Ar vienu dūmu pietiek...

2014. gada 4. aprīlis 00:00

1257

Alūksnes novads Vidzemes reģionā šobrīd ir līderis “spaisa” lietošanas un hospitalizācijas gadījumu ziņā. Martā Alūksnes slimnīcā ir hospitalizēti četri tā saucamo “legālo narkotiku” jeb “spaisa” lietotāji, nereti vielu pārdozēšana notiek arī skolās. Kāds 18 gadus vecs jaunietis no Alūksnes jau vairākas reizes atkārtoti nogādāts Alūksnes slimnīcā, tomēr “spaisu” turpina lietot.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes vecākā inspektore Dace Jukāma informē, ka šogad Alūksnes iecirkņa teritorijā jau reģistrēti 11 ar narkotikām saistīti nodarījumi. No tiem 4 gadījumos personas uz aizdomu pamata par atrašanos narkotisko vielu reibumā nosūtītas uz ārstniecības iestādi ekspertīzes veikšanai. Par visiem gadījumiem uzsākta administratīvā lietvedība.
27.martā ārstniecības iestādē nogādāts 1997.gadā dzimis Malienas pagasta iedzīvotājs, kam kļuvis slikti pēc tam, kad Liepnas estrādē smēķējis nezināmas izcelsmes augu maisījumu. Arī 23.martā ārstniecības iestādē nogādāts 1996.gadā dzimis Alūksnes iedzīvotājs, kam kļuvis slikti pēc tam, kad smēķējis nezināmas izcelsmes augu maisījumu. 9.februārī policijā vērsies vīrietis, kas pie sava radinieka, 1996.gadā dzimuša jaunieša, mantās atradis nezināmas izcelsmes augu valsts maisījumu. 10.februārī ārstniecības iestādē nogādāts 1999.gadā dzimis Mārkalnes pagasta iedzīvotājs. 17.februārī ārstniecības iestādē nogādāts jau atkal 1996.gadā dzimis Alūksnes iedzīvotājs, kam kļuvis slikti pēc tam, kad smēķējis nezināmas izcelsmes augu maisījumu. Ar šajā pašā gadā dzimušu Alūksnes iedzīvotāju saistās arī vēl kāds atgadījums 30.janvārī. Puisis administratīvi aizturēts, jo viņa personiskajās mantās atrasts un izņemts nezināmas izcelsmes augu maisījums. Vienā no šiem gadījumiem puiša vecāki izsaukuši ātro neatliekamo palīdzību, jo jaunietis vairs nav pazinis pats savus vecākus un kļuvis agresīvs.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece medicīnas un operatīvajos jautājumos Sniedze Bračka atzīst, ka Alūksnes novads Vidzemes reģionā ir līderis “spaisa” lietošanas un hospitalizācijas gadījumu ziņā. 1996.gadā dzimušais Alūksnes iedzīvotājs jau vairākas reizes atkārtoti nogādāts Alūksnes slimnīcā, taču tas puisi vēl aizvien nav atturējis no “spaisa” lietošanas.
D.Jukāma uzskata, ka jaunieši riskē ar savu dzīvību, jo neciena paši sevi un nekad nav domājuši par dzīvību un veselību kā vērtību. “Vai šo ārprātu var attaisnot ar mūsdienās vietā un nevietā piesaukto “moderno vientulību”, ar to domājot situācijas, kad jaunieši savu rīcību skaidro ar to, ka netiek pietiekami uzklausīti un atbalstīti? Domāju, ka nē,” viņa saka.

“Ja vien šo jauniešu smadzenes vēl ir saglabājušas daudzmaz veselīgu spēju spriest un analizēt, tad tik daudz jau nu viņiem vajadzētu saprast, ka šī par “legālo nāvi” dēvētā draza viņus vientulībai tuvina ātrāk nekā jebkas cits,” uzsver Dace Jukāma. Viņa piebilst - ja jau jaunieši vēlas muļķīgi tērēt naudu, lai tad iet uz mežu un ēd mušmires.

Jau pēc trīs dūmiem cilvēkiem iestājas krampji
Alūksnes slimnīcas uzņemšanas nodaļas ārsts Ernests Kasparsons informē, ka jaunākajam hospitalizētajam “spaisa” upurim bijuši vien 13 gadi un nereti “spaisu” lieto arī skolās. “Ir bijuši gadījumi, kad bērni dodas pie skolotāja tad, kad viņiem sāk stipri sisties sirds un dubultoties redze. Tad tiek izsaukta ātrā neatliekamā palīdzība,” stāsta E.Kasparsons. Simptomātika sevī ietver arī nekontrolējamas kustības, halucinācijas, acu šaudīšanos un krampjus. “Daži ievestie jaunieši saka, ka mēs viņiem tik un tā neko neatradīsim un pēc trīs stundām viņiem būšot labi un pierādīt neko nevarēs. Cilvēki atiet un tad aiziet, nav bijis tā, ka mums kāds būtu jāhospitalizē uz Strenčiem vai jāpatur slimnīcā,” informē ārsts. Viņš norāda, ka neviens no hospitalizētajiem “spaisa” lietotājiem nestāsta, kur vielu dabūjis, bet klasiskās atbildes ir - draugs iedevis draugam. “Viņi gan saka, ka tā nav problēma šīs vielas te dabūt. “Spaisa” deva maksā aptuveni sešus eiro, kas ir ļoti lēti. Jaunieši sametas kopā un viegli var dabūt devu. Bīstamākais ir tas, ka tagad to var kaut kā iedabūt arī parastajās cigaretēs. Maisiņa saturu sajauc ar tabaku un pīpē, bet izskatās kā parasta cigarete,” stāsta E.Kasparsons. Viņš uzsver, lai arī tā izskatās pēc parastas cigaretes, tas tomēr ir kaut kas daudz bīstamāks, jo jau pēc trīs dūmiem cilvēkiem iestājas krampji.

Skaisti pīpē pieaugušie un sabiedrībā zināmi cilvēki
Administratīvo pārkāpuma kodeksā noteikts, ka nepilngadīgām personām smēķēt ir aizliegts. Tomēr Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa atzīst, ka nepilngadīgo smēķēšana skolās ir problēma. Viņa uzsver, ka tai nebūtu jābūt tikai skolu, bet arī visas sabiedrības atbildībai. “Jaunieši smēķē - tas ir visiem zināms fakts, taču skola jau nav iestāde, kurai būtu ar to jācīnās un jāskraida pakaļ šiem bērniem. Skolai primāri ir jāmāca, un varu galvot, ka nevienā skolā nemāca pīpēt. Mēs neesam reglamentējoša iestāde, tam ir domāta policija. Skolai nav norobežotas teritorijas. Citādāk, protams, būtu, ja smēķēšana notiktu skolas teritorijā, bet skolotājs nevar izskraidīt līdzi skolēnam ārpus skolas teritorijas,” saka I.Līviņa. Viņa uzsver, ka lielu artavu šajā problēma pieliek paši pieaugušie un tas labi ir redzams pie iestādēm, uz kurām ir uzraksts “10 metrus no iestādes nesmēķēt”. “Paskatīsimies kaut vai pie tās pašas valdības mājas. Pie aizmugures ieejas durvīm cilvēki smēķē, neatejot šos 10 metrus. Pat tur tiek rādīts, ka likumu var pārkāpt un nekas jau nebūs. Caur to pagalmu staigā daudzi un redz, cik skaisti pīpē pieaugušie un sabiedrībā zināmi cilvēki,” saka I.Līviņa.

Svarīgi izmantot arī mazāk tradicionālas metodes
Tomēr izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete aicina skolotājus rast iespēju pat ārpus sava priekšmeta robežām stāstīt par narkotiku medicīniskajiem, sociālajiem un psiholoģiskajiem aspektiem un sniegt zināšanas par to, ka psihoaktīvie maisījumi nebūt nav legāli un droši. “Ir liels gandarījums par tiem skolotājiem, kas jau pašlaik klases stundās runā par narkotiku postu. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka šis darbs ir jāpastiprina un jāmeklē jaunas metodes. Mums ir jāpanāk, lai šādas stundas notiktu visās skolās un ne tikai klases stundu ietvaros. Ir jāmeklē veidi, kā likt informācijai sasniegt dzirdīgas ausis. Ticu, ka skolotājiem izdosies atrast īstos vārdus, lai uzrunātu jauniešus. Tomēr ir svarīgi izmantot arī mazāk tradicionālas metodes – aicināt uz skolu sportistus un citus jauniešu vidū populārus cilvēkus, kam piemīt veselīgs dzīvesveids. Domāju, ka viņi neatteiks,” pauž I.Druviete.

Kādu piemēru viņi rāda
saviem bērniem?
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons piekrīt I.Līviņas teiktajam, ka nepilngadīgo smēķēšana nav tikai vienas institūcijas problēma. “Ļoti viegli prasīt atbildību no skolas, policijas un sabiedrības, bet tas tomēr ir arī audzināšanas darbs. Ir jāuzdod jautājums, vai vecāki paši nesmēķē? Ja viņi smēķē, kādu piemēru viņi rāda saviem bērniem?” pauž A.Tomsons. Viņš uzsver, ka pašvaldības policija rīko attiecīgos reidus, lai censtos izskaust nepilngadīgo smēķētāju daudzumu. “Braucam uz skolām un skatāmies, lai nepilngadīgie nesmēķētu. Mums līdzi ir arī videokamera, lai nofilmētu smēķēšanas faktu, jo nereti jaunieši izdomā visādas atrunas – nomet cigareti un saka, ka tā nav viņa. Dažreiz jaunietis turpina liegties, bet pie direktora viņam parādām pierādījumus,” stāsta A.Tomsons. Viņš informē, ka par nepilngadīgo smēķēšanu var uzlikt administratīvo sodu - 15 eiro, kurš šādā gadījumā jānomaksā bērna vecākiem. “Šogad gan esam tikuši galā tikai ar brīdinājumiem,” pauž A.Tomsons.
Lai arī smēķēšana var nešķist tik nopietna problēma kā “spaisa” lietošana, tomēr tā šobrīd ir kļuvusi daudz bīstamāka nekā agrāk. Bērni neriskē ar savu veselību vairs tikai ilgtermiņā, bet jau pēc pāris dūmiem nezināmas izcelsmes maisījuma var nokļūt slimnīcā vai arī... morgā. Vēl bīstamāku šo situāciju padara tas, ka nereti cilvēki pat nenojauš, ka cigaretei piejaukts “spaiss”.

Būtu vienkārši aizliegt, bet to nedara
Apes novada pašvaldības kārtībnieks Gvido Semjonovs informē, ka Apes novadā “spaisa” lietošanas un saindēšanās gadījumi nav reģistrēti, taču tas nebūt nenozīmē, ka tas netiek lietots. “Ja jau tas ir Alūksnē, tas var būt arī Apē. Es uzskatu, ka to lieto tāpēc, ka tā ir ļoti lēta apdullināšanās iespēja, it sevišķi, ja to salīdzina ar citām narkotiskajām vielām. Arī šī lielā informācijas kampaņa nebūt nav veselīga. Tajā tiek uzsvērts, ka cilvēks jau darīt to var un viņam par to nekas nebūs, atskaitot vien iespaidu uz veselību,” viņš saka.
G.Semjonovs ir neizpratnē, kāpēc nezināmas izcelsmes vielas vēl aizvien nevar tikt klasificētas kā narkotikas. “Tās vielas nevar pieskaitīt ne pie pārtikas produktiem, ne arī dēvēt tās par tējām. Tās taču būtu vienkārši aizliegt, bet to nedara. Citus likumus pieņem pavisam ātri, bet šo, lūk, viļā kā karstu kartupeli mutē. Nav atrunāts tas, ko drīkst un ko nedrīkst,” uzskata G.Semjonovs. Marihuāna dažās valstīs ir atļauta arī medicīniskos nolūkos, tāpēc, lai arī marihuānas lietošanu neatbalsta, G.Semjonovs izsaka neizpratni, kāpēc šo vielu aizliedz, bet nezināmas izcelsmes ķīmiju vēl aizvien valstī nevar aizliegt. “Valstī šai būtu jābūt problēmai numur viens, nevis Ukrainai vai citām lietām. Tagad spriež, kā Daugavpilī varētu nakts laikā ielidot helikopteri, bet to mēs nespējam šobrīd mainīt. No tā uzmanība ir jāpievērš tiešām nopietnām un reālām lietām, piemēram, “spaisa” apkarošanai,” uzsver G.Semjonovs.

Viens no pēdējā laika
skaļākajiem gadījumiem
Saeimas deputāta Kārļa Krēsliņa 25 gadus veco dēlu pirms neilga laika policija aizturēja ar vairāk nekā kilogramu toksisko augu maisījuma jeb “legālo narkotiku”. Lai arī medijos izskan minējumi par to, ka attiecīgais maisījums bijis paredzēts kādai no Rīgas “spaisa” tirgotavām, nevar izslēgt iespēju, ka tieši šis maisījums nokļūtu arī Alūksnes novadā, jo K.Krēsliņš ir mūsu novadnieks.◆

Sintētiskā marihuāna

Sintētiskā marihuāna jeb “spaiss” (angļu: “spice”) ir psihoaktīvs produkts, kas sastāv no augu un ķīmisku vielu maisījuma un kas tiek lietots, lai iegūtu marihuānas efektu.
Kad sintētisko marihuānu pirmoreiz sāka pārdot 2000.gadu sākumā, tad pastāvēja uzskats, ka marihuānas efekts tiek panākts, izmantojot legālu augu maisījumus. Tomēr šāds uzskats izrādījās aplams, jo nepastāv tādi augi, kas spētu radīt līdzīgu efektu kā marihuāna, bet marihuānas efekts tiek sasniegts, psihoaktīvi mazaktīvus vai neaktīvus augus sajaucot ar sintētiskiem kanabioīdiem, kas ir līdzīgi marihuānas aktīvajai vielai — kanabioīdam THC. Populārākie no tiem ir JWH-018, JWH-073 un HU-210. Šāda veida kanabioīdi uz cilvēka organismu spēj iedarboties tikpat spēcīgi vai vēl spēcīgāk kā THC. Mūsdienās ir pieejami plaši pētījumi par sintētiskās marihuānas kaitīgumu veselībai, it īpaši tās spēju izsaukt ilgtermiņa psihozi un citus psihiskus traucējumus.
Kanabioīdus aktīvi mūsdienās cenšas apkarot un aizliedz visā pasaulē, lai gan ik gadu tiek radīti neskaitāmi jauni kanabioīdi.
Avots: lv.wikipedia.org

Jaunietis (18) no Alūksnes, kurš “spaisa” dēļ gandrīz nomira:
- Sāku lietot, kad man bija 16. Man piedāvāja un es neatteicos. Sākumā “spaiss” nebija tāds, kāds tas ir šobrīd – ķimikālijām pilns. Nekādu seku nebija. Lietoju pāris reizes, un tad atradu internetā iespēju iegādāties “spaisa” paraugus par brīvu. Tā “spaiss” atnāca no Spānijas. Tas bija “spaiss” jau nākamajā pakāpē ar pastiprinātu daudzumu ķīmijas. Sākumā baidījāmies, iepīpējām maz, bet vēlāk pamēģiju vairāk. Efekts bija - biju atslēdzies no realitātes. Pēc laika parādījās redze, bet es nepazinu ne draugu, ne apkārtni. Prasīju viņam, kas viņš tāds ir. Kad jau prāts skaidrojās, sāku just, ka sirds sitas aizvien ātrāk. Piecēlos strauji, ko nevajadzēja darīt, jo man bija problēmas ar asinsspiedienu, kā rezultātā sirds sāka sisties vēl straujāk. Liku draugam pataustīt manus sirdspukstus, vai tie tiešām ir ātri vai arī man tikai tā šķiet. Pēc drauga sejas izteiksmes sapratu, ka sirds sitas ātri. Tā turpināja sisties aizvien ātrāk. Tad es pakritu, par laimi, iekritu gultā. Pat nevajadzēja taustīt, ka mana sirds sitas ātri, to varēja pat redzēt. Atskrēja mana drauga audžutēvs, jo draugs bija izmisumā. Audžutēvs man sāka sist pa krūtīm, jo arī nezināja, ko īsti darīt. Viņa sitieni pa manām krūtīm man sāpēja vairāk, nekā tiem vajadzētu, un man kļuva aizvien sliktāk. Man sāpēja viss krūškurvis. Tad es atslēdzos - man apstājās sirds. Drauga audžutēvs iesita pa sirdi, kas “iedarbināja” to, un es atguvos. Tajā mirklī kļuva labāk, bet ļoti trīcēja rokas, pat nevarēju noturēt ūdens glāzi. Ātrā palīdzība aizveda uz slimnīcu it kā ar sirdstrieku, jo man bija problēmas arī ar asinsspiedienu. Es pats nesapratu, kāpēc tā notika. Likās, ka tas nav tādēļ, ka lietoju “spaisu”. Mediķiem nestāstīju, ka esmu lietojis. Slimnīcā man pārbaudīja sirdi, iedeva zāles un atlaida mājās. Pirmo reizi dzīvē piedzīvoju tik milzīgas sāpes! Vēl tagad jūtu sekas. Arī citi “spaisa” lietotāji jutuši šādas sekas. Smagākās no sekām ir veģetatīvā distonija, kas radīja man problēmas ar sirdi. Jūtu to vēl šobrīd piepūloties, kaut arī mana otrā dzimšanas diena bija tieši pirms gada. Nekad vairs “spaisu” neesmu lietojis un arī draugiem saku, lai nelieto. Es negribētu piedzīvot to, ko piedzīvoja mans draugs, mani redzot. Ne man vienīgajam kļuva slikti. Nespēju pat iedomāties, kāda ķīmija tagad “spaisā” tiek likta! Katram ir savi iemesli, kāpēc sāk kaut ko lietot. “Spaiss” rada milzīgu atkarību. Man ir draugi, kuri saka, ka viņi vairs nevar bez tā, viņiem vienkārši vajag devu.

Alūksnietis (25), kurš “spaisu” vairs nelieto:
- Tas, ka tagad “spaiss” ir tik bīstams, ir valdības nopelns. “Spaiss” pats par sevi sākumā bija kā augu maisījums. Tad to aizliedza, bet aizliegtās vielas tika aizstātas ar ķīmiskiem aizvietotājiem. Tagad arī šo ķīmisko “spaisu” aizliedza, bet tas evolucionēja šodienas “ūberspaisā”, no kā cilvēki vienkārši mirst. Tas ir valdības panākums, cīnoties ar “spaisu”, par labu alkoholam un cigaretēm, jo 2006.gadā arī no “spaisa” neviens negulēja slimnīcā. Tas pie mums ienāk no Rīgas vairumtirgotājiem, un es to esmu pamēģinājis pirms pieciem gadiem, kad tas vēl bija labs un tīrs. Lieto jau tāpēc, ka tas it kā esot stilīgi.

Alsviķu pagasta iedzīvotājs (33), kurš “spaisu” lietojis piecas reizes:
- Pirmo reizi man to “iesmērēja” kā marihuānu. Nezināju, ka tas ir “spaiss”. Uzreiz sajutu, ka tā nav marihuāna, jo tam bija citādāka garša. Tas bija tikai viens dūms, bet man jau bija audiālas un vizuālas halucinācijas. Tās bija pastiprinātas krāsas un nevarēju noteikt attālumu. Es kāpu uz piekto stāvu un šķita, ka jau esmu uzkāpis, bet tas bija tikai otrais stāvs. Telpas izjūta zūd. Vienu reizi es to esmu iepīpējis apzināti, jo biju skaidrā un gribēju redzēt efektu. Parasti narkotikas lieto, kad jau esi iedzēris. Es nekad neko nelietoju, kad neesmu dzēris. Vēl trīs reizes man to iesmērēja kā marihuānu. Vienā no tādām reizēm uzreiz puisim iesitu pa seju par to. Lietojot “spaisu”, iestājas arī paranoja un panika. Sirdslimnieki var nomirt. Esmu “spaisa” rezultātā piecas stundas stāvējis uz vietas nepakustoties, jo man vienkārši bija bail pakustēties. Bet es smēķēju marihuānu 15 gadus diendienā. To lietoju kā pretsāpju līdzekli un antidepresantu. Tā man arī uzlabo ēstgribu. Bez tās es praktiski neēdu. Es nekad vairs nelietošu “spaisu” un pat neesmu mēģinājis to, kas ir tagadējā tirgū. Tas ir daudz bīstamāks un spēcīgāks nekā agrāk. “Spaiss” Alūksnē ienāk no Rīgas un Valmieras. Agrāk, piemēram, “spaisa” grams maksāja aptuveni 40 latus un tas tiešām bija dabisks zāļu maisījums. Tagad tā ir lēta ķīmija. Viena daļa no tās ķīmijas rodas no cigarešu rūpnieciskās ražošanas blakusproduktiem. Kad tabaku sajauc ar ķīmiju, lai cigaretes padarītu vieglākas, rodas ķīmijas pārpalikumi. Tos salasa un no šīs ķīmijas arī taisa “spaisu”.

Alsviķu pagasta iedzīvotājs (23), kurš vairākkārt izjutis “spaisa” efektu – paranoju:
- Es “spaisu” esmu lietojis piecas reizes, divas no tām neapzināti. Pirmā reize bija 18 gados, kad “spaiss” bija vēl kvalitatīvs. Toreiz sākumā bija jautri. Citi mani draugi gan nevarēja piecelties vai kontrolēt savu ķermeni. Viens visu laiku kustināja galvu un teica, ka viņš zina, ka viņš to šūpo, bet nevar neko izdarīt, lai apstātos. Man vēlāk iesākās panika un paranoja, šķita, ka pie durvīm ir policija. Otrajā reizē man kāds deva marihuānu, bet tas atkal izrādījās “spaiss”. Toreiz jau pēc vienas cigaretes šķita, ka visa istaba ir pilna ar cilvēkiem. Lai atietu no efekta, gāju aukstā vannā. Kad iznācu, bija šoks, ka istabā patiesībā neviena nebija, tikai mans istabasbiedrs. Mēģināju iet gulēt, bet man rādījās visādas krāsas, un toreiz tā arī neaizmigu. Trešā reize bija pirms trīs gadiem Rīgā. Gribēju pamēģināt. Izgāju uz lodžijas 10.stāvā, ievilku četrus dūmus un sapratu, ka nebūs labi. Man bija nopirkta ¼ no grama, un es no tā uzpīpēju tikai pusi. Man likās, ka no pretējās mājas no visiem logiem uz mani skatās. Notupos un ielīdu istabā, lai mani nepamanītu. Man sāka šķist, ka kāds pie manis ienāks pat pēc durvju aizslēgšanas. Apsēdos uz dīvāna un atkal šķita, ka mani vēro. Palīdu zem segas, neadekvāti grozījos un tikai vēlāk aizmigu. Kad izstāstīju draugam par šo pieredzi, viņš arī gribēja pamēģināt. Atlikušo pusi izsmēķējām uz diviem. Notika tas pats - divatā sēdējām istabā un arī uznāca paranoja. Pēdējo reizi pirms diviem gadiem ar to pašu draugu izdomājām, ka vēlreiz vajag pamēģināt. Pamēģinājām, un, kā jau ierasts, atkal bija paranoja. Tā garša un smarža ir pretīga, ļoti asa. Lai cik reizes man tagad piedāvātu, es vienmēr atsakos. Man ar to pietika.

Jaunietis (22) no Alūksnes, kurš pamēģinājis “spaisu” tikai vienreiz:
- Tā saucamās “legālās narkotikas” esmu lietojis tikai vienu reizi. Man ar tām bija ļoti slikta pieredze. Dzīvē esmu mēģinājis ļoti daudzas lietas, bet “legālās narkotikas” bija vienas no trakākajām, jo to iedarbību nevar nedz aptvert, nedz savaldīt. Sajūta ir tāda, ka tu nespēj valdīt pār savu ķermeni un būtu saindējies. Pirms kādiem pieciem gadiem zem tā dēvētā “spaisa” bija viena marka, kas vienmēr bija vienāda, un katru reizi, kad tu to pirki, tu aptuveni zināji, ka tas būs tāds pats kā iepriekšējais. Tagad tā ir loterija – nomiršu vai nonākšu slimnīcā. “Spaisu” ir arī lētāk nopirkt nekā marihuānu, tāpēc daudzi pērk tieši to. Tas, ka lietot kaut ko ir stilīgi, ir smieklīgi, bet diemžēl daži to tā uztver.

Atkarību gūstā nonākušie pēc palīdzības un informācijas var vērsties mājaslapā “www.narcomania.lv”.

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Ar vienu dūmu pietiek...

Kategorijas