas un rotams pašu pretgaisa aizsardzības spēju stiprināšana. Vai tas ir iespējams mums vieniem pašiem es stipri šaubos jo šīs sistēmas ir pārāk dārgas, lai pat trīs Baltijas valstis to atļautos bet kopā ar NATO un ASV sabiedrotajiem noteikti, ka mēs to varam izdarīt.

>< >< ><

Bērziņš: Krievijas militārā aktivitāte mūsu pierobežā ļoti mainīga

Prezidents neredz reālu pamatu Krievijas iebrukumam Latvijā

Bērziņš: nav šaubu, ka NATO mūs militāri aizstāvēs

Prezidents plāno apmeklēt pierobežu

Bērziņš: jau šogad jāgroza budžets, palielinot naudu aizsardzībai

Bērziņš: sankciju dēļ pret Krieviju Latvijas IKP pieaugums saruks par 0,5-1,5%

Prezidents zaudējis uzticību Kremlim

Bērziņš: nav pamata tālākai Krievijas agresijai Ukrainā

Bērziņš: sadarbība ar Krieviju ir katra paša ziņā

Valsts prezidents Andris Bērziņš solās personiski doties apmeklēt pierobežu, lai pārliecinātos par mūsu aizsardzības spējām – tas esot ieplānots maijā. Bet pagaidām prezidents mums intervijā atzina, ka neredz reālu pamatu Krievijas iebrukumam Latvijā. Tomēr situācija tiekot pastāvīgi kontrolēta.

JAUTĀJUMS - Jūs kā militāro spēku augstākais vadītājs Latvijā – kā vērtējat to, ka pēdējā laikā Krievijas izlūklidojumi gar Baltijas gaisa telpu ir palielinājušies, plus Krievija ir netālu no mūsu robežas Ostrovā uzbūvējusi jaunu lidlauku, kur ir vismaz 20 moderni kaujas helikopteri?

Es tikai varu atbildēt tā, ka šī te, teiksim, nu.. aktivitāte ir ļoti mainīga, ja, un, ka, teiksim, skatoties uz šīs nedēļas otrdienu par mūsu pierobežas aktivitāti – viņa ir nesalīdzināmi pozitīvāka, bet tas nenozīmē, ka viņa nevar mainīties. Bet to, ka notiek tā vērtēšana un tas tomēr arī ir starptautiski koordinēts pasākums, lai saprastu, teiksim, arī šos te jautājumus, viņš nav tā viennozīmīgi..Viss tas ir tik elastīgs, ka to ir ļoti grūti novērtēt.

JAUTĀJUMS - Jums joprojām nav padomnieka nacionālās drošības jautājumos, kopš Jānis Maizītis ir kļuvis par Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Vai tas jums netraucē?

Nē, nu tagad šī te saskarsme un koordinācija notiek pilnīgi tieši. Ar Bruņotiem Spēkiem, kas ir tiešie jautājumi, komandieris vai pat viņa atbildīgais par to sfēru, tāpat ar Ārlietu ministriju. Nu, protams, ar abiem ministriem mēs tiekamies ļoti regulāri, jo viņiem nāk tā informācija pa dažādiem kanāliem un tad mēs cenšamies visu laiku salikt kopā un attiecīgi informēt arī Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidenti, lai viņi saprastu, kur mēs esam, kas notiek.

JAUTĀJUMS - Tad padomnieku darbā pieņemt neplānojat?

Nu, šajā te brīdī es neizjūtu to trūkumu..

JAUTĀJUMS - Pazīstams Krievijas politologs un analītiķis Andrejs Piontkovskis izteicis prognozi, ka Krievijas apetīte pēc iekarojumiem aug - pēc Gruzijas nāca Ukraina pēc Ukrainas nāks Baltija. Kāda Jums ir sajūta, dzirdot to?

Es tā nedomāju un neredzu reālu pamatu, lai tas notiktu, jo tomēr jau mēs.. tur tomēr ir tas cilvēciskais faktors , kas ir galvenais un es neredzu tādu pamatu, lai tas notiktu šeit.

JAUTĀJUMS - Nedod, Dievs, protams, ja Krievija rīkojas, piemēram, Latgalē tā , kā rīkojās Krimā, ka šeit tiek iesūtīti militāri formējumi bez atpazīšanas zīmēm. Tomēr - vai tādā gadījumā NATO līguma 5.pants par militāru palīdzību darbojas? Jo tas nav konkrētas valsts iebrukums konkrētā NATO līguma dalībvalstī.

Tiekoties personīgi gan ar Baidenu, gan ar Obamas kungu man nav šaubu, ka viņi to saka no sirds un arī viņi tā domā un viņi arī tā rīkosies. Tur nav nekādu šaubu – tur, tādā ziņā, tie cilvēki ir, ar, es domāju, visaugstāko atbildības sajūtu un, ka viņi ar vārdiem nemētājas. Mēs to negribam daudz saprast, liekas viņi to saka formāli, viņiem kā politiķiem tas tā jāsaka. Es domāju, ka sevišķi tik daudz, kā Baidena kungs ar viņa pieredzi un dažādām dzīves situācijām, viņš to saka no sirds to es varu droši apgalvot.

JAUTĀJUMS - Respektīvi, NATO līguma 5. pants darbotos arī tad, ja te parādītos tā sauktās pašaizsardzības vienības?

Nu, viņiem faktiski nav bāzes, kur parādīties. Tāpēc, ko es teicu par tiem tehniskiem līdzekļiem un mūsu spējām, teiksim, aizsargāt mūsu robežu, tur ir jāpieliek klāt šis te mūsu tehniskais nodrošinājums.

JAUTĀJUMS - Kā jūs atbildētu uz jautājumu, cik stundās NATO palīdzība mūs sasniegtu?

Nu, NATO palīdzība ir šeit uz vietas. Jau.. nu tas tomēr, tā tomēr atbildes reakcija, ka tik strauji no 4 uz 10 šīm te lidmašīnām tika palielināts, kas ir būtībā tā pirmā aizsargbarjera, ja..Polijā tika izvietotas. Un mēs paši strādājam – tas ir mūsu mājasdarbs, lai radītu tādu sistēmu, ka jau pirmajā stundā mēs varētu daudz ko apturēt. Es maijā centīšos pabūt pie robežas vairākās vietās lai pārliecinātos pats un arī parunātu ar tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, kā viņi jūt.

JAUTĀJUMS - Kā varētu atrisināt to problēmu, ka pierobežā cilvēki par velti uztver Krievijas kanālus, dzīvo pilnīgi citā informatīvā telpā, nezin, kas ir Latvijas prezidents un tas gadiem tā notiek un Latvija neprot atrisināt vai negrib. Kas Jūsuprāt ir jādara?

Es labprāt kādreiz ar Jums, kad Jūs braucat tādos, teiksim, tur.. iepazīt Latgali, tad mēs varētu kopā aizbraukt, tad Jūs varētu mani arī popularizēt , es Jūs.. ja un..

JAUTĀJUMS - Bet pati problēma?

Tur mums ir acīmredzot kopā drusku jāpastrādā un jāiegulda arī nedaudz vairāk līdzekļu, man šķiet, tas ir ne mazāk būtiski, kā ieguldīt kaut kādos militāri tehniskos līdzekļos, jo viss jau ir no cilvēka atkarīgs un bieži vien pat no nedaudziem, kā dzīve rāda.

JAUTĀJUMS - Par līdzekļu piešķiršanu armijas vajadzībām – savulaik Latvija bija apņēmusies līdz 2020. gadam pieaudzēt līdzekļus aizsardzībai līdz 2% no iekšzemes kopprodukta. Jūs toreiz teicāt, ka nav lielas jēgas tērēt lielu naudu armijai. Vai tagad esat mainījis domas?

Nē, es teicu druscīt savādāk – ka mums ir jāatrod tas koordinācijas veids, lai šī nauda tiktu ieguldīta visprecīzāk.

JAUTĀJUMS - Bet, Jūsuprāt, kad tiks sasniegti tie 2% no iekšzemes kopprodukta?

Tagad, ja mēs realizēsim tos savus plānus tā, kā viņi ir iedomāti, varētu būt, ka mums ar tiem 2% ir par maz. Es pieļauju, ka jau šajā gadā būs jāizdara budžeta izmaiņas vismaz no neatliekamiem līdzekļiem un tā pārdalīšana. Mums nākamgad tas būs viens no tiem būtiskajiem jautājumiem – kam tad dot, saprotot, ka skolotājiem vajag, jo bez izglītības nekas nenotiek, bet šeit , man šķiet, ka prioritātes būs krietni savādākas un šis būs viens no tiem prioritāriem jautājumiem.

JAUTĀJUMS - Jūsu rīcībā ir apkopota informācija par to, kā sankcijas, kas šobrīd tiek vērstas pret Krieviju, varētu mūs ietekmēt, jo ir vairāki varianti. Kurš no tiem Jums šķiet reālākais?

Ja, teiksim, mēs plānojām šogad kopprodukta pieaugumu 4,5%, šobrīd tie cipari rāda, ka tas ir iespējams, tad tas kritums varētu būt no 0,5 -1,5%.

JAUTĀJUMS - Tad, kad mēs runājām ar uzņēmējiem, kam ir liels eksportējamo preču daudzums uz Krieviju, viņi saka, ka viņi gribētu zināt, kas viņus sagaida, kaut vai tas būtu pats sliktākais, bet tomēr. Ko Jūs teiktu šiem uzņēmējiem?

Precīzi pateikt, kas notiks, nevar jau neviens. Var tikai rīkoties, izejot no pieredzes un saprāta, mēģināt šos te riskus padalīt..Pārlikt, pārnest uz citām valstīm.

JAUTĀJUMS - Tad jūs aicinātu viņus pārorientēties uz citiem tirgiem tomēr?

Nē, nu tas objektīvi šā vai tā ir drošāk tomēr darīt, ja..

JAUTĀJUMS - Krievijas dzelzceļa šefs Vladimirs Jakuņins ir iekļauts ASV sankciju sarakstā, bet nav iekļauts ES sankciju sarakstā. Pēc mūsu informācijas spriežot, Latvija ir bijusi tā, kas mēģinājusi Jakuņinu pasargāt no iekļaušanas ES sarakstā, mēģinot, acīmredzot, glābt mūsu tranzīta jomu. Vai tā ir?

Man nav tik konkrēta informācija. Šī cilvēka uzvārds nav bijis pieminēts nevienā šajā te mūsu Latvijas iekšējā tikšanās reizē.

JAUTĀJUMS - Sankciju sarakstā, ko ES publicējusi, ir Sergejs Nariškins , ar kuru Jūs arī tikāties savulaik. Viņš toreiz vadīja Krievijas prezidenta administrāciju, tagad ir Valsts Domes spīkers Krievijā.

Es to ļoti miglaini atceros, bet tas bija Nariškins jā, tur.

JAUTĀJUMS - Es lasīju Jūsu mājas lapā, tur rakstīts, ka tolaik bijāt paudis, ka ,,Latvijas un Krievijas attiecības nostiprināsies un gūs arvien lielāku saturisku piepildījumu,, un uzsvērāt tieši ,,cilvēcisko attiecību līmeni starp Latviju un Krieviju,, , ka tas ir pozitīvs. Kā Jums tagad tas izskatās, redzot, ko Krievija dara?

Nu, es esmu, protams, izgājis to 1991. gada janvāri un augustu un Jūs labi saprotiet tās manas sajūtas. Es labi izjūtu šo te briesmu..Man viņa ir iekšā tīri personīgi un man tiešām tas liekas stipri graujoši mūsu attiecībās, jo nekas sliktāks nav, ja pazūd uzticība. Un priekš manis personīgi – mani tā dzīve ir mācījusi, jo, ja vienreiz tevi konkrēts cilvēks izdara pretim tam, kā ir vienošanās, tad man vairs otra soļa tur nav, diemžēl.

JAUTĀJUMS - Tad Jūs esat zaudējis uzticību Krievijai?

Nu..es jā, tad jāsaprot, ko mēs saprotam zem Krievijas..

JAUTĀJUMS - Pašreizējo Kremļa varu. Tai Jūs esat zaudējis uzticību?

Jā.. nu šobrīd man tā uzticība nav, nu nav viņas, nu..Tā rīcība neliecina par to, ka var droši uzticēties.

JAUTĀJUMS - Bet kāda ir Jums sajūta – vai Krievija apstāsies pie Krimas vai tomēr ies tālāk? Varbūt īstenos visas Austrumukrainas aneksiju līdz pat Dņeprai?

Balstoties uz to informāciju, kas ir man, man nav pamata tā domāt. Es neredzu objektīvu.. Viss ir tik sasaistīts, ka tur jau uzvarētāja nebūs. Tas ir skaidrs. Visi būs zaudētāji. Nu, varbūt formāls būs uzvarētājs, bet nu reāli cilvēks un katrs cilvēks būs zaudētājs, ne jau tikai tie, kas sāka vai kas saņēma par to sodu. Nu, diemžēl tā, jo viņš jau tas dzīvē tādā veidā nenotiek parasti jau..

JAUTĀJUMS - Sankcijas ir viena lieta – bet ir vēl sadarbība ar Krieviju dažādās jomās. Mēs zinām, ka režisors Alvis Hermanis ir atcēlis visus savus plānus, kas saistījās viņam ar darbību Krievijā.Vai Jūs to atbalstāt?

Es atbildētu tā – ka mums ir pilnīga cilvēku brīvība. Un katrs lai to saliek ar savu atbildību un sapratni kopā.

Tāpēc es, pazīstot Alvi Hermani, es viņu cienu un viņa tā izvēle, tas ir viņa personīga izvēle un viņa ir cienījama un bet tas neliecina, ka blakus nu..Viņš ir režisors, nu un pasaules klases, tas nenozīmē, ka cits režisors nerīkosies savādāk un , bet viņam jau ir jāskatās, kāds tad viņam ir mērķis. Nu, Hermanis dara, lai parādītu, kāda pasaule ir un arī mēģina parādīt, kā lai viņu padara labāku un katrs tas veids ir filozofiski..

JAUTĀJUMS - Vasara un ,,Jaunais vilnis,, kā mēs zinām, arī ir apspriešanas viens no objektiem tagad. Vai Jūsuprāt, būtu šovasar jārīko ,,Jaunais vilnis,, , ja mēs zinām, ka uz ,,Jauno vilni,, piemēram, parasti brauc Krievijā slavenā dziedātāja Valērija, kura tagad pie Kremļa sienas par godu Krimas aneksijai dziedāja speciāli veltītu dziesmu ,,Mi vmeste,,?

Man šorīt bija saruna, teiksim, par valsts.. kā strādā normālā valstī, teiksim, konkrēti, Lielbritānijā. Viņiem ir skaidri nodefinēta teiksim šī te politika. Ka tur skaidri pateikts, kāda rīcība ir lai tev atņemtu pilsonību, lai atļautu vai neatļautu iebraukt valstī. Mums vajadzētu precīzi noformulēt to mūsu likumdošanas aktos..

JAUTĀJUMS - Bet pats pasākums kā tāds – Jūsuprāt, būtu jārīko šogad?

Nu, bet tur viņi lai izvēlas tie, kas to organizē. Es domāju, Latvijas pusei ir pietiekama pieredze, lai viņi izvēlas.

>< >< ><

Krievu kopienas pārstāvji Rēzeknē izrāda filmu, kas uzsver Latgales identitāti

Gapoņenko gatavo jaunu filmu par Latvijas vēsturi

Šajā nedēļas nogalē savdabīgā ekskursijā uz Latgali devās krievu kopienas aktīvisti.

Vakar īpašā izbraukuma sēdē no Rīgas uz Rēzekni brauca Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes dalībnieki.

Starp organizāciju darboņiem ir nu jau labi zināmi cilvēki, kas rīkoja protestus pret fašismu pirms pāris nedēļām notikušajos 16. marta pasākumos galvaspilsētā. Tāpat viņi uzticīgi īsteno Kremļa izvērsto tautiešu politiku Latvijā.

Arī sestdienas brauciena mērķis bija atgādināt vietējām Latgales krievu kopienām, ka Latvijā joprojām zeļ un plaukst fašisms. Rēzekniešiem bija arī vēstures stunda, kurā demonstrēja nu jau kārtējo filmu nomelnojošo filmu par Latviju.

Pavasarīgs sestdienas rīts pie Maskavas nama tepat Rīgas centrā. Ir nedaudz pirms deviņiem. Pie ēkas Kalniņa ielā apgrozās daži cilvēki. Viņiem gaidāms brauciens cauri pus Latvijai. Anti-hitleriskās koalīcijas aktīvists Rēzeknē grasās nolikt vainagus pie memoriāla padomju karavīriem. Nav ilgi jāgaida līdz ierodas arī pats brauciena organizators Viktors Guščins. Viņš vēl pavisam nesen Vecrīgā cītīgi dokumentēja nepilsoņu kongresa rīkotu protestu krievu skolu aizstāvībai. TV ierašanās viņu dara manāmi nemierīgu.

Pēc vairākām ceļā pavadītām stundām, delegācija no Rīgas beidzot ir sasniegusi savu gala mērķi – Rēzeknes kultūras namu. Šeit visi kopā kals plānus kā gatavoties 9. maija Uzvaras dienas svinībām un citiem „kultūras pasākumiem”. No Rīgas ieradies arī viens no Latvijas Krievu kopienas apvienotā kongresa vadītājiem. Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes izbraukuma sēde var sākties.

ALEKSANDRS GAPOŅENKO

Nepārstāvēto parlamenta priekšsēdētāja vietnieks

Labdien! Pastāstīsiet lūdzu…

Nē, TV trīs es neko nedošu interviju tāpēc, ka jūs katru reizi melojat par mani.

Ko jūs šodien stāstīsiet?

Gapoņenko ir pazīstams kā viens no valodas referenduma īstajiem ierosinātājiem. Vēl pirms pāris nedēļām Doma laukumā viņš aktīvi protestēja pret leģionāriem. Viens karstais datums jau ir aiz muguras, tādēļ jāgatavojas nākamam.

VIKTORS GUŠČINS

Vēsturnieks, Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes koordinators

Mēs domājam, ka svinēšana 9. Maijā un svinēšana atbrīvošanas pilsētas datus, mums vajag svinēt nu ļoti, ļoti plaši. Ļoti plaši.

Arī šeit Rēzeknē?

Protams, protams, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī un citās pilsētās arī. Jā, protams.

Šogad 9.maijā būs 70 gadu kopš Latvijas atbrīvošanas no fašisma. Tāpēc arī svinības notiks vairākās Latvijas pilsētās. Īpašu uzmanību Guščins grib pievērst padomju kara veterāniem.

ANATOLIJS PJATŅICKIJS

Kara veterāns, Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas priekšsēdētājs

Nu man jāsaka, ka mums palīdz materiālā ziņā. Pirmkārt, Maskavas nams mums dod telpas, kas mēs pulcējamies. Mēs sanākam tad, kad vajag. Piemēram, man tagad kā priekšsēdētājam vajadzēs pirmdien, 31. datumā, izsniegt jubilāriem, kuriem aprit 90, 95 gadi un 100 gadu, materiālo palīdzību no Krievijas vēstniecības. Un dod 200 dolārus.

Kad arī vietējās krievu kopienu pārstāvji no Ludzas, Olaines un citām pilsētām ir izrunājuši savus jautājumus, pie grožiem sēžas Gapoņenko. Viņš rēzekniešiem ir sagādājis īpašu saldo ēdienu – paša veidotu filmu „Latviju, kuru mēs pazaudējām”.

ALEKSANDRS GAPOŅENKO

Nepārstāvēto parlamenta priekšsēdētāja vietnieks

Galvenā daļa materiālu pirmo reizi tiek iekļauta dokumentālā filmā. Tā agrāk nav rādīta un autora traktējums ļoti stipri atšķiras no tās oficiālās doktrīnas, kuru māca Latvijas skolās.

FRAGMENTS NO FILMAS „LATVIJA, KURU ZAUDĒJĀM”

Visa politiskā vara valstī nonāk ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa rokās. Diktators atceļ Satversmes darbību. Arestē daļu no deputātiem, veic represijas pret saviem pretiniekiem. Vairāk nekā 200 tūkstoši komunistu un sociālistu nonāk cietumā, kas ir speciāli radīts, lai viņus aizturētu – Liepājas koncentrācijas nometnē. Viņi izkļūst brīvībā tikai padomju varas laikā.

Savā apmēram stundu garajā darbā Gapoņenko ir ieguldījis pamatīgu darbu. Vēstures fakti – ja ne klaji sagrozīti, tad ir apgriezti kājām gaisā. Filma propagandas stilā liek saprast - Latgale ir cietusi no pārlatviskošanas. Tā vienmēr ir cīnījusies par patstāvību. Jau pēc nedēļas internetā nonākšot jaunākā sērija. Šoreiz filma būs par Latvijas vēsturi no Otrā pasaules kara beigām līdz atmodas sākumam.

Vietējās Rēzeknes krievu kopienas vadītājs atzīst, ka gan filmā, gan arī plakātos dominē padomju akcents. Tomēr cilvēkiem pašiem esot lietas jāizvērtē.

ALĒRIJS ORLOVS

Rēzeknes krievu kopienas vadītājs

Nē. Mums uzdāvināja eksemplāru un, es to nekur speciāli neizrādīšu. Bet tam, kurš vēlēsies noskatīties, protams, es piedāvāšu.

Orlova vadītā krievu kopiena arī slēdza līgumu ar vietējo kultūras namu par pasākuma norisi. Bet visus rēķinus, kas ir 342 eiro, esot apmaksājis Guščina vadītais „Baltijas vēsturisko un sociāli politisko pētījumu centrs.”

Kaut arī krievu kopienas pasākums Rēzeknē bija niecīgi apmeklēts, tas parāda, ka Krievijas tautiešu politikas īstenotāji Latvijā turpina aktīvi strādā, lai šķeltu sabiedrību. Un katrs šāds izbraukums, it īpaši uz Latvijas pierobežas rajoniem, palielina iespēju, ka starp mūsu valsts pilsoņiem radīsies arvien lielāks skaits valstij nelojālu cilvēku.

>< >< ><

Bez vecākiem palikusi jauniete turpina cīņu pret VID par nepamatotu nodokļu uzrēķinu

TV3 Nekā Personīga rudenī stāstīja par bez vecākiem palikušu jaunieti, kuru Valsts ieņēmumu dienests grasījās izlikt no viņas vienīgās dzīvesvietas valstij nenomaksāta nodokļa parāda dēļ. Aptaujātie juristi toreiz sacīja, ka VID nepareizi skaidro likuma normas un parāda nemaz nav. Taču galvenais nodokļu iekasētājs palika pie sava. Esam uzzinājuši, ka Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi pagaidu lēmumu, ka taisnība ir meitenei.

25 gadus vecajai Ilonai tas bija kārtējais lielais trieciens viņas dzīvē. Pirmais bija tad, pusaudžu gados ļaundabīgs audzējs pārrāva viņas vecāku dzīvības, bet otrs pagājušā gada rudenī,kad Valsts ieņēmumu dienests draudēja viņas ģimenei ar mazu bērnu atņemt vienīgo mājokli.

Ilona un viņas brāļi, pārdeva vecāku celto māju Bigauņciemā, jo nevarēja to uzturēt. Viņi zināja, ka darījumu neapliks ar ienākuma nodokli, ja tas viņu īpašumā būs bijis vismaz piecus gadus un pacietīgi gaidīja, kad tie pienāks. 2011.gadā māju pārdeva. Liels bija viņu izbrīns, kad sāka saņemt VID vēstules.

VID uzskatīja, ka pietrūkuši divi mēneši, lai viņus no nodokļa nomaksas atbrīvotu un prasīja bāreņiem valstij samaksāt vairāk nekā 18 tūkstošs latu. Tā kā tobrīd Ilonas vienīgie ienākumi bija māmiņu alga, tad VID nolēma atņemt viņas dzīvokli Kauguros.

Ilona neslēpa savu izmisumu. Māja bija mantota, Ilona tajā bija dzīvojusi garus gadus. Publiskais reģistrs apliecina, ka uz viņas vārda īpašums bija piecus gadus . Tomēr VID palika pie sava. Mājas pārdošanas līgums parakstīts 2 mēnešus agrāk un par pamatu esot jāņem darījuma slēgšanas datums, nevis reģistrācija zemesgrāmatā.

Starptautiskās auditorkompānijas PricewaterhouseCoopers speciālisti noskatījās sižetu un izlēma neatstāt meiteni vienu pret Valsts iestādi. Viņi kopīgi ar Ilonu lūdza Administratīvo rajona tiesu apturēt VID piedziņu. Tiesa lēma par labu Ilonai. Tā pamato, ka VID rīkojies pirmsšķietami prettiesiski. Šāds tiesas pagaidu lēmuma formulējums ir visai rets un Ilonai ļauj cerēt, ka arī tiesas prāvas gala iznākums būs viņai pozitīvs.

JANA ORLOVA

PricewaterhouseCoopers vecākā juriste

Mēs esam ļoti priecīgi, ka administratīvā rajona tiesa ir skatījusies objektīvi, no malas, un nonākusi pie šāda secinājuma un principā Ilonai šobrīd tas nozīmē, ka viņai nav jādomā, ka kāds vērstu piedziņu uz viņas dzīvokli. Viņa var mierīgi dzīvot līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana tiesā.

ILONA JURŠEVICA

Tiesājas ar VID

Kad iznāca sižets- bija labi komentāri un slikti, jo cik cilvēku, tik viedokļu,....bet, ka nāks tik liela palīdzība, uz to man nebija pat ne cerība. Tas ir liels, patiešām milzīgs atbalsts!

Strīdīgā norma tapa trekno gadu karstumā. Likumdevējs skaidro, ka mērķis bijis cīnīties ar nekustamo īpašumu spekulantiem, kas pirka namus , zemesgabalus, tūlīt pat tos pārdeva , oficiāli šos darījumus neuzrādīja, un valsts kasei garām aizgāja iespaidīgas nodokļos nenomaksātas summas. Ka šī norma ir interpretējama un varētu būt pretēja civillikumam un pat Satversmei, izgaismojās tikai līdz ar Ilonas sākto cīņu ar VID,kad uz to norādīja vairāki atzīti juristi. Deputāts Gaidis Bērziņš normu atzīst par kļūdainu un aicina kolēģus to mainīt.

GAIDIS BĒRZIŅŠ

Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība)

Nu, savā ziņā to noteikti var atzīt par likumdevēja kļūdu.

Es konsultējos ar vairākiem augstākās tiesas tiesnešiem, kuri

atzina jā,ka tieši , tieši tā, ka šobrīd likumā ir šī dažāda pieeja , kas ir arī nesamērīgs savā ziņā un neatbilst saistību tiesību principiem.

Tomēr Saeimas deputāti nesteidzas uzreiz atbalstīt Bērziņa priekšlikumu, bet grib vispirms uzklausīt tieslietu un finanšu ministrijas viedokli.

JĀNIS REIRS

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs (V)

Mēs varam arī strādāt ( ja mēs tā salīdzinām) mēs cērtam ar cirvi vai tagad ar mikroskopu un ar skalpeli. Es domāju, ka mēs tagad varam strādāt ar mikroskopu un ar skalpeli un tiešām nodalīt visas tās lietas, kas ir saistītas ar pārpircējiem, ar īpašumu spekulāciju un ar to, kas ir pārējais.

VALDIS DOMBROVSKIS

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas loceklis (V)

Tas tiešām ir likuma interpretācijas jautājums un acīmredzot likums būs jāprecizē.

Saeimas deputāti viedokli lūguši arī pašam Valsts ieņēmumu dienestam, kas priekšlikumam nepretojas, bet aicina to rūpīgi pārdomāt.

JURIS GAIĶIS

VID Nodokļu pārvaldes direktors

Ja norma ir tāda, kādu Gaidis Bērziņš ir paredzējis, tad mūsu vēlme būtu kādā normatīvā aktā paredzēt,kādā noteiktā termiņā reģistrē šo īpašumu (zemesgrāmatā) tādā gadījumā būtu nodrošināta tiesiskā stabilitāte.

Ja deputāti nevienosies, savas korekcijas ieviesīs tiesu prakse. Juristi , kuri palīdz Ilonai, norāda, konkrētais gadījums varēja arī līdz tiesai nenonākt, ja Valsts ieņēmumu dienests kā pakalpojuma sniedzējs būtu iedziļinājies situācijā un mācējis nodalīt, kur ir bizness, kur cilvēku vienīgais īpašums un Ilonas darījumu ar nodokli neapliktu.

ILZE RAUZA

PricewaterhouseCoopers Nodokļu un Juridisko konsultāciju nod.vad.

Tas, kas mūsu valstī klibo, ka likums uzrakstīts patiešām neskaidri. Un mēs ļoti pieķeramies pie tās gramatiskās interpretācijas. Būtība bija cīnīties ar spekulatīviem darījumiem un pieci gadi ir ļoti ilgs periods, kas ir ieviests, lai patiešām zinātu, vai tas ir tavs īpašums vai bizness un šis gadījums skaidri rāda, ka šis nav spekulatīvs darījums.

Šis strīds parādījis vēl vienu būtisku trūkumu. Valsts nesniedz bezmaksas juridisko palīdzību administratīvajās lietās, un Ilonai bez palīgā nākušo juristu atbalsta klātos grūti cīņā ar VID.

ILONA JURŠĒVICA

Tiesājas ar VID

Šī situācija rāda, ka nevajag padoties, ir jācīnās līdz pēdējam un jāpierāda sava taisnība, jo , ja tu pats nevarēsi, varbūt kāds tomēr atnāks palīgā.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

TV 3 "Nekā personīga": 30.marta raidījums

Kategorijas