Tagad pilsonību piešķir svinīgā ceremonijā

2014. gada 4. aprīlis 00:00

Dzimtsarakstu nodaļām no šā gada ir jauna funkcija – organizēt svinīgu ceremoniju nepilsoņiem, kuri vēlas kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem. Apeniete Aļona Kutuzova ir pirmā, kura, būdama Latvijas pilsonības pretendente, mūsu novados deva svinīgo solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Svinīgo ceremoniju organizēja Alūksnes novada dzimtsarakstu nodaļas darbinieki. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Alūksnes nodaļas vadītāja Marga Svarupa norāda – šogad ir 20. jubilejas gads atjaunotās LR Pilsonības likumam. Līdz šim topošie pilsoņi tikai parakstīja solījumu par uzticību LR, bet ar šo gadu personas, kuras uzņem Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā, solījumu dod un paraksta svinīgā ceremonijā dzimtsarakstu nodaļā. “Tādējādi katram topošajam pilsonim būs arī lielāka atbildība pašam savā priekšā, gan pret sabiedrību kopumā. Latvijai kā nelielai valstij katrs pilsonis ir svarīgs. Pilsonības iegūšana paplašinās darba iespējas, pavērs durvis uz starptautiskām mācībām, ceļošanu. Tā būs iespēja piedalīties gan pašvaldību, Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās,” atzīst M.Svarupa.

Grūdiens – darbs Igaunijā
A.Kutuzovai no Apes pagasta ir 26 gadi, Rankā ieguvusi pavāra specialitāti, Alsviķos apguvusi šuvējas arodu. Tieši darba meklēšanas laikā viņa sastapās ar problēmām kā nepilsone, tādēļ pērn novembrī iesniedza naturalizācijas iesniegumu. „Netālu no Apes, Igaunijā, biju pieteikusies darbā, kur ir labs atalgojums, bet darba devējs, ieraugot manu nepilsoņa pasi, sākumā neko neteica, bet, izskatot pieteikumu, atzina – nevar mani pieņemt darbā, jo neesmu Latvijas un Eiropas Savienības pilsone, līdz ar to manas algas nodokļi netiktu Latvijas valstij. Turpat sāku raudāt, mājās raudāju… Līdz tam Latvijā man nebija radušās problēmas tādēļ, ka esmu nepilsone. Tas bija nepārprotams grūdiens un mērķis, uz ko tiekties,” atceras A.Kutuzova.
Viņa dzimusi un mācījusies Apē. Pirmajās klasēs mācījās krievu plūsmā, no 4.klases – latviešu plūsmā. „Pāreja bija grūta, bet es to paveicu. Mana vecmamma bija latviete, piedzīvojusi izsūtījumu, ar viņu runāju tikai latviski, bet mani vecāki ir krievu tautības. Mamma latviski saprot, bet pati nerunā – viņa vēlas, bet saka, ka ir grūti apgūt latviešu valodu,” saka A.Kutuzova. Viņa pati gan atzīst – latviešu valoda nav grūta. „Visu laiku runājot latviski, man jau ir stipri jāpiepūlas, kad jāpāriet runāt krievu valodā,” saka apeniete.

Naturalizējas maz
A.Kutuzovai nebija jākārto latviešu valodas eksāmens, jo skolā vairāk nekā pusi no visa mācību laika bija apguvusi mācības latviešu valodā. Pēc Ministru Kabineta rīkojuma viņa varēs saņemt LR pilsoņa pasi. Iespējams, tas notiks līdz 29.aprīlim, kad viņai ir dzimšanas diena. „Galvenais ir gribasspēks un vēlēšanās iegūt Latvijas pilsoņa pasi. Nevajag baidīties no naturalizācijas procesa,” saka A.Kutuzova.
M.Svarupa atzīst – no Alūksnes un Apes novadiem šobrīd ir vēl četri pretendenti pilsonības saņemšanai. “PMLP naturalizāciju veic dažus gadus – šajā laikā mums Alūksnes nodaļā bijuši tikai trīs cilvēki, kuri naturalizējušies. Vairāki interesējas par procedūru, iegādājas latviešu valodas grāmatas, bet tālāka rīcība neseko. Varbūt baidās no eksāmeniem, izmanto priekšrocības aizbraukt uz Krieviju, jo kā Latvijas pilsoņiem vajadzēs kārtot vīzu – iemesli tam ir dažādi,” saka M.Svarupa. ◆

Aluksniesiem.lv ARHĪVS

Tagad pilsonību piešķir svinīgā ceremonijā

Kategorijas