Atzīst par prettiesisku

2014. gada 4. aprīlis 00:00

203

Beidzot ir zināms Administratīvās apgabaltiesas spriedums Vides aizsardzības kluba, Latvijas Makšķernieku asociācijas un makšķernieku kluba “Fario” prasībā, kurā tika apstrīdēta savulaik Lauku atbalsta dienesta izsniegtā un vairākus gadus pagarinātā Karvas hidroelektrostacijas būvatļauja SIA “Patina”. Tā ir atzīta par prettiesisku.

Vietējo uzņēmēju “čakarē” gadiem
SIA “Patina” gatavojas spriedumu pārsūdzēt Augstākajā tiesā. ”Man šķiet, ka tas ir pilnīgs vājprāts, kas ir sarakstīts tiesas spriedumā. Es domāju, ka atliek tikai iet tālāk. Apgabaltiesas spriedumā ir uzrakstītas pilnīgas muļķības, atzīstot darbu uzsākšanu par būvdarbu sagatavošanas darbiem. Kurā likumā ir rakstīts, ka būvdarbu sagatavošanas darbi nav būvdarbi un tiem nevajag būvatļauju?” ir sašutis SIA “Patina” īpašnieks Aldis Stūriška. Viņš vēlas zināt, kurš ir tāds speciālists, kurš var pateikt, kas ir un kas nav apjomīgi būvdarbi. “Un kurā likumā ir rakstīts – ja neveic apjomīgus būvdarbus, tad būvatļauja zaudē spēku? Domāju vērsties Ekonomikas ministrijā, lai tur skaidro, kādam vērtējumam ir jābūt, lai izlemtu, vai pagarināt būvatļauju, vai arī pateiktu, ka tā ir zaudējusi spēku un viss jāsāk no jauna,” pauž A.Stūriška. Viņš pilnībā atbalsta trešdienas laikrakstā “Dienas Bizness” pausto viedokli, ka gadiem ilgā tiesvedība par Karvas HES būvatļaujas pagarināšanas apstrīdēšanu demonstrē kārtējo birokrātijas paraugstundu un neveicina investoru vēlmi ieguldīt Latvijā. “Ja Karvas HES būtu piederējusi kādam Džonam vai Karlam, tad Latvijas valsts, visticamāk, varētu rēķināties ar kārtējo daudzmiljonu investīciju strīdu. Taču par vietējā uzņēmēja “apstrādāšanu” galvu sāpināt nav vērts,” rakstīts laikrakstā.

Juristi maldās likumu
līkločos
“Lauku atbalsta dienesta juristi iepazīstas ar pilnu spriedumu, lai lemtu, vai to pārsūdzēt Augstākajā tiesā. To var darīt 30 dienu laikā. Ja spriedumu nepārsūdzēs un tas stāsies spēkā, tad, acīmredzot, par rīcību būs jālemj Alūksnes novada būvvaldei. Teorētiski varētu likt nojaukt hidroelektrostaciju. Tiesa par prettiesisku ir atzinusi 2010.gada 9.jūlijā pagarināto būvatļauju. Taču ne spriedumā, ne likumdošanā nav teikts, ka to nedrīkstēja darīt. Tiek skaidrots, ka saskaņā ar izmaiņām likumdošanā varēja atkārtoti pieprasīt vides novērtējumu, lai gan Būvniecības likumā nav minēts, cik reizes ir atļauts pagarināt būvatļauju,” komentē Lauku atbalsta dienesta Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Indričeva.
Būvatļauja Karvas HES būvniecībai tika izsniegta 2002.gadā, “Juristu viedokļi ir dažādi. Būvatļauju par nelikumīgu iepriekš atzina arī Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nams. Taču 2012.gadā Administratīvā rajona tiesa apmierināja SIA “Patina” lūgumu atjaunot iepriekš izdoto būvatļauju, tāpēc hidroelektrostaciju varēja nodot ekspluatācijā. Tagad Būvniecības likuma grozījumu pieņemšana ir atlikta līdz 1.oktobrim. “Vajadzētu skaidri noteikt, cik ilgi būvatļauja ir derīga, kad un kā var to pagarināt, vai un kādos gadījumos ir vajadzīgs papildu vērtējums vai citu prasību izpilde. Līdz šim tika uzskatīts, ka izmaiņas likumdošanā attiecas uz jaunas būvniecības sākšanu, nevis uz tādu, kurai jau ir izsniegta būvatļauja,” norāda S.Indričeva. Viņa secina, ka, acīmredzot, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā viedokļi ir dažādi, tāpēc amatu zaudēja ministrijas valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs. Viņš tika atbrīvots saistībā ar lēmumu par finansējuma piešķiršanu Karvas HES projektam, lai gan iepriekš finansējums tika noraidīts tā neatbilstības dēļ.

Nevar pateikt, kāds ir
kaitējums
Kopš 2012.gada septembra, kad HES tika nodota ekspluatācijā, neviens nav mēģinājis noskaidrot, vai un cik liels kaitējums ir nodarīts videi. Tiesas procesi turpinās par būvatļauju. “Man šķiet, ka šis jautājums tiek politizēts, jo neviens nerunā par kaitējumu zivīm un dabai, bet par procedūru. 2002.gadā tika apstiprināts to upju saraksts, uz kurām HES nevar būvēt. Taču, pamatojoties uz to, ka būvniecībai uz Vaidavas upes gadu iepriekš jau bija izsniegta būvatļauja, tika pieļauts izņēmums. Ministru kabineta noteikumos ir pielikums, kur tomēr var būvēt, un tajā ar 1.numuru ir Karvas HES,” atgādina Madonas reģionālās vides pārvaldes direktors Jevgeņijs Sobko. Viņš atzīst, ka lietderīgāk būtu skaidrot, kādu ietekmi uz vidi ir atstājusi hidroelektrostacijas darbība, kā arī varētu pētīt, kā tiek vai netiek izmantots zivju ceļš, kas tika izbūvēts. “Karvas HES ir moderna, tā strādā pieteces režīmā, nesvārsta ūdens līmeni, tāpēc nedomāju, ka varētu būt lieli kaitējumi dabai. Par zivju bojāeju vispār nevar būt runas! 2011.gada 24.oktobrī zinātniski tehniskais institūts “BIOR” aprēķināja SIA “Patina” HES būvniecības laikā radītos zaudējumus, kas ir 28,12 lati. Savukārt ik gadu ir jāmaksā 401 lats par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem,” norāda J.Sobko. Viņš nepiekrīt tiem, kuri secina, ka zivju ceļš nefunkcionē, jo ir par to pārliecinājies.

Punktu vēl nevar likt
Pazīstamais foreļu makšķernieks alūksnietis Igors Dzilna, kurš cēla trauksmi par Karvas HES būvniecību uz Vaidavas, secina, ka vēl jau tiesāšanās nav beigusies. Viņš zina, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedums tiks pārsūdzēts Augstākajā tiesā. “Lai kāds būtu tiesas spriedums, mūsu valstī tas neko nemaina. Patiesībā jau visiem viss ir skaidrs, tikai neko nevar pierādīt. Būvnieks labi zināja, uz ko tas iet, ceļot HES uz Vaidavas. Tāpēc arī būvniecība tika sākta klusu un nemanāmi. Tiek atrasti robi mūsu likumdošanā, kurus var izmantot. Tiek dota būvatļauja, lai gan ir skaidri redzams, ka nedrīkst būvēt HES upē, kurā ir jāsaudzē foreles un alatas,” secina I.Dzilna. Viņš pieļauj, ka cilvēki, kuri pagarināja būvatļauju, varēja arī nezināt visas nianses un neiedziļināties tajās. Viņš cer, ka Būvniecības likuma grozījumos būs precīzāk noteikti būvatļaujas pagarināšanas termiņi un noteikumi, kurus nevarēs interpretēt.
I.Dzilnam nesen bija iespēja iepazīties ar mazās hidroelektrostacijas būvi Jaunrozē (Igaunija), kur izbūvēts teicams zivju ceļš. “Esmu pārsteigts, kā uzņēmējs ir sakārtojis vidi un izbūvējis zivju ceļu. Tur gar dzirnavu aizsprostu tek maza upīte, bet visas zivis var brīvi peldēt, jo ir tam piemērots zivju ceļš. Turpretim Karvas HES zivju ceļš ir izsmiekls, tur neviena zivs neies. Turklāt sākotnēji nemaz nebija prasības to būvēt. Tas tika izbūvēts kā uzņēmēja labais žests,” stāsta I.Dzilna. Viņš secina, ka Vaidavā sāk parādīties līdakas – plēsējzivis, kādu iepriekš upē gandrīz nebija. “Līdakai nav pieņemams auksts un straujš ūdens, kādā dzīvo lašveidīgās zivis. Bet tagad lielajā ūdenskrātuvē ir tāds kā inkubators, kur līdakām vairoties. Tās ēdīs foreļu un alatu mazuļus, kuri tur dosies ziemot, jo citu vietu tām nav ziemošanai,” secina makšķernieks, uzsverot, ka kādreiz tur bija labākās nārsta vietas lašveidīgajām zivīm. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Atzīst par prettiesisku

Kategorijas